Dzīve & Stils / Dārzs un mājas
Šonedēļ Latvijā sagaidīts astronomiskā pavasara sākums, par ko liecina arī dabas atmoda. Savukārt Eiropas centrālajā un dienvidu daļā, kā arī citviet ziemeļu puslodē jau sākusies augļu koku un krāšņumaugu ziedēšana.
Piemērotākais laiks sākt stādīt zemenes, lai jau maija beigās varētu ēst pašu audzētas ogas, Latvijā ir marts. To vislabāk darīt dubultās plēves siltumnīcā, piemērotā substrātā ar pH līmeni no 5,5 līdz 6, izvēloties kvalitatīvus frigo stādus no vietējiem zemeņu audzētājiem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica agronoms Guntars Dzērve un Dārzkopības institūta pētniece Ieva Kalniņa.
Pēteris un Maruta Anusāni, piepalīdzot meitai Amandai un dēlam Laurim, savā zemnieku saimniecība "Māras" Preiļu novadā jau vairāk nekā 20 gadus audzē sīpolu lokus. Šobrīd divās apkurināmās siltumnīcās aug jau lociņu otrā raža. Saimnieki stāsta, ka no jaunā gada līdz aprīlim – četrus mēnešus – gulēt sanākot pavisam maz, jo naktī jāceļas kurināt siltumnīcu krāsnis. Toties viņi esot rūdīti un šoziem neesot slimojuši pat ar iesnām. Lociņu sezona zemnieku saimniecībā "Māras" būs līdz pat maija sākumam, kad sāksies tomātu stādu laiks.
Carnikavā kāda seniore ilgus gadus savus lopus turēja kūtī, kuru tās īpašnieks vēlas nojaukt. Ar līdzcilvēku atbalstu tiks sakārtota kūts seniores īpašumā, kur varēs turēt daļu viņas lopu, pārējos nāksies pārdot vai likvidēt.
Marta sākumā joprojām var pagūt atrast un atdzīvināt vecās sēklas vai nopirkt jaunas, un iesēt sev tīkamos augus. Tāpat pavasara sākums, kad zeme atlaidusies, bet lapu pumpuri vēl nav piebrieduši, ir īstais mirklis, lai dārzā pārstādītu daudzgadīgos augus un krūmus, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.
Kāds biškopis Serbijā izstrādājis novatorisku iekštelpu bišu stropu. Tas ļauj iegūt medu un citus produktus cilvēkiem bez īpašam zināšanām un pieredzes šajā nozarē.
Daudzi privātmāju īpašnieki cerībā samazināt apkures izmaksas vēlas māju padarīt energoefektīvāku, to nosiltinot, taču bieži vien ieguldītā nauda neatmaksājas, ja pirms tam nav veikti rūpīgi aprēķini un esošās situācijas novērtējums, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" vērtēja ekobūvnieks, ēku siltināšanas konsultants Harijs Tučs un energoauditors Andris Vulāns.
Laiks sēt leduspuķes. Ne tās, kas aukstā laikā parādās uz loga, bet gan ilgziedīgās begonijas. Lai to pareizi izdarītu, svarīgi izvēlēties pareizo augsni – speciālu, sterilizētu kūdru, kas vēl pirms sēšanas jāizsijā, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica dārzkopes Maruta Kaminska un Vija Rožukalne. Tāpat pēdējais laiks apsegt košumkrūmus un balsināt augļu kokus.
Lai gan līdz darbiem vēl kāds laiks jāpagaida, jau tagad var sākt plānot, kur, kad un kas šogad jāiesēj. Gan tomātu, gan paprikas stādus var izdiedzēt mājas apstākļos, taču tas jādara siltā vietā, vislabāk uz radiatoriem, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica dārzkope Saiva Pekuse un dārzkopības entuziastu kluba "Tomāts" biedre, dārzniecības "Neslinko" vadītāja Elga Bražūne.
Veselam cilvēkam ar labu imūno sistēmu pelējuma sēnīšu klātbūtne, visticamāk, neradīs lielu kaitējumu veselībai, taču virsmu, uz kuras tā parādījusies, tāpat vislabāk nomazgāt un rūpīgi izžāvēt. Ja mājoklī dzīvo mazi bērni, veci cilvēki vai cilvēki ar autoimūnām, hroniskām saslimšanām, tad gan jāpielieto arī ķīmiskie līdzekļi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" ieteica speciālisti.
Ziemas mēnešos dārza darbi un aktīvā rosīšanās puķu dobēs nenotiek, tā vietā lielāka vērība jāpievērš istabas augiem. Trīs svarīgi nosacījumi augu labsajūtai telpās ziemā ir gaisma, temperatūra un mitrums, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza telpaugu speciāliste Ingūna Gudrupa un LU Botāniskā dārza dārzniece Sandra Putniņa. Vienlaikus dārznieces uzsvēra, ka grūtākais laiks iekštelpu augiem jau ir garām.
