Dzīve & Stils / Sarunas
Nākamās valdības koalīcijai ar 54 balsīm strādāt būs grūti. Ministru prezidentam izaicinoši būs nodrošināt tik perfektu komunikāciju ar koalīciju frakciju vadītājiem, lai tās izšķirošos balsojumos būtu vienotas. Vienlaikus šī Saeima būs stiprāka par iepriekšējo, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" vērtēja bijušais premjers Andris Bērziņš.
Mēs bieži jautājam: "Kas lācītim vēderā?", lai saprastu, kur slēpjas būtība. Protams, ir svarīgi noskaidrot – "kas ir vēderā", taču daudzkārt būtiskāk ir saprast, "kas darās galvā". Tieši tas, kas noris galvā jeb apziņā, padara katru no mums par vienreizēju, neatkārtojamu, īpašu personību. Nosaka mūsu identitāti. Tieši apziņa nošķir identiskos dvīņu, pat ja viņu ģenētiskais kods ir vienāds. Katrs no viņiem ir vienreizēja personība, lai gan vizuāli viņi var arī nebūt atšķirami.
Pirmdienas vakarā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā savas valsts prestižāko mediju – Albēra Londra – balvu saņēma Francijas žurnālisti. Kāpēc Londra balvu šogad pasniedz Latvijā, ko Francijā domā par mūsu valsti, – to pirms apbalvošanas ceremonijas Latvijas Radio stāstīja balvas žūrijas priekšsēdētājs, bijušais žurnālists Ervē Brusini.
Teoloģes un rakstnieces Ilzes Jansones prātu šobrīd nodarbina gan Latvijas sabiedrības izglītotības jautājums, gan cilvēku nepietiekamās zināšanas reliģiskajos jautājumos, gan latviešu valodas prasmes. "Nez kāpēc mēs apgalvojam nereti, ka angļu valoda ir bagātāka par latviešu. Es tam nekad nepiekritīšu," viņa pauda Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris".
Sarmīte Cīrule Ukrainas armijai pievienojās līdz ko tas bija iespējams pēc tam, kad sākās karš. Tagad savā rotā viņa ir galvenā mediķe. Ik dienu viņa strādā pie pašas frontes līnijas, evakuācijas mašīnā uzņemot ievainotos karavīrus vien 10 minūšu brauciena attālumā no ierakumiem. Nepārtraukti šāvienu un sprādzienu trokšņi, smagi ievainoti karavīri, kā arī jau trīs rotas paramediķi, kas aizgājuši bojā, – tas viss viņai liek apzināties, ka katra diena var būt viņas pēdējā, mediķe atzina Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs".
Āfrika līdz šim pie mums ir līdz galam nenovērtēta iespēju zeme. Diasporas profesionāļi maina attieksmi un meklē iespējas – ir aizsākts izglītības un uzņēmējdarbības attīstības projekts "Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanā meitenēm un sievietēm Āfrikas kontinentā". Par apmācību programmu jaunām sievietēm Latvijas valsts pirmajā projektā Namībijā un Zambijā Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" saruna ar kustības #esiLV pārstāvjiem un sabiedrotajiem no Rīgas Biznesa skolas.
Raimonds Platacis pirms apmēram diviem gadiem no galvaspilsētas pārcēlies atpakaļ uz Latgali, lai organizētu jauna formāta pasākumus un veidotu autentisko latgalieša spēka pozīciju. Ir izveidota latgaliešu apvienība LATGALACTICA, kur kopā sanākuši aktīvi cilvēki, kas reģionu redz kā vienotu koprades telpu. Raimonds ir viens no tiem, kas ar dažādu aktivitāšu un mārketinga instrumentu palīdzību plāno veicināt Latgales atpazīstamību, eksportējot latgalisko dzīves ziņu arī ārpus reģiona.
Latvijā situācija uzlabojas, taču varētu klāties vēl labāk, ja cilvēki viens otram vairāk uzticētos. Ja vadošās partijas spētu viena otrai vairāk uzticēties un neplēsties, valdības veidošana un citi panākumi nāktu daudz ātrāk, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" vērtēja bīskaps emeritus Pāvils Brūvers.
"Mums, ukraiņiem, nepatīk karot, bet tie orki šķērsoja sarkano līniju, nācās atbildēt," intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" sacīja Ukrainas bruņoto spēku 59. atsevišķās motorizētās strēlnieku brigādes majors Sergejs Cehockis no Krimas. Viņš viens no pirmajiem iebrauca atbrīvotajā Hersonā ar mašīnu, kuru rotā Latvijas numurzīmes, un jau pirms astoņiem gadiem izplānojis, kā svinēs uzvaru Jaltas krastmalā, uz svinībām aicinot arī visus draugus un atbalstītājus no Latvijas.
Kamēr citur Eiropā hospisa sistēmu, kas parūpējas par cilvēkiem, kuriem šajā pasaulē atlikuši mazāk kā seši mēneši, uztur par valsts naudu, Latvijā šo situāciju var aprakstīt ar terminu "izmisuma zona", jo mums ne tikai nevienā slimnīcā nav atvadu telpas, bet arī netiek atbalstīta aprūpe mājās, Latvijas Radio raidījumā "Monopols" uzsvēra labdarības organizācijas "hospiss.lv" izveidotāja un balvas "Latvijas lepnums 2020" ieguvēja Ilze Neimane-Nešpora. Viņa uzskata, ka pieredze rāda, ka nāve var būt citāda.
