Ārpus ētera
Irāna šonedēļ kļuvusi par ANO cilvēktiesību foruma priekšsēdētāju. Ceturtdien tika atklāts ANO Cilvēktiesību padomes rīkotais Sociālais forums – cilvēktiesību jautājumiem veltīta konference. Cilvēktiesību aktīvistu un vairāku valstu sašutumu izraisīja tas, ka par šīs konferences priekšsēdētāju iecelta Irāna, kurā valdošais teokrātiskais režīms pats ir atbildīgs par virkni cilvēktiesību pārkāpumu, it sevišķi attiecībā uz sieviešu tiesībām. ASV pārstāvji paziņojuši, ka pasākumā nepiedalīsies.
Kā dati var palīdzēt dziesmu un deju svētku izvērtēšanā un nākamo svētku plānošanā? Kā vēl iespējams nokļūt svētku epicentrā, neesot dalībniekam? Kādas vērtīgas atziņas un idejas iegūtas raidījuma "Dziesmusvētku tīklos" abās sezonās? Vai dziesmu svētkus nepieciešams nošķirt no deju svētkiem? Kas apmeklē amatiermākslas kolektīvu pasākumus? Par šiem un vēl citiem jautājumiem klausieties dziesmu svētku pētniecības raidierakstā "Dziesmusvētku tīklos" speciāli "LSMnīcai".
Šoruden Latvijas Televīzijas erudīcijas spēlē "Veiksme. Intuīcija. Prāts." ("V.I.P.") izskanēja jautājums: kura Latvijas pilsēta visa šī gada garumā svin savu 800 gadu jubileju. Pareizo atbildi toreiz komanda neatrada. Uģis Joksts saprata, ka šī nezināšana ir jādzēš, tāpēc aicināja pie sevis svinību saimniekus – limbažniekus!
Eiropas Savienība ir noteikusi plašas sankcijas pret Krieviju, taču nav likusi šķēršļus Krievijas lauksaimniecības produkcijas eksportam. To savā labā izmantojuši arī daži Latvijas uzņēmumi, tādēļ Latvija izvirzījusies līderpozīcijās Krievijas graudu importa ziņā. Sevišķi strauji šogad audzis Krievijas kukurūzas imports. Turklāt nav zināms, vai daļa graudu nav nolaupīti Ukrainas zemniekiem vai audzēti okupētajā Ukrainas teritorijā. Latvijas amatpersonas tikmēr plāta rokas un stāsta, ka vēl jānoskaidro, vai Krievijas graudi paliek Latvijā vai arī tiek sūtīti tālāk uz citām valstīm.
Profesionālā sporta spēļu sezona Ziemeļamerikā ir sākusies, un Latvijai ir, par ko turēt īkšķus, gan Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA), gan Nacionālajā hokeja līgā (NHL). Tūdaļ sākas vai jau ir sākusies jaunā sezona arī individuālajos ziemas sporta veidos, kur tik rožaina nākotne kopumā vairs neizskatās, kaut ir veidi, kur Latvijas sportisti vēl ir labāko vidū, un vispirms tas attiecas uz kamaniņu sportu.
Esmu bilingvs. Tā sauc cilvēkus, kuri domā vairākās valodās, tās labi prot un pastāvīgi lieto. Ir cilvēki, kuriem dzimtās valodas ir divas vai trīs, un mūsdienu pasaulē tas nav nekas pārsteidzošs. Latvijā ir diezgan daudz bilingvu – tā izveidojies vēsturiski. Man bija interesanti uzzināt, ko domā šeit dzīvojošie jaunieši, vairāk iepazīt fenomenu, kuru pēta kognitīvā lingvistika. Kā valoda ietekmē cilvēka apziņu? Katru dienu lasot ziņu lenti, pārliecinos, ka Latvijai tas ir neticami svarīgs jautājums.
Eiropas Savienībā tagad ir par vienu valsts līderi vairāk, kurš ir draudzīgi noskaņots pret Krieviju. Roberts Fico, Slovākijas premjerministrs, kura valdība šonedēļ deva amata zvērestu, paziņojis, ka Bratislava vairs nesniegs militāru palīdzību Ukrainai. Fico kopā ar Ungārijas premjeru Viktoru Orbānu arīdzan liek šķēršļus turpmākas Eiropas Savienības finansiālās palīdzības piešķiršanai Ukrainai.
