Dzīve & Stils / Dārzs un mājas
Aizvadītajās dienās Latvijā pieredzēti aukstuma rekordi un arī postošas salnas vairākas naktis pēc kārtas. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils intervijā Latvijas Radio pastāstīja, ka salna visstiprākā bijusi Austrumlatvijā, tomēr vissmagāk cietuši augi Kurzemes un Zemgales pusē.
Ja sals vēl trakos, Mātes dienā būs maz vietējo tulpju un narcišu, ko pasniegt māmiņām. Un bažas, vai uz Jāņiem būs citas iemīļotas puķes – peonijas. Rīts dārzkopjiem un puķu audzētājiem sākās ar bažīgu skatu pa logu un termometrā, jo aizvadīta viena no prognozētajām sala naktīm, un priekšā vēl viena. Daugmalē, kur ir viena no lielākajām sīpolpuķu audzēšanas saimniecībām, pagājušajā naktī bija mīnus pieci grādi.
Spītējot aukstumam un brīžiem arī nelielai snigšanai, Siguldā piektdien notika Latvijas Stādu parāde. Ar plašu dēstu klāstu un dārza inventāra piedāvājumu tā pulcēja lielu skaitu interesentu.
Sinoptiķi brīdina, ka šonedēļ Latvijā gaidāmas vienas no postošākajām pavasara salnām pēdējos gados. Lai no tām pasargātu augus, jāizmanto gan tā saucamie augu "pretstresa" līdzekļi, gan tie bagātīgi jānosedz ar agrotīklu. Siltumnīcā var ievietot arī elektrisko sildītāju, bet tad jārēķinās ar izmaksām. Palīdzēt var arī siltumnīcas laistīšana un sveces iededzināšana, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica dārzkopības nozares eksperte Mārīte Gailīte un Dārzkopības institūta pētniece agronome Ilze Grāvīte.
Pavasaris ir laiks, kad dēstīt zemē rudenī izraktos gladiolu sīpolus, lai vasaras izskaņā tās atkal priecētu ar saviem krāšņajiem ziediem. Izvēloties ierastas gladiolu šķirnes, par stādīšanas vietas izvēli daudz var galvu nelauzīt – galvenais ir saules apspīdēta vieta, Lsm.lv norādīja selekcionārs un Latvijas Gladiolu un īrisu biedrības prezidents Laimonis Zaķis.
Čārlza III kronēšanas ceremonija un ar to saistītās svinības ir "ražas" laiks arī ziedu tirgotājiem un audzētājiem. Lielbritānijā šajā dārzkopības nozarē aizvien plašāk tiek izmantota jaunā monarha popularizētā ilgtspējīgā pieeja.
Latvijas universitātes (LU) Botāniskajā dārzā Rīgā, sācies Magnoliju ziedēšanas laiks. Magnolijas koks tiek dēvēts par koku karalieni, jo tas nespēj atstāt kādu vienaldzīgu.
Saulaini pavasara ziedi, kas popularitātes ziņā ierindojas uzreiz aiz tulpēm – narcises. Tās ar košiem un spilgtiem krāsu akcentiem pagalmos, dārzos, pilsētu apstādījumos un citviet priecē līdz pat jūnijam, bet par narcisēm jāsāk domāt jau agrā rudenī, kad ir to stādīšanas laiks. Par narcišu nozīmi Senajā Grieķijā, pirmajām pavasara vēstnesēm Viesturdārzā un ūdensžurku pārtikas rezervēm stāsta puķkopis, narcišu selekcionārs un pētnieks Jānis Rukšāns.
Kuras ir sala izturīgākas pavasara puķes? Tas aktuāli pavasaros, kad dienas ir siltākas, bet naktīs temperatūra mēdz noslīdēt zem nulles, kas var kaitēt puķēm.
Nīderlandē katru gadu aprīļa trešajā nedēļas nogalē notiek ziedu parāde, un šoreiz tā bija sarīkota jau 76. reizi. No ziediem uz 50 platformām bija izveidoti dažādi tēli, kompozīcijas un skulptūras, un tās izbrauca caur daudzām Nīderlandes apdzīvotām vietām pūtēju orķestra pavadībā.
