Ārpus ētera
Lai cik pelēks, lietains un vējains arī nebūtu novembris, tas allaž ir mūsu Latvijas mēnesis ar Lācplēša dienas svecīšu liesmām sirdīs un 18. novembra dzimšanas dienas sajūtu ikvienā ģimenē. Tāpēc arī novembra cikls Latvijas Televīzijas erudīcijas spēlē "Veiksme. Intuīcija. Prāts." notiek ģimeņu un draugu lokā, bet jautājumu saturā biežāk dzirdams Latvijas vārds. Izmēģini savus spēkus un atbildi uz šī cikla izaicinošākajiem jautājumiem!
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem apmēram 5% pasaules iedzīvotāju ir dažādas pakāpes dzirdes traucējumi vai pilnīgs dzirdes zudums. Latvijā proporcionāli šī iedzīvotāju daļa ir divas reizes lielāka. Taču zīmju valodas tulku... vien saujiņa. Ar vienu no viņiem – Elzu Veismani jaunākajā raidieraksta "Parunāsim" epizodē sarunājās Danuta Juste.
Pirms Otrā pasaules kara Polija un Latvija bija sabiedrotās kaimiņvalstis, vienoja tās, kā to bija nosaucis profesors Ēriks Jēkabsons, "piesardzīgā draudzība". Tādēļ nebija pārsteidzošs tas, ka sakarā ar Latvijas valsts Neatkarības dienas svinībām, Polijas pilsētās notika viesības, tikšanās un koncerti, tāpat svinot arī Igaunijas, Zviedrijas un Somijas nozīmīgus valsts svētkus. 18. novembri svinēja Centrālā Polijā, valsts austrumos un rietumos, svinībām pievienojās arī Latvijas goda konsulāti un 1929. gadā dibināta Poļu-latviešu biedrība, kuras analogs bija arī Latvijā.
Vai žurnālistiem jāpiedalās diskusijās un jāizplata informācija sociālās tīklošanās platformās? Noteikti – jā, liecina aptuveni piecpadsmit gadu ilga pieredze. Tā gan ne vienmēr bijusi tā labākā gan no profesionāļu reputācijas, gan mediju interešu viedokļa. Tāpēc ietekmīgāko mediju ētikas kodeksos iekļautas normas, kas attiecas uz žurnālistu uzvedību "X" (iepriekš "Twitter"), "Facebook", "Instagram", "TikTok" un citās platformās.
Šoreiz ne par to, kāpēc partija "Saskaņa" netika ievēlēta 14. Saeimā, bet gan par to, kāda 13 gadu garumā bija šīs opozīcijas partijas loma, ietekme un nospiedums, ko tā atstāja Latvijas politiskajā vidē un sabiedrībā. Vai Alekseja Rosļikova vadītā partija "Stabilitātei!" ir jaunā "Saskaņa, vai "Latvija pirmajā vietā" ir KPV LV jauns ģenerējums, vai koalīcijā pabijušie politiskie spēki – Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" – tādēļ vien ir uzskatāmi par pragmatisko opozīciju?
Latvijā, līdzīgi kā daudzās Eiropas valstīs, dzimstības līmenis ir ļoti zems un turpina kristies. Šogad pirmo deviņu mēnešu laikā Latvijā pasaulē nākuši 10 822 mazuļi jeb par 14% mazāk nekā attiecīgā laika posmā pērn. Viens no iemesliem ir potenciālo māmiņu skaita samazināšanās, jo 90. gados dzimušo paaudze ir daudz mazskaitlīgāka nekā 80. gados dzimušo. Taču sociologi norāda arī uz citām tendencēm: jaunībā sievietes vairāk laika iegulda izglītības iegūšanā un karjeras veidošanā, bet ģimenes pieaugums tiek atlikts uz vēlāku laiku.
Šo trešdien, 15. novembrī, uz kopīgu domu apmaiņu pulcēsies Latvijas vēsturnieki un ar vēstures nozari saistītie cilvēki – studenti, skolotāji, atmiņas institūciju (muzeju, arhīvu un bibliotēku) pārstāvji, politiķi, atbildīgo ministriju ierēdņi un ar dažādiem publiskās vēstures projektiem saistītas personas.