Lai augļu koku un ogu krūmu zari nelūstu, no tiem vajadzētu biezo sniega segu notraukt, intervijā Latvijas Radio ieteica Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils.
Darba tikums, ģimenes spēks un ticība savai varēšanai – šie vārdi raksturo kuplo Šķeltiņu ģimeni, kura saimnieko netālu no Ikšķiles. Piecu bērnu ģimenē vecākā ir Amanda, kura, lai gan tikai 21 gadu veca, zina, ka fizisks darbs audzina raksturu un ko ar to iespējams panākt. Tam pierādījums ir viņu ziedu dārzs, kurā jau sesto gadu kā neatlaidības pierādījums krāšņi uzzied dažādas puķes – ne tikai eksotiskās un aromātiskās lavandas, bet arī diženās saulespuķes, rudens vēstneses krizantēmas, dažādu toņu rozā petūnijas un citi ziedi.
Vēl valsts svētku dienā – 18. novembrī – ļaudis sociālajos tīklos dalījās ar rožu fotogrāfijām, kuras vēlajā rudenī silto laikapstākļu dēļ ziedēja krāšņiem ziediem. Ziemīgais laiks atnāca strauji, un tas nozīmē, ka diezgan veicīgi jāsāk domāt par rožu ieziemošanu. Tas ir pakāpenisks process, kas turpinās arī vēl decembrī. Kā pareizāk un labāk veikt šo svarīgo dārza darbu, Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija" rubrikā "Padoms bez maksas" skaidroja Rundāles pils rožu dārzā.
Gada otrajā pusē joprojām ir augsts pieprasījums pēc saules paneļu uzstādīšanas, un rezervācijas rindas daudzos uzņēmumos veidojas līdz pat vasaras vidum, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Viedās un energoefektīvās pilsētvides tehnoloģiju asociācijas valdes loceklis, SIA "Baltijas Elektro sabiedrība" valdes priekšsēdētājs Edgars Bergholcs.
Kad gāzei cenas sāka kāpt, daudzi nomainīja savus apkures katlus uz granulu un malkas katliem, jo tas bija izdevīgāk. Taču neviens nebija gaidījis, ka arī šīs apkures cenas sāks pieckāršoties, un nu jau arī apkure ar šķeldu, malku, granulām, briketēm vairs nav nekāda ekonomiskā un lētā. Attapīgi ļaudis meklē dažādus risinājumus – dažkārt pavisam dīvainus. Tā Smiltenes pusē savulaik tapusi pirmā "raķešu krāsns", kuru lūkoties devās Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija". Vienlaikus Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) asociētais profesors brīdināja – pašiem uz savu galvu to būvēt nevajadzētu, jo ir dažādi riski.
Pasīvās ēkas ir tik energoefektīvas, ka nav nepieciešami aktīvi enerģijas avoti to apsildei, līdz ar to apkures rēķini ir ārkārtīgi zemi. Tomēr šādu ēku plānošanā jāņem vērā, ka būs nepieciešama ļoti laba siltumizolācija, plānošana bez termiskajiem tiltiem, trīskārši stikloti logi, augsta gaisa necaurlaidība jeb blīvējums un ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja jomas eksperti, norādot, ka nu tās kļūst pieejamākas, jo to būvniecībā nav dārgu vai sarežģītu tehnoloģiju, vien rūpīga plānošana.
Mežvītenis (clematis) ir dekoratīvs vīteņaugs, kas atkarībā no šķirnes var ziedēt ar violetiem, baltiem, dzelteniem lielākiem vai mazākiem ziediem. Mežvīteņus iespējams iedalīt trīs grupās, un katra no tām rudenī jākopj citādāk, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja dārzkope Vija Rožukalne.
Līdz ar rudens iestāšanos daudzās mājās iestājas arī "pelējuma laiks", jo drēgnais un mitrais laiks tam ir īpaši labvēlīgs. Turklāt bieži vien cīņa ar pelējumu šķiet nebeidzama, jo pēc kāda laika tas parādās atkal un atkal. Pelējums īpaši apdraud mazus bērnus un cilvēkus gados. Taču tas tāpat vien nerodas. Var teikt, ka pelējuma sēnītes gaisā un telpā ir visu laiku, galvenais nosacījums – vai tām ir labvēlīga vide augšanai, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija" rubrikā "Padoms bez maksas".
Teju katrs savas dzīves laikā ir sastapies ar situāciju, kad miltu pakā iemitinājušās pārtikas kodes vai kāds nelūgts un grūti pamanāms mājas viesis izgrauzis caurumu mīļākajās vilnas zeķēs. Daži kaitēkļi ir cilvēkiem nekaitīgi, taču citi var ietekmēt veselību, tādēļ ar tiem vajadzētu cīnīties, turklāt darīt to pareizi, Latvijas Televīzijas raidījumam "Revidents" skaidroja aptaujātie eksperti.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
