Ārpus ētera
Nabadzība, nevienlīdzība, noziedzība, sadzīves vardarbība, bezdarbs... Tā ir tikai daļa no sociālo problēmu saraksta, kas pastāvīgi ir mediju uzmanības centrā. Sociālie jautājumi pieder pie sarežģītajiem tematiem, jo tieši skar cilvēku likteņus. Žurnālista spēkos ir tos uzlabot vai negatīvi ietekmēt, jo žurnālists strādā ar upuri, vainīgo vai varmāku, atbildīgajām institūcijām. Tāpēc uz sociālo žurnālistiku attiecas īpašas profesionālās ētikas normas.
Par tendenci idealizēt dziesmu svētku komponistus un diriģentus, par kordziedāšanas prieku un būtību, par Rīgas Projektu kora un Latviešu kora ārzemniekiem misiju un dažādiem līdzās pastāvēt spējīgiem kordziedāšanas modeļiem, par svētku pieejamību cittautiešiem-ārzemniekiem, par svētku pieejamību tūristiem, par mūzikas konkursiem un koru skatēm, par svētku procesu caurspīdīgumu, par sadziedāšanos kā atsevišķu dziesmu svētku daļu, par dziesmu svētkiem kā projektu un vēl – dziesmu svētku pētniecības raidierakstā "Dziesmusvētku tīklos" speciāli "LSMnīcai".
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" raidierakstā Raimonds Gekišs sarunājas ar bijušo basketbolisti Zani Teilāni.
Vai dziesmu svētki ir izklaides žanrs? Cik liela loma tajos ir tautasdziesmai? Kas ir sākotnējā dziesmu svētku identitāte un kas raksturīgs katram dziesmu svētku vēsturiskajam posmam? Ar ko mūsu svētki atšķiras no vācbaltiešu un igauņu? Cik plašam būtu jābūt dziesmu svētku koncertu repertuāram? Vai dziesmu un deju svētku organizēšana nav jānošķir, un kā vēsture mums var palīdzēt pieņemt labākus lēmumus šodien? Speciāli sabiedrisko mediju portāla podkāstam "LSMnīca" tapis jauns dziesmu svētku pētniecības raidieraksta "Dziesmusvētku tīklos" cikls.
Zinātnes pasaulē ir balva, kuru piešķir zinātniekiem par savdabīgākajiem pētījumiem. Izskatās, ka Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents – viņš arī biznesa augstskolas "Turība" īpašnieks – tai labprāt nominētu Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) zinātnisko projektu "Gigwork LKA" jeb "Digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratnes un prakse: "Wolt" un "Bolt" piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģiska analīze", kas no valsts saņēmis 300 000 euro tā īstenošanai. Kaut gan Aigars Rostovskis uzsver savā "X" (iepriekš – Twitter) kontā, ka publicē pamatā savu personīgo viedokli, redzams, ka tam piekrīt arī citi LTRK biedri, pētījuma lietderību apšaubot arī LTRK valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam. Kā nākas, ka viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām kritizē pētījumu, kas tieši pēta nodarbinātību?
Polija jau vairāk nekā gadsimtu ir ļoti svarīga Latvijas sabiedrotā, sākot jau ar mūsu Neatkarības karu, kad poļu karavīri palīdzēja latviešiem atbrīvot Latgali no boļševiku karaspēka. Un arī mūsdienās Polijai ir būtiska loma Eiropas Savienībā (ES) un NATO, kas ir arī Latvijas drošības stūrakmeņi.
Ja jums nav īsti skaidrs, kā Eiropas Centrālā banka (ECB) pieņem lēmumus par procentlikmēm, šajā rakstā centīšos par to sniegt īsu kopsavilkumu.
Iekšlietu ministrs paziņojis, ka atsevišķās Valsts policijas Rīgas struktūrvienībās trūkst pat 60% darbinieku, lai arī Rīgā ir salīdzinoši ļoti augsts noziedzības līmenis.
Pirms dažiem mēnešiem mēs aicinājām jūs piedalīties viktorīnā, kas bija veltīta poļu vēsturei Latvijā. Šodien jūs tik daudz nemocīsim: nejautāsim par Polijas Livoniju, Gustavu Manteifeli vai karali Stefanu Batoriju. Vairāk pievērsīsimies šodienai, tikai ar dažām atsaucēm uz vēsturi. No viktorīnas jūs uzzināsiet, kāda spēle iepatikās Jelgavas poļiem, kur atrodas Itas Kozakevičas piemineklis un kāpēc Silēzija... tagad atrodas Rīgā. Aicinām atbildēt uz 10 jautājumiem par poļiem, kas dzīvo pie Daugavas.