Tests paredzēts lieliem un maziem – pildiet ģimenes lokā, pārbaudot un uzlabojot savas naudas pratības zinības. Pārbaudiet, vai ziniet, kā sevi pasargāt no blēžiem un burlakiem, kas to tik vien kāro, kā pievākt sev citu sapelnīto un sataupīto naudu. Jautrākai spēlēšanai iesakām pareizu atbilžu gadījumā jautātājam uzmest miltus vai ko citu nekaitīgu, kā to dara raidījumā.
Ik gadu oktobra beigās pasaulē tiek atzīmēta medijpratības nedēļa. Arī Latvijā tā kļuvusi par tradīciju, tieši pēc mūsu un citu līdzīgi domājošu valstu ierosmes šo sākotnējo UNESCO ideju ANO Ģenerālā asambleja pirms diviem gadiem nodēvēja par Globālo medijpratības nedēļu.[i] Šīs nedēļas ietvaros Baltijas Mediju izcilības centrs (BMIC) 26. oktobrī rīko medijpratības dienu[ii], kuras ietvaros notiks paneļdiskusija ar vadošiem jomas ekspertiem par medijpratību valsts drošības aspektā, kā arī praktiski, izglītībā strādājošiem domāti semināri.
Kādi infrastruktūras uzlabojumi būtu nepieciešami "Sidraba birzs" estrādē? Kā nodot koncerta māksliniecisko ideju un stāstu dalībniekiem un apmeklētajiem ar īpašām vajadzībām? Kā nonākt līdz lielo svētku koncertu režijas idejām? Kāpēc dziesmu un deju svētkos dejotāju kļūst vairāk nekā koristu? Kāda ir dziesmas, valsts himnas galvenā sūtība – funkcija dziesmu svētkos? Par šiem un vēl citiem jautājumiem klausieties dziesmu svētku pētniecības raidierakstā "Dziesmusvētku tīklos" speciāli "LSMnīcai".
Vai dziesmu un deju svētkus vajag reklamēt un kā? Kas tiek uztverts kā dziesmu un deju svētku svētuma aizskaršana? Kas aicina, nevis atgrūž cilvēkus pievienoties dziedātpriekam? Kam pieder dziesmu un deju svētki? Vai māksliniecisku kļūdu pieļaušana un jaunu ideju ieviešana var apdraudēt svētku izdošanos? Kā cieņpilni attiekties pret svētku dalībniekiem un apmeklētājiem? Par šo un vēl klausieties dziesmu svētku pētniecības raidierakstā "Dziesmusvētku tīklos" speciāli "LSMnīcai".
Vārdu "ideoloģija" mēs lietojam ļoti dažādās situācijās un kontekstos – sākot no mākslas izstāžu aprakstiem[1] un kino filmu analīzes[2], turpinot ar pasaules ekonomisko procesu raksturošanu[3] un beidzot, protams, ar politisko notikumu skaidrojumiem gan starptautiskā[4], gan Latvijas ietvarā[5].
Ķīna šonedēļ rīkoja forumu par Jostas un ceļa iniciatīvas projektu, ko Pekina izmanto, lai vairotu globālo ietekmi, un pasākumā tiks uzņemti 130 valstu vadītāji. Līdz ar Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu no Eiropas valstu līderiem uz forumu bija ieradušies tikai Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns un Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs.
Pretēji solītājam skolotāju algu pielikumam, daļa izglītības darbinieku savos maciņos saņēmuši pat mazāk nekā iepriekš. Kā norādīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā, kļūdainie aprēķini radušies pašā Izglītības un zinātnes ministrijā, un pieļāva, ka tas noticis darbinieku mainības dēļ, jo skolotāju algu aprēķins ir specifisks.
Guntis Bojārs ne tikai ik nedēļu vada raidījumu "Aizliegtais paņēmiens", bet ir arī publicists, grāmatas autors un filmu režisors. Par to, kā viņam izdodas tikt apbalvotam itin jebkurā jomā, kurā nolemj iemēģināt spēkus, kā arī par to, cik lielu lomu viņa dzīvē spēlē "Aizliegtais paņēmiens", kas LTV ekrānos skatāms jau 10 gadus, ar viņu sarunājās kolēģe Danuta Juste.