Uzvaras parkā sākuši ziedēt Japānas ķirši jeb sakuras. Lai arī šodien ir darba diena, cilvēki steidz aplūkot skaistumu, kas noturēsies ne ilgāk kā mēnesi.
Sens tautas ticējums vēsta, ka zirņi jāsēj 100. dienā, lai neiemetas tārpi. Šī diena nu ir klāt, taču ne visi var pagūt tajā iesēt zirņus. Kā Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska, ar tārpiem var arī cīnīties, palaižot dārzā spožlapsenītes.
Zirņu pagastā sestdien, 8. aprīlī, sēs zirņus. Ikgadējā zirņu talka Zirņos jau ir kļuvusi par jautru tradīciju, kuru cer arī iekļaut Nemateriālajā kultūras mantojumā.
Mantotie kultūraugi nozīmē, ka to sēklas vismaz 30 gadu garumā ir ievāktas no iepriekšējās ražas, nevis katru gadu pirktas no jauna. Tā ir liela bioloģiskā vērtība, jo ilgstoši atlasīti un audzēti augi pārņem konkrētas īpašības, tāpēc ir svarīgi turpināt sēklu vākšanas un audzēšanas tradīciju, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra bioloģe, sēklu lolotāja un sēklu bibliotēkas Latvijā aizsācēja Sandra Stabinge un Latvijas Permakultūras biedrības pārstāve Ilze Mežniece.
Aprīlis ir pēdējais laiks, lai paspētu izdarīt vēl nepaspētos darbus – pārstādīt, iestādīt un apgriezt augus. Tāpat ir īstais brīdis, lai dārza augsni pabarotu ar mēslojumu – komplekso un organisko, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Latvijas Universitātes (LU) Botāniskajā dārzā uzziedējusi krāšņā Ķīnas vistērija. Vistērija ir tauriņziežu dzimtas augs, kura maigi violeti zilie ziedi ir sakārtoti ķekaros. Botāniskajā dārzā augs uzziedējis tikai otro reizi.
Pasūtīt tomātu vai paprikas sēklas no Ķīnas, Indijas vai vēl kāds valsts, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības, sākotnēji varētu šķist lētāks risinājums. Eksperti brīdina, ka šādā veidā skopais var samaksāt nevis divreiz, bet vairākas reizes dārgāk. Līdz šim Latvijā nav konstatēts tomātu brūnplankumainības vīruss, bet, iegādājoties nesertificētas sēklas un augus, šo slimību var ievazāt arī pie mums. Rezultāts tam būs, ka siltumnīcā vai piemājas dārzā tomātus un papriku nebūs iespējams izaudzēt vairākus gadus.
Soda ir teju vai katrā mājā, tā mūsu saimniekošanas tradīcijās iesakņojusies kā gluži vai universāls līdzeklis, tomēr pēdējā laikā vairāki cilvēki cēluši trauksmi, ka soda mainījusies – tā vairs neizšķīst aukstā ūdenī, bet gan saveļas kunkuļos, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija", kas noskaidroja, ka "jaunā" soda ražota Turcijā un ir droša ikdienas lietošanai.
Vienas jaunas ābolu šķirnes radīšana prasa 20–25 gadus. Dārzkopības institūta pētnieces Lailas Ikases paspārnē tapušas jau 15 šķirnes. Katra šķirne ir īpaša. Tai no citām jāatšķiras ar garšu, ražību un izturību pret slimībām.
Gan daudzdzīvokļu mājās, kas būvētas pagājušā gadsimta 70. un 80. gados, gan daļā tā dēvēto "trekno gadu" jaunajos projektos mēdz būt problēmas ar skaņas izolāciju. Dzirdēt, ko kaimiņi runā vai skatās televīzijā, nav patīkami. Kā ir iespējams uzlabot skaņas izolāciju dzīvokļos?
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