Nācija ir vienots dzīvs organisms. Tie ir cilvēki, kurus vieno kopīga kultūra, attiecības, vēsturiskā pieredze un vēlme būt kopā, būt daļai no unikālā un savdabīgā kopuma – nācijas. Taču atslēga uz visu, kas vieno nāciju, ir viena – valoda.
Andrejs Panteļējevs daudzus gadus bija Atmodas un atjaunotās Latvijas politikas virsotnē[1]. Tad sekoja pamatīgs kritiens gan personiskajā dzīvē, gan karjerā. Sarunā Latvijas Televīzijas raidījumā "Lielās patiesības" Panteļējevs stāstīja, ka savā krīzes brīdī juta izmisumu par to, ka ar savām problēmām palicis totāli viens. "Es neredzēju nevienu, kurš man varētu palīdzēt," sacīja ekspolitiķis.
Liela daļa no kara bēgošo ukraiņu devušies uz Poliju. Viena no tiem ir Olha, kas kopā ar vīru Polijas dienvidos esošajā Krakovā dzīvo vairākus gadus. Olha nepilnu gadu strādā vietējā ukraiņu kafejnīcā. Pati no Zaporižjas, bet vīrs – no Doneckas. Pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma abi palīdzējuši ukraiņiem. Olha arī vedusi automašīnas uz Ukrainu valsts aizstāvjiem. Par to viņai piešķirta Ukrainas armijas ģenerāļa medaļa, viņa pastāstīja Latvijas Radio žurnālistam Rihardam Plūmem, kurš viesojās Krakovā.
Dizaineri Paula Pasīte-Muiteniece (24) un Martins Muitenieks (26) četru mēnešu laikā pašu rokām uzbūvēja māju, izmantojot tikai dabīgus materiālus, un no Rīgas pārvācās uz Papi. "Pieci.lv" podkāstā "Kā ir būt" viņi atzina, – lai to paveiktu, nācies iet cauri gan fiziskiem, gan emocionāliem izaicinājumiem, taču tagad jaunieši nelielo namiņu var saukt par savām mājām, un viņi ir pārliecināti, ka kopā var paveikt neiespējamo.
Lai arī politiskās ambīcijas ir saprotamas un vajadzīgas, tās būtu jānoliek malā un jāmeklē kompromisi. Situācija nav vienkārša ne ārpolitiski, ne iekšpolitiski, ne ekonomiski, tādēļ politiķiem būtu savā starpā jāspēj vienoties, Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" pauda bijusī politiķe, Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrības direktore Kārina Pētersone.
Krievijas uzsāktā kara laikā Ukraina piedzīvo smagu triecienu valsts enerģētikas infrastruktūrai, postījumi bijuši gandrīz visos Ukrainas reģionos, un to, kā ir būt bez elektrības un siltuma, šobrīd no savas pieredzes zina daudzi Ukrainas iedzīvotāji. "Tagad rit ziema, un būs vēl smagāk, kad krievi veiks triecienus pa mūsu enerģētikas infrastruktūru. Būs vēl grūtāk, bet mēs tam gatavojamies," intervijā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" sacīja uzņēmuma "DTEK" Kijivas elektrotīkli" enerģētiķis Sergejs Forošča, kurš savā darbā bijis spiests gan slēpties patvertnēs, gaidot, kad būs droši strādāt, gan vilkt bruņuvesti.
Tuvojoties Latvijas dzimšanas dienai, profesore Sanita Osipova atgādina par mūsu visu – par nācijas – vērtībām, ko Latvijā aizsargā valsts pamatlikums – Satversme. "Manā ieskatā, jau dibinot Latvijas valsti, skaidri iezīmējas divas galvenās vērtības, kurām īstenojoties tiek nodrošināta iespēja iedzīvināt arī pārējās nozīmīgās vērtības. Runa ir par brīvību kā galveno priekšnoteikumu," speciāli LSM.lv raksta juriste, Latvijas Universitātes profesore un bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova.
29 gadus vecais Alvis Berngards ir dizainers, skolotājs un zemessargs. Pirms 11 gadiem, kad Alvis vēl mācījās vidusskolā, draugi viņam piedāvāja iestāties Zemessardzē. Uzņemšanas procesā atbildīgā persona nobrīnījās, ka apņēmīgais puisis ir no mākslas vidusskolas. Savukārt vēlāk, studējot Rīgā, Alvis nobrīnījās, cik reti izdodas satikt kādu, kurš ir zemessargu rindās – Rēzeknē tā ir drīzāk norma, nekā izņēmums, viņš stāstīja "Pieci.lv" podkāstā "Kā ir būt".
"Mēs mēdzam jokot, ka te tādi normāli cilvēki īsti neatbrauca," sarunā Latvijas Radio podkāstā "Drošinātājs" atklāti atzina Atvars Aniņš, latvietis, kurš devies uz fronti Ukrainā. Intervijā viņš atklāti stāstīja par iemesliem, kādēļ devies karot uz Ukrainu, atklāja, kāda ir viņa alga, stāstīja par "spāņu žurnālistes" mēģinājumiem izvilināt specifisku informāciju, kā arī skaidroja, kāpēc uzdevumus negrib pildīt kopā ar alkohola cienītājiem.
Sabiedrisko mediju portāls LSM.lv sadarbībā ar kustību #esiLV piedāvā jaunu videosarunu ciklu "Tālsaruna", kurā ikvienam saprotamā, viegli uztveramā veidā stāstīsim par to, ko tad īsti dara starptautiskajās organizācijās strādājošie latvieši, kādu ieguldījumu Latvijā un labumu katram tās iedzīvotājam sniedz viņu darbs un kā paiet viņu ikdiena. Pirmais sarunas biedrs ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesnesis Mārtiņš Mits.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