Novembris Latvijai ir īpašs laiks. 10. novembrī tiek atzīmēta Mārtiņdiena, 11. novembrī – Lāčplēša diena, bet 18. novembrī – Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas diena. Pagājušajā gadā pirmo reizi biju lāpu gājienā Rīgā, un mani pārsteidza vietējo iedzīvotāju solidaritāte. Likās, ka tovakar visa Latvija bija izgājusi pilsētas centrā. Man, bēglei, cilvēkam, kas nav vietējais, gribot negribot atlika būt vienkārši vērotājai no malas. Un domāt par to, kādas ir piemiņas dienas šajās tumšajās rudens dienās manai, baltkrievu, tautai. Ar ko es varu lepoties, bet par ko, gluži pretēji, jāskumst? Godīgi sakot, iemeslu skumjām baltkrieviem ir vairāk.
11. novembrī Latvijā svin Lāčplēša dienu, godinot Latvijas Brīvības cīņu dalībniekus, latviešu karavīrus un patriotus. 1919. gada 11. novembrī Latvijas armija izcīnīja spožāko un asiņaināko uzvaru savā vēsturē, atbrīvojot Pārdaugavu un padzenot Pāvela Bermonta komandēto vācu un krievu armiju no Rīgas.
Pēc astoņiem mēnešiem Latvijā pirmo reizi notiks pasaules rallija čempionāta (WRC) posms. Autosporta piekritēji to gaidījuši gadiem. Nezinātājam, ceļojot pa Kurzemi, vērojot ātri braucošas mašīnas un sagremojot gaisā uzrautos putekļus, visticamāk, augstākā līmeņa autorallija sacīkšu debija Latvijā būs tīri baudāms pasākums. Taču tas nemaina to, ka WRC ir kļuvis vienmuļš, reizēm pat – neintriģējošs.
Vai attēls ar Ukrainā Krievijas Federācijas karadarbības dēļ nogalinātu skolas vecuma bērnu, viegli atpazīstamu atvērtā zārkā, izmantojams, lai ilustrētu rakstu par bērnu bojāejas datiem Ukrainā? Šādu jautājumu nesen saņēmu no sabiedriskā medija kolēģiem. Publicēšanai tika izvēlēts cits, ar konkrētas ģimenes traģēdiju nesaistīts foto. Bet uzdotais jautājums lika pārdomāt, cik ļoti aktuālo karu un terorisma šausmas izmainījušas mediju saturu, ietekmējot profesionālās ētikas pamatprincipus. Šoreiz par to, kā mediji liek mums visiem skatīties uz nāvi un traumējošu saturu.
Līdz ar oktobrī izskanējušo sēriju "Pēdējais pāris šķiras" ir noslēgusies raidieraksta jeb podkāsta "Normāla ģimene" pirmā sezona. Tās laikā latviešu klausītājiem bija iespēja dzīvot līdzi deviņām ļoti atšķirīgām ģimenēm – salīdzināt viņu pieredzes ar savējām, iepazīties ar viņu privātajiem komunikācijas veidiem, pielaikot viņu pārliecības un vērtības, kā arī izvērtēt viņu atrastos dažādu problēmu un krīžu risinājumus.
Gadiem ilgi muļļātie jautājumi par Stambulas konvencijas ratifikāciju un viendzimuma partnerattiecību tiesiskā regulējuma ieviešanu beidzot izkustējušies no vietas pēc Evikas Siliņas valdības nākšanas pie varas: valdība nesen nolēma iesniegt Stambulas konvenciju ratifikācijai Saeimā un parlaments spēra soli ceļā uz partnerības institūta ieviešanu, kas aizsargātu arī viendzimuma pāru tiesības. Šie soļi gan ir pretrunīgi vērtēti sabiedrībā, un opozīcija jau aicina rīkot referendumu. Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā gan Stambulas konvencija ir ratificēta, gan viendzimuma laulības būs atļautas, bet nekāds pasaules gals vēl nav iestājies.
Staņislava Vispjaņska (Stanisław Wyspiański) drāmā "Noc listopadowa" ("Novembra nakts") lielkņazs Konstantīns, Polijas Karalistes (mazas valsts savienībā ar Krieviju) armijas virspavēlnieks, jautā: "Vai novembris ir bīstams laiks Polijai?", uz ko Makrots atbild: "(...) Jā, šobrīd ir novembris – tāpēc es turu acis vaļā. Šis ir laiks, kad gari atrodas dzīvajo vidū un sadraudzējas ar tiem."
Tests paredzēts lieliem un maziem – pildiet ģimenes lokā, pārbaudot un uzlabojot savas naudas pratības zinības. Šoreiz pārbaudīsim jūsu prasmi atšķirt vajadzības no vēlmēm un piedāvājam padiskutēt, vai, piemēram, atvaļinājums ir vēlme, vajadzība vai abi? Jautrākai spēlēšanai iesakām pareizu atbilžu gadījumā jautātājam uzmest miltus vai ko citu nekaitīgu, kā to dara raidījumā.