Ziņas
Kamēr Ukraina vēl gaida ASV militāro palīdzību, Ukrainas aizstāvjiem nākas izcīnīt ļoti smagas kaujas Donbasā, īpaši Časivjaras apkārtnē. ASV domnīcas "Kara studiju institūts" analītiķi secinājuši, ka Krievijas armija palēninājusi virzību pie Avdijivkas, lai uzkrātu rezerves un virzītos uz priekšu Časivjaras virzienā. Jo ātrāk amerikāņu palīdzība sasniegs fronti, jo ātrāk Ukrainai būs iespējams Krievijas ofensīvu apturēt.
Amerikas Savienotajās Valstīs, turpinoties studentu protestiem pret karu Gazas joslā, policija Ņujorkā izklīdinājusi un arestējusi jauniešus, kas bija iebarikādējušies vienā no Kolumbijas Universitātes pilsētiņas ēkām. Policijas reids noticis laikā, kad vairāku universitāšu vadītāji ASV nedēļām ilgi cīnās, lai ierobežotu palestīniešus atbalstošās demonstrācijas, kas norisinās daudzas studentu pilsētiņās.
Labklājības pieaugums, lielākas investīcijas un drošība – tie ir galvenie ieguvumi no Latvijas iestājas Eiropas Savienībā (ES). Ekonomisti un banku analītiķi uzskata – ieguvumu ir daudz vairāk nekā zaudējumu. Par galveno prioritāti nākamajā attīstības posmā kļūs drošība un tai, visticamāk, tiks pakārtoti tautsaimniecības uzdevumi un mērķi. Taču ekonomistu ieskatā nepieciešama valsts attīstības vīzija, kas ļautu skaidrāk redzēt, kurp virzāmies.
Pirms 20 gadiem Latvija kopā ar deviņām citām Austrumeiropas, Centrāleiropas un Dienvideiropas valstīm iestājās Eiropas Savienībā (ES). Katra valsts gāja savu attīstības ceļu, taču visas kopīgi skāra daudzi izaicinājumi, to vidū dažādas krīzes. Kā šīs valstis attīstījušās un kā salīdzināmas gan politiski, gan ekonomiski?
Trešdien, 1. maijā, aprit 20 gadi kopš Latvijas un vēl deviņu valstu pievienošanās Eiropas Savienībai (ES). Viens no cilvēkiem, kas Latvijas Ārlietu ministrijā ir strādājis gandrīz no pašiem pirmsākumiem un ir piedalījies arī Latvijas iestāšanās sarunās ES, ir valsts pašreizējā pastāvīgā pārstāve šajā organizācijā, vēstniece Lelde Līce-Līcīte, kas Latvijas dalībā ES kā vienu no būtiskākajām lietām izcēla to, ka Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas Briselē sāka runāt par cīņu pret dezinformāciju.
Latvijai, Lietuvai un Igaunijai 2004. gada 1. maijā pievienojoties Eiropas Savienībai (ES), iezīmējās triumfāla atgriešanās mūsu likumīgajā, vēsturiskajā vietā kā ES locekļiem. Dalība ES un NATO kardināli mainīja ģeopolitisko ainavu un noteica Baltijas valstu nākotni, – tā trešdien, 1. maijā, atzīmējot 20. gadadienu kopš iestāšanās ES, kopīgajā paziņojumā norādīja Baltijas valstu prezidenti Edgars Rinkēvičs, Gitans Nausēda un Alars Kariss.
Saeimai skatot grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, valdības koalīcijā ietilpstošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) varētu piedāvāt izmaiņas arī citu pašvaldību administratīvi teritoriālajā iedalījumā, izriet no Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) paustā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "1:1".
Valdība nule apstiprinājusi Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu par "Slimnīcu tīkla attīstību", kas paredz vairākas nozīmīgas izmaiņas. Viena no tām – slimnīcas saņems tā saukto digitalizācijas maksājumu. Tas domāts, lai pilnīgi visas slimnīcas beidzot sāktu pilnvērtīgi ievadīt informāciju par pacientiem vienotā sistēmā elektroniski. Un tieši par šo jautājumu šodien valdībā izcēlās karstas diskusijas.
Nolūkā padarīt elektrisko braucamrīku lietotāju un kājāmgājēju sadzīvošanu kaut cik saticīgāku, no 1. maija Rīgā stājas spēkā jauni noteikumi, kas paredz gan jaunus ātruma ierobežojumus, gan speciālas zonas elektrisko skrejriteņu novietošanai. Tikmēr saasinās konkurence koplietošanas braucamrīku operatoru vidū. Viens no uzņēmējiem tiek vainots konkurences kropļošanā, sev par labu interpretējot likuma normas.
Pagaidām kompromiss par izmaiņām darbnespējas lapu apmaksas kārtībā vēl nav panākts. Sarunas aizvien turpina darba devēji un arodbiedrības. Darba devēju ierosinājums samazināt darba devēju apmaksāto darba nespējas dienu skaitu, nosakot, ka pirmās trīs slimības dienas vispār netiktu apmaksātas, netika atbalstīts. Arodbiedrības iestājas par to, lai no pārmaiņām neciestu strādājošie.
Izmantojot sociālo platformu kā aizsegu, kāds vīrietis Vidzemē sazinājies un veicis seksuāla rakstura darbības ar nepilngadīgu meiteni. 1985. gadā dzimušais vīrietis pērn decembrī iznāca no cietuma, kur atradās pusotru gadu par līdzīgu noziegumu. Pagāja tikai pāris mēneši, kad šī persona atkal ir aizturēta. Policija lēš, ka šī persona pēc izmeklēšanas atkal nonāks cietumā.
No otrdienas, 30. aprīļa, Rīgā, iepretim valdības ēkai, apskatāma karikatūrista Gata Šļūkas izstāde par mītiem, stereotipiem un maldīgiem uzskatiem, kas radušies sabiedrībā par Eiropas Savienību un NATO. Izstādē apskatāmas 10 visizplatītākās nepatiesības, lai ikviens varētu novērtēt Eiropas Savienības un NATO lomu un ieguldījumu kopīgo vērtību stiprināšanā.