Ekonomika
Apvienotajā Karalistē pēdējais pusotrs gads ir bijis mitrākais pēdējos 180 gados. Tas nelabvēlīgi ietekmē lauksaimniecības ražas, un to tiešā veidā izjutīs patērētāji, maksājot par atsevišķiem produktiem vairāk. Stādītās kultūras vai nu tika appludinātas, vai arī mitrais laiks tās sabojāja, vai arī lauksaimnieki vispār nespēja izveidot sējumus.
Latvijā ir aptuveni 126 000 cilvēku darbspējas vecumā, kuriem dažādu iemeslu dēļ ir pavisam zemi ienākumi – mazāk nekā 1000 eiro gadā jeb vidēji 100 eiro mēnesī, kas ir septiņas reizes mazāk par valstī noteikto minimālo algu. Liela daļa no viņiem – vīrieši ar parādiem, tostarp alimentu nemaksātāji, kuri kopumā valstij nu jau ir parādā vairāk nekā pusmiljardu eiro. Līdz pat 80% no viņiem nav reģistrētas darba vietas, līdz ar to piedzīt no viņiem parādu nevar. Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" (AP) pēta, kā viņus izvilkt no sev ērtās ēnu ekonomikas un atgriezt "baltajā ekonomikā", lai viņi spētu paši sev nodrošināt pensijas.
Kāds ir ticamākais Latvijas ekonomiskās attīstības scenārijs? Par Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta iepriekš piedāvātajiem četriem nākotnes scenārijiem diskutē nozaru eksperti un uzņēmēji. Eksperti secina, kā reālākais variants ir esošais attīstības temps, bet vienlaikus izteica cerību, ka varētu stiprināties sadarbība starp Baltijas valstīm.
Latvijas ekonomikā 2024. gads ir iesācies vēl ar nelielu kritumu – provizoriskais iekšzemes kopprodukts (IKP) gada pirmajā ceturksnī bija par 0,2% mazāks nekā pirms gada. Latvijas banku ekonomistu vērtējums gan ir atšķirīgs: kāds saskata mānīgi pozitīvu ainu, citi saredz lejupslīdes tuvošanos beigām.
Lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, Latvijai ir jāuzlabo fiskālā politika, jāreformē nodokļu sistēma, jāuzlabo publiskā sektora spējas un jāpiesaista investīcijas. Tie ir galvenie ieteikumi, uz ko pagājušajā nedēļā norādīja OECD jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pārstāvis. Lai gan eksperti atzīst, ka daudzas no OECD ziņojumā iekļautajām rekomendācijām nav nekas jauns un par tām diskutējam arī paši, skats no malas vienmēr noder. Jautājums ir, cik no tā visa ņemam vai neņemam vērā.
Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca (RER), aiz kuras stāv Vladimiram Putinam pietuvināti Krievijas oligarhi, no Eiropas fondu naudas saņēmusi 1,25 miljonus eiro. Pēdējā izmaksa veikta 2024. gada martā, un šos maksājumus atgūt vairs nebūs iespējams. Turklāt uzņēmums vēl pretendē arī uz finansējumu no Atveseļošanās fonda projekta, kurā iesaistīts pusgadu pēc kara sākuma, kad jau bija publiski iztirzātas arī tā īpašnieku saites ar Kremli, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto".
Martā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policija apturēja noziedzīga grupējuma darbību, kurš nodarbojās ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu taksometru pakalpojumu jomā, nodarot zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā 367 000 eiro apmērā. Šajā lietā uzlikti aresti 58 automobiļiem.
Valsts parāda attīstība nākamajos gados uzrāda augošu tendenci, turklāt diezgan strauji pieaug arī valsts parāda procentu maksājumu apmērs – no 0,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2023. gadā līdz 1,4% no IKP 2027. un 2028. gadā, informējusi Fiskālās disciplīnas padome (FID), mudinot turpmākajos gados īpaši izvairīties no parāda apmēra kāpināšanas.
Rīgas Centrāltirgū brīvi strādā divi uzņēmumi, kuri vairāku gadu garumā pieķerti tirgojam pārtikas preces ar viltotiem derīguma termiņiem. Par spīti regulāriem sodiem, ko par pārkāpumiem piemēro Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), Centrāltirgus pārvaldnieks "Rīgas nami" uzņēmumiem piešķir arvien jaunas tirdzniecības vietas.