Dzīve & Stils / Sarunas
Lielai daļai cilvēku vārdu salikums "investīciju fonds" asociējas varbūt vien ar ārvalstu rakstnieku darbiem, kur ir dažādi sindikāti un nauda