Ārpus ētera
TESTS. Vai zini par vēsturi tikpat daudz, cik zina skolēni?
TESTS. Vai zini par vēsturi tikpat daudz, cik zina skolēni?
Latvijas Televīzijas erudīcijas spēles "Gudrs, vēl gudrāks" kārtējā sezona rit pilnā sparā, un tas ir arī labs laiks, kad pieaugušie var gan pārbaudīt, gan atsvaidzināt savas zināšanas. Aizpildi testu un uzzini, vai par vēsturi zini tikpat daudz, cik zina skolēni!
Es ceru atgriezties laukumā šī gada martā. Vladislavs Gutkovskis «Sporta studijas» podkāstā #127
Es ceru atgriezties laukumā šī gada martā. Vladislavs Gutkovskis «Sporta studijas» podkāstā #127
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" podkāstā Andris Auziņš uz sarunu aicinājis Latvijas futbola izlases uzbrucēju Vladislavu Gutkovski. Pērn Vladislavs noslēdza karjerā lielāko līgumu ar Dienvidkorejas līgas komandu Tedžonas "Hana Citizen". Diemžēl viņš komandā nospēlēja tika vienu mēnesi, līdz guva smagu ceļgala traumu, bet rehabilitācija tuvojas beigām, un Vladislavs cer atgriezties laukumā jau 2024. gada martā.
Parunāsim ar Arvīdu Babri. LTV raidieraksta 23. epizode
Parunāsim ar Arvīdu Babri. LTV raidieraksta 23. epizode
Šī gada pirmajā podkāsta "Parunāsim" epizodē Danuta Juste uz sarunu aicināja kādu, kuram gada nogales ir aizņemtākais laiks gada griezumā. Un tas ir režisors Arvīds Babris. Decembrī viņš strādāja ar desmit projektiem, un pats atzīst, ka īsti normāli tas nav. Taču, ja ļoti patīk tas, ko dara, tad darba sajūta izpaliek. Aizvadītais gads Arvīdam bijis gana raibs, bet sarunas laikā noskaidrojām, ka raiba ir bijusi visa viņa dzīve.
Karikatūrista skats: Labi, ka vilcieni nelido
Karikatūrista skats: Labi, ka vilcieni nelido
Šā gada 3. janvārī satiksmes ministrs Kaspars Brikšens sociālajā tīklā "X" dalījās ar sešu punktu kopsavilkumu no sarunas ar "Škoda Vagonka" valdes priekšsēdētāju un galveno projektu vadītāju par tehniskajām ķibelēm ar jaunajiem elektrovilcieniem. Skaidrojumu ministrs sāk ar punktu, kurā min, ka kļūmes tiks novērstas garantijas ietvaros un Latvija nemaksās ne centu par defektu novēršanu
Cūku komikss: Tehnoloģiju sasniegumi 2024
Cūku komikss: Tehnoloģiju sasniegumi 2024
Tehnoloģiju attīstība mūsdienās uzņem arvien straujāku gaitu, un tas, kas vēl pirms gada šķita neticams, tagad jau ir reāls. Varbūt jau šogad mēs tiksim pie tehnoloģijām, kas patiešām piepildīs mūsu vēlmes.
Noziegumu atspoguļojums medijos: kriminālziņu ētika
Noziegumu atspoguļojums medijos: kriminālziņu ētika
Kad 2020. gada janvārī izcilais ASV basketbolists Kobe Braients un vēl deviņi cilvēki, kuru vidū bija viņa trīspadsmitgadīgā meita, gāja bojā helihoptera avārijā, mediju praksē notika negaidīts pavērsiens.
Atklātne no Krievijas: Pūķa gads
Atklātne no Krievijas: Pūķa gads
Par jauno gadu, kurā Krievija joprojām turpina agresīvo karu pret Ukrainu, pārdomās dalās Latvijas izcelsmes Krievijā dzīvojošs mākslinieks un grāmatu ilustrators Igors Stepanovs.
TESTS: 10 gadi ar eiro Latvijā. Cik daudz Tu par to zini?
TESTS: 10 gadi ar eiro Latvijā. Cik daudz Tu par to zini?
