Dzīve & stils / Motori
Jau pēc aptuveni divām nedēļām, 1. aprīlī, stāsies spēkā jauni noteikumi – visiem elektroskrejriteņiem būs jābūt reģistrētiem Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD). Procedūra nav ilga, maksā nepilnus 10 eiro un rezultātā – skrejritenim savs numurs. Taču kāda "4. studijas" skatītāja Dace norādīja – varēs piereģistrēt tikai tos, kuri attīsta ātrumu līdz 25 kilometriem stundā (km/h). Ko darīt, ja iegādāts jaudīgāks braucamais? Izrādās, ka šādus braucamos reģistrēt nebūs iespējams, līdz ar to ceļu satiksmē tie nevarēs piedalīties.
Elektroauto kā pamata spēkrats ģimenē lielākoties piemērots tiem, kuriem ir iespēja vismaz reizi dienā to uzlādēt mājās vai darbā. Ja tas iespējams, elektroauto var būt ērta un izdevīga mašīna, taču katram par to jāveic savi aprēķini, ņemot vērā savas vajadzības un pārvietošanos ikdienā. Runājot par elektroauto patēriņu, jāņem vērā, ka jāatrēķina 15% no tā, ko sola ražotājs, – tas būs reālais nobraukums vasarā. Norēķinot 30% no šī apjoma, tas būs nobraukums ziemā, "TikTok" tiešraidē ar LSM.lv stāstīja uzņēmuma "Text2reach" vadītājs un sociālo tīklu "Dzīve ar elektroauto" satura veidotājs Mārtiņš Labāns.
Kopš ceļu satiksmes negadījuma pagājis pusgads, bet transportlīdzeklis joprojām ir servisā - šādā situācijā nokļuvis Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "4. studija" skatītājs Uldis Krūmiņš, kura vadītajā kravas mikroautobusā pērnā gada jūlijā ietriecās autobuss. Viņš uzskata, ka serviss apzināti vilcinās ar remontdarbiem. Obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas (OCTA) polise neparedz, cik ilgā termiņā jāveic auto remonts. Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā (LTAB) atzīst - jebkuras papildus saistības ietekmēs OCTA cenu.
Elektrotransporta izmantošana ziemā atšķiras no tās, kas ir gada siltajā laikā. Dažādu apstākļu ietekmē samazinās elektrisko automašīnu veicamais attālums. Tehnoloģiju portāla "kursors.lv" galvenais redaktors Kristaps Skutelis šogad, veicot eksperimentu, pats pārsēdies uz elektroauto un aktīvi dalās ar savu pieredzi. Viņš ziemā ar vienu pilnu uzlādi var nobraukt uz pusi mazāku attālumu.
Ir daļa autovadītāju, kas uzskata, ka ar jaunu automašīnu un jaunām ziemas riepām uz ceļa jebkuros apstākļos var justies pilnīgi droši. Tā gluži nav. Autovadītājs tomēr ir atbildīgs par to, kas notiek ar automobili, viņam ir jābūt spējīgam to kontrolēt, izvēlēties pareizo ātrumu un trajektorijas, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda "Drošas braukšanas skolas" direktors Jānis Vanks.
Pa Latvijas koplietošanas ceļiem ikdienā pārvietojas ievērojams skaits automašīnu, kurām nav izieta tehniskā apskate un nav iegādāta obligātās civiltiesiskās atbildības polise (OCTA). Šādi transportlīdzekļi ir bumbas ar laika degli, kas jebkurā brīdī var nodarīt būtiskus zaudējumus, un sabiedrības interesēs ir izskaust šos braucējus, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pārstāvis Agris Daukšte un Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis.
Degvielas uzpildes stacijā "Viada" Lubānas ielā lietus dēļ augustā notikusi avārija, kuras rezultātā astoņi auto īpašnieki, to nezinot, savās automašīnās ielēja nevis 95. markas benzīnu, bet gan tā sajaukumu ar notekūdeņiem. Vairākas mašīnas tika neatgriezeniski bojātas, bet cīņa par auto remontu un izmaksu segšanu ilgusi vairākas nedēļas.
"Latvijas Zaļais punkts" uzsācis kampaņu "Nodod motoreļļu, nevis planētu!", lai samazinātu smēreļļu nevēlamu sadedzināšanu un nonākšanu vidē. Šobrīd tā ir samilzusi problēma, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja Valsts vides dienesta Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs un "Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis.