Dzīve & Stils / Dārzs un mājas
Dārzā šobrīd var iemesties gan zāģlapsenes kāpuri, gan melnās laputis, gan tādas slimības kā miltrasa un brūnplankumainība, tāpēc tas regulāri jāapseko. Vēl jāatceras, ka, lai gan daudzām dārza kultūrām nepieciešama mēslošana, zemenes šobrīd aiztikt nevajadzētu, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” ieteica dārzkopības ekspertes Vija Rožukalne un Maruta Kaminska.
Ārstniecības augus ikdienā lieto 71% Latvijas iedzīvotāju, bet trešdaļa tos ievāc paši. Savukārt populārākās ārstniecības augu sugas ir piparmētras, kumelītes un liepziedi, liecina Vides risinājumu institūta rīkotā aptauja.
Neierasti agri kartupeļu stādījumos šogad jau atrodamas Kolorado vaboles. Šiem kartupeļu lapgraužiem pa prātam bijusi aizvadītā visai siltā un sniegotā ziema. Augu aizsardzības speciālists skaidroja, ka Kolorado vaboles piemājas dārzos sastopamas, jo saimnieki kartupeļus vairākus gadus pēc kārtas stāda vienuviet.
Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 15.-17. jūnijam būs apskatāma īrisu izstāde „Īrisi 2022”, informēja muzeja pārstāve Undīne Preisa.
Viens no vienkāršākajiem paņēmieniem, kas jūtami samazinās no blakus dzīvokļiem dzirdamo skaņu daudzumu, ir no koka karkasa un rīģipša izveidot jaunu sienu, kas starp esošo sienu rada aptuveni divu centimetru lielu spraugu, Latvijas Radio 2 raidījumā “No pamatiem līdz jumtam” ieteica būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Jelgavas novada Zaļenieku pagasta zemnieku saimniecības "Vilciņi-1" saimniekiem šovasar jādomā ne tikai par graudaugiem, bet arī par zeltvēdera mūķeni – kaitēkli, kas savairojies privātajā teritorijā augošos kokos. To, ka vienam no ozoliem daži zari ir bez lapām, saimniece pavisam nejauši pamanījusi pagājušajā nedēļā.
Domājot par ēku siltināšanu, svarīgi saprast, vai ēkā starp ķieģeļiem ir izveidota gaisa šķirkārta. Ja tāda ir, ēku iespējams siltināt tikai no iekšpuses ar materiālu, kas veidots uz koka bāzes. Ja ziemā ar šādu siltinājumu ir par maz, sprauga jāaizpilda un ēka jāsiltina arī no ārpuses ar 10 centimetru akmens vai stikla vati, Latvijas Radio 2 raidījumā "No pamatiem līdz jumtam" skaidroja būveksperts, tehnisko zinātņu doktors Juris Biršs.
Pastiprināta stresa un trauksmes apstākļi var veicināt izdegšanu, taču vienlaikus mums līdzās ir gadsimtos pārbaudīts terapeitisks līdzeklis – daba. Lai arī vairums dārzu un parku sniedz vien estētisku baudījumu, taču tie var kalpot arī ārstnieciskiem nolūkiem slimnīcās, pansionātos, labvēlīgi ietekmējot gan fizisko, gan garīgo veselību. Praksē šāda pieeja tiek dēvēta par dārzkopības terapiju, taču Latvijā tā tiek piekopta vien retās iestādēs.
Taivānā aizvien populārāka kļūst mājas akvaponika – metode, kad tiek apvienota zivju un dārzeņu audzēšana. Tā ļauj izaudzēt gan zivis, gan dārzeņus bez pesticīdiem un ķīmiskā mēslojuma.
Ja par ceriņu galvaspilsētu dēvē Dobeli, tad ceriņu ciema tituls pienāktos Lejasciemam, jo ceriņi te bagātīgi un daudzkrāsaini zied vai pie ikkatras mājas. Tā kā Anna Sakse, kura sarakstījusi "Pasakas par ziediem", ir dzimusi Lejasciemā, šopavasar te sāk veidot arī Annas Sakses ceriņu dārzu. Un jau trešo pavasari var iziet arī Ceriņziedu ceļu, – tā ir izzinoša pastaiga, kurā reizē var izbaudīt ceriņu ziedēšanu un iepazīt ciemu.
Kamēr ābeļziedi lietū nobirst un maijpuķītes nozied nenoplūktas, ir kādi krāšņumaugi, kam šis lietainais vasaras sākums nebūt nekaitē – tie ir ceriņi. Vienā no Eiropā lielākajām ceriņu kolekcijām – Ceriņu dārzā Dobelē – tieši šobrīd vērojams pilnzieds un visas 270 dažādās ceriņu šķirnes zied koši jo koši, lietus nomazgātas un spēcinātas.
Sestdien, 4. jūnijā, notiks tradicionālais Latvijas iepazīšanas un apceļošanas pasākums "Atvērtās dienas laukos". Tajās piedalīsies 227 lauku uzņēmēji – amatnieki, pirtnieki, pārtikas ražotāji, biškopji, lauku krodziņi un restorāni, piļu un muižu pārstāvji. Pasākumā piedalīsies arī Dobeles stādaudzētava "Liepas", kur varēs doties ekskursijās, kā arī pabrīnīties par ābeli, uz kuras uzpotētas četras ābolu šķirnes.
Kopumā Latgalē interese par mazdārziņu ierīkošanu uz pašvaldību zemēm samazinās. Tas ir aktuālāk vecākās paaudzes cilvēkiem, savukārt jaunākajai paaudzei, ja ir vēlme, ko pašiem izaudzēt, tad viņi meklē iespējas iegādāties laukos māju vai piepilsētā vasarnīcu.
Dobeles Dārzkopības institūtā Ceriņu dārzā tuvojas ziedēšanas pilnbrieds – ar vislielāko krāšņumu ceriņziedi parādās maija izskaņā, jūnija sākumā. Šogad dārzā doti vārdi trīs jaunām šķirnēm, tostarp, baltajam Saeimas simtgadei veltītajam ceriņam 'Brīve', Latvijas Radio stāstīja institūta direktore Inese Ebele.
Bārkstainas, pildītas, agras un vēlas, vienkrāsainas un strīpainas – tulpju daudzveidība, pateicoties selekcionāru darbam, kļuvusi neaptverama. Par tulpju māniju Nīderlandē, sarkanas krāsas ziediem Padomju Savienībā un pasaulē novērtētām latviešu radītām šķirnēm stāsta dārzkopis un selekcionārs Juris Švarcs.
Dobelē ir sens ticējums, ka, neraugoties uz laika apstākļiem, ceriņu ziedēšanas laiks Baltijā lielākajā ceriņu dārzā sākas tā izveidotāja Pētera Upīša dzimšanas dienā – 19. maijā. Par tradīciju kļuvis arī ceriņu festivāls, kas šoreiz dažādos pasākumos ceriņu mīļotājus pulcēs visa mēneša garumā.
Augstās dobes pilsētās kļūst aizvien populārākas. Tādas izmanto gan vairākos pilsētā radītos sakņu dārzos Rīgā, gan arī pavisam nesen atklātajā kopienas dārzā "Jume" Cēsīs. Tā izveidotāji Latvijas Televīzijas raidījumam "Revidents" stāstīja, ka, pareizi dobes iekārtojot, tās var apstrādāt, vien iesējot un novācot ražu, turklāt novērojumi liecinot, ka tajās izdodas izkopt bagātīgu ražu.
Viens no lielākajiem kaitēkļiem dārzos un siltumnīcās ir zemesvēzis, kam ļoti garšo dažādu augu saknes. Ja kāds augs bez iemesla pēkšņi vīst, tad, iespējams, zem tā darbojas zemesvēzis, skaidroja speciālisti, pastāstot, ka ir dažādi veidi, kā mēģināt no šī kukaiņa atbrīvoties, tomēr jālūko, vai līdzīga problēma nav arī kaimiņam, citādāk pūles var nedot cerēto iznākumu.
Saimniekošana mazdārziņos Rīgā kļūst aizvien populārāka, un brīvu vietu pašvaldības piedāvātajos zemes pleķīšos patlaban nav, tomēr citās vietvarās aizvien ir iespējams iznomāt mazdārziņu, secinājis Latvijas televīzijas (LTV1) raidījums "Revidents".
Šajā pavasarī pēc garās ziemas daudziem dārzniekiem nācies saskarties ar ūdensžurku jeb ūdensstrupastu postījumiem. Augus no ūdensžurkām var pasargāt ar vismaz metru augstu metāla žogu, kas līdz pusei ierakts zemē, LSM.lv norādīja zoologs Jānis Ozoliņš. Savukārt dabiskie ienaidnieki šiem grauzējiem ir mazie plēsēji.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