Kopš 2012. gada notiek kampaņa "Mana Jūra", kuras ietvaros vasaras Zaļās ekspedīcijas komanda mēneša laikā mēro aptuveni 500 kilometru garu ceļu gar Latvijas piekrasti, katru dienu noejot no 10 līdz 25 kilometru posmus. Šajos pārgājienos notiek jūras piesārņojošo atkritumu monitoringi, lai saprastu reālo piesārņojuma situāciju un veidotu pamatu rīcībai un risinājumiem. Piedalies testā un noskaidro, cik daudz zini par mūsu jūras piekrastes piesārņojuma stāvokli.
Daudzcietušo Izraēlas tautu piemeklējis jauns karš. Jau vairākas dienas es daudz atceros Vitebsku – vienu no pēdējām pilsētām, kurā biju savā valstī pirms bēgšanas uz visiem laikiem uz Latviju. Vitebskas mākslas skola devusi pasaulei Haimu Sutinu, Jehudu Penu, Marku Šagālu… Tajā dienā vienā no Vitebskas centra ieliņām es nejauši sāku sarunu ar vietējo iedzīvotāju. Eleganti ģērbtais gados vecais kungs ar spieķi atcerējās, kāda bija pilsēta viņa jaunības laikos.
Tests paredzēts lieliem un maziem – pildiet ģimenes lokā, pārbaudot un uzlabojot savas naudas pratības zinības. Šoreiz pārliecināsimies, cik kvalitatīva ir jūsu naudas vērtības izpratne un cik veselīgi ir jūsu tērēšanas paradumi.
Lieciet labot kļūdas, bet bargi nesodiet, ja pārkāpumi nav ļoti nopietni! Tas ir viens no galvenajiem secinājumiem, ar kuriem noslēdzās auditorijas diskusija par mediju pieļautajiem pārkāpumiem nesen veiktajā pētījumā. Tajās sabiedrības pārstāvji sprieda, kādos gadījumos būtu jāvēršas pie sabiedrisko mediju ombuda.
Pēc palestīniešu kaujinieku grupējuma "Hamas" teroristiskā uzbrukuma Izraēlas armija ir veikusi atbildes gaisa triecienus Gazas joslā. Diemžēl kaujinieki izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo vairogu, izvietojot dzīvo spēku, raķešu palaišanas iekārtas un citu militāro aprīkojumu blīvi apdzīvotos Gazas joslas dzīvojamos rajonos.
Šoreiz Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" raidierakstā Andris Auziņš sarunājas ar hokeja treneri Normundu Sējēju.
Nesen deputāti un ministri galvaspilsētā uzzināja svarīgus jaunumus. Izrādās, ka Latgales pierobežā cilvēkiem ir pieejama Krievijas televīzija un radio! Un pilnīgi brīvi, kā apšu bekas pēc lietus. Šis satriecošais atklājums tiek izdarīts ar periodiskumu ik pēc desmit gadiem un tiek pasniegts ar sašutumu balsī un šausmām acīs: Latgales iedzīvotāji taču visi bez izņēmuma sēž uz kaimiņu diktatorisko režīmu propagandas adatas! Labi, šoks pārdzīvots. Kungi, ko darīsim? Pareizi – neko.
Latvijas Televīzijas erudīcijas spēles "Veiksme. Intuīcija. Prāts" ("V.I.P") ciklā pie vadītāja Uģa Joksta šoreiz viesojās taku skrējēji, kuriem ne visi raidījuma jautājumi bija pa spēkam. Tu varēsi atbildēt?
"Mēs katru dienu mērām un salīdzinām. Izmantojot vispārīgus skaistuma, gudrības un panākumu rādītājus, pastāvīgi sevi vērtējam. Viss tiek kvantitatīvi analizēts: ienākumi, seksualitāte, dzīves kvalitāte un laime," raksta Surejas Universitātes profesors Lorenco Fioramonti (2014).
Sociālajā tīmeklī "X" (iepriekš "Twitter") šonedēļ uzvirmoja viedokļu sadursmes par Latvijas Zinātnes padomes Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas finansētā pētījuma – "Digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratnes un prakse: "Wolt" un "Bolt" piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģiska analīze" – lietderīgumu un aktualitāti.
"Es šorīt atkal modos kopā ar tevi," – tā jokojot draugi bieži saka Sigurdam Siliņam. Un kā gan ne? – kopš 2019. gada nogales Sigurds ir Latvijas Televīzijas "Rīta Panorāmas" kadra cilvēks, kas visai valstij saka možu "labrīt!". Mēs tiekamies saulainā rītā, kad raidījums tikko ir beidzies, un zinot, ka mazais rīta sasveicināšanās vārdiņš Sigurdam ir ļoti nozīmīgs, – arī es viņu priecīgi sveicu ar "labrīt!"
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