Latvijā ar eiro dzīvojam jau 10 gadus. Nostalģija pēc "latiņiem" dzirdama arvien retāk, un daudzi novērtē ērtības, ko sniedz Eiropas vienotā valūta, – ceļojot, uzkrājot, norēķinoties, salīdzinot cenas. Cik daudz Tu zini par Latvijas ceļu uz eiro un kopumā eirozonas vienoto valūtu? Noskaidro to portāla LSM sadarbībā ar Latvijas Banku izveidotajā testā!
Inna Šteinbuka: Desmit gadi ar eiro
Inna Šteinbuka: Desmit gadi ar eiro
Mēs gaidām Jauno gadu, cerot uz brīnumu. Brīnumi diemžēl notiek reti, bet viens no tiem ir noticis pirms 10 gadiem. 2014. gada 1. janvārī Latvija ir pievienojusies eirozonai, kļūstot par astoņpadsmito valsti, kas pārgāja no nacionālas valūtas uz eiro. Lai gan ne visi cilvēki Latvijā bija sajūsmināti par atteikšanos no nacionālās neatkarības simbola – lata, pārliecinošs vairākums (83%!) Latvijas iedzīvotāju toreiz atbalstīja eiro ieviešanu, kas ir neparasti augsts atbalsts.
Raidieraksts «LSMnīca». «Daugavpils. Stereotipi» – par biznesa vidi
Raidieraksts «LSMnīca». «Daugavpils. Stereotipi» – par biznesa vidi
Raidieraksta "LSMnīca" cikla "Daugavpils. Stereotipi." epizodes viesis ir Andrejs Zelčs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatora vadītājs Daugavpilī. Viņš dalās ar pieredzi un pārdomām par ražošanu un eksporta iespējām Daugavpilī un Latvijā.
Raidieraksts «LSMnīca». «Daugavpils. Stereotipi» par latviešu valodas apguvi un motivācijām
Raidieraksts «LSMnīca». «Daugavpils. Stereotipi» par latviešu valodas apguvi un motivācijām
Raidieraksta "LSMnīca" cikla "Daugavpils. Stereotipi" 3. epizodē piedalās filoloģe, Daugavpils Universitātes profesore un latviešu valodas kā svešvalodas pasniedzēja Maija Burima. Maija ir daugavpiliete un viena no pirmajām latviešu valodas pasniedzējām pēc neatkarības atjaunošanas. Viņa šobrīd palīdz latviešu valodas apguvē pieaugušajiem un dalās pieredzē, kā šos iedzīvotājus atbalstīt.
Kultūras žurnālistikas ētika: žurnālista vai mākslinieka loma?
Kultūras žurnālistikas ētika: žurnālista vai mākslinieka loma?
Kā un vai rakstīt par izcilu mākslas notikumu, (ne)ievērojot mākslinieka dzīves pretrunīgo izvēļu radītos morāles jautājumus? Kā ieraudzīt kultūras norisēs politisku un ekonomisku lēmumu sekas? Kā skaidrot mākslas valodu un mākslinieka meklējumus, izmantojot spilgtu kritiķa stilu, kas var izraisīt sašutumu par autora ētiku? Šie ir svarīgi kultūras žurnālistikas jautājumi. To krustpunktos varam pārdomāt kultūras žurnālistikas profesionālās ētikas kontekstus.
Poļu Ziemassvētki pie Daugavas
Poļu Ziemassvētki pie Daugavas
1934. gada 25. decembrī iznāca laikraksta "Nasze Życie" ("Mūsu dzīve") pirmais numurs, izdevums turpināja iznākt Rīgā līdz 1940. gada augustam, kad tika likvidēts. Tas ir nozīmīgs datums un simbolisks fakts, ka pirmais numurs iznāca tieši Ziemassvētkos – Latvijas poļiem Ziemassvētku vakaram un tam sekojošajiem svētkiem ir liela nozīme. Papildu reliģiskajai nozīmei tā ir arī saikne ar tradīcijām, ko uzturēja ieprieksējās paaudzes, bez kurām to uz šīs zemes nebūtu. Ik gadu 24. decembrī notiek pusnakts mise, bet zem eglītes saliktas dāvanas. Nevar iedomāties poļu svētku galdu ziemeļu pierobežā bez tradicionāliem ēdieniem un dievmaizītes dalīšanas: tradīcija, kas saglabājusies vairs tikai Polijā, Lietuvā un Slovākijā.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd