Dzīve & Stils / Dārzs un mājas
Suņuka Džordža pirmais saimnieks bija darbos aizņemts un veltīja maz laika savam mīlulim. Vēlāk pārcēlās uz ārzemēm pavisam, bet Džordžs nokļuva pie saimnieka mammas. Tur suns tika turēts pilnīgi nepieskatīts un pēc saimnieces nāves nonāca pie dzīvnieku glābējiem. Un tad viņu pamanīja Lauma un Gundars, kurus aizkustināja dzīvnieka skumjais likteņstāsts, tomēr viņi saprata, ka sākumā nebūs viegli.
Mūsdienās vajadzētu atteikties no koka materiālu izmantošanas grīdas konstrukcijām. Tā vietā labāk izmantot putupolistirolu vai putupoliuretānu un grīdas rīģipsi. Ja dzīvoklis atrodas augšējos stāvos, nekādas plēves nav jāizmanto, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" ieteica būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Trešdaļu dzīves rakstniece Inga Ābele pavadījusi Siguldas puses "Stiķenos" – mājā, kas uzcelta uz senas kūts pamatiem. Vasaras vidū ap to saziedējušas rozes visdažādākajos toņos un nokrāsās. Ingai šķiet, ka šiem ziediem piemīt dvēsele, gars – kaut kas vairāk par kuplu ziedu uz ērkšķaina kāta. Krāšņais dobju izskats viņai tomēr ir mazsvarīgāks par aromātu, kas apvij dārzu.
Savairojoties dārza kaitēkļiem, piemēram, laputīm, lapgraužiem, baltblusiņām un citiem kukaiņiem, šosezon dažādu sociālo tīklu hobija dārznieku tematiskajās domubiedru grupās aktīvi tiek ieteikts augu kaitēkļu apkarošanai izmantot biocīdus – plašāk ieteiktie ir "Neostomazāns" un "Cobra", tomēr Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) uzsvēra – biocīdi nav paredzēti augu apstrādei, tos lietojot, var rasties nelabvēlīgas sekas.
"Mūsu miera osta," tā par netālu no Rīgas iekopto zemes gabalu teic mūziķis Reinis Sējāns. Viņš kopā ar sievu, vokālo pedagoģi Maiju Sējāni, aizaugušu zemes gabalu meža vidū pārvērtuši par savu laimīgo zemi. Pie mājas ir pašu rakts dīķis, kurā veldzēt uzkarsušu ādu, tuvinieku dāvāto augļkoku dārzs, Reiņa taisītā kastē aug tomāti, pēc kuriem pastiepties brokastīs, un plašs mauriņš, par kura pļaušanu notiek cīņas, jo šo darbu darīt grib abi.
Skrūvpāļus labi var izmantot kā remonta līdzekli, piemēram, kad sēžas viens mājas stūris, taču pagaidām trūkst informācijas, vai Latvijā ir droši celt māju tikai uz skrūvpāļu pamatiem. Tam nepieciešama nopietna ģeodēziskā izpēte, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" vērtēja būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Kā sauca to rožu šķirni, kura uz simt gadiem apvija Dusošās skaistules jeb Ērkšķrozītes pili, nav precīzi zināms, bet visām tām 150 rožu šķirnēm, kas no šodienas skatāmas Latvijas Dabas muzejā, ir zināms gan vārds, gan izcelsme. Rožu audzētāju un rožu mīļotāju satikšanās vienmēr bijuši svētki. Īpaši šogad, kad pandēmijas dēļ iepriekšējās ikgadējās izstādes nācās izlaist.
Zīmolam un cenai, iegādājoties zāles pļāvēju vai citu dārza tehniku, ir nozīme. Ieteicams tehniku iegādāties specializētajos veikalos, kas piedāvās arī remonta un servisa pakalpojumus, nevis lielveikalos, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica dārza tehnikas eksperti Uģis Vītols un Mārtiņš Jaudzems.
Ja mājai ir pagrabs, jāsiltina tās pamatu virsējā daļa līdz 10–15 centimetriem zemē, dziļāku siltinājumu veidot nav efektīvi, jo pagrabu labāk siltināt no iekšpuses. Siltināšanai var izmantot 30 līdz 50 milimetru biezas putupolistirola plāksnes, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" ieteica būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Karstā laikā augiem svarīga ir mulčēšana, kas ļauj saglabāt mitrumu. Protams, nedrīkst aizmirst arī par laistīšanu un mēslošanu, kas īpaši svarīga šobrīd hortenzijām, rododendriem, bukšiem un krūmmellenēm, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" atgādināja kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne.
Latvijā projekta "LIFE-IP LatViaNature" mazo grantu konkursā izraudzīti četri pieteikumi Spānijas kailgliemeža apkarošanai. Projekta ietvaros tiks pārbaudīts, cik pieteiktās metodes ir efektīvas, lai ierobežotu invazīvās sugas izplatību, Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" skaidroja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Ekonomikas nodaļas vadītāja Santa Pāvila, skaidrojot, ka metodes ir dažādas – gan mobilie pīļu ganāmpulki, gan dažādas lamatas un elektriskie gani.
Galvaspilsētā, bet ar dārzu aiz loga, kur dobē pasniegties pēc lekniem redīsiem, darbdienas vakarā atpūsties, ravējot nezāles, klausīties putnu dziesmas un norobežoties no pilsētas dunas – tāds ir arhitektes Zaigas Gailes un uzņēmēja, Rīgas Riharda Vāgnera biedrības vadītāja Māra Gaiļa urbānais dārzs Daugavas vidū, Ķīpsalā. Kaimiņu vītola glābšana ar domkratu, no prinča Čārlza dārza nočieptas piparmētras, Zigmara Liepiņa dāvināta egle un citi stāstiem bagāti augi mīt Gaiļu dobēs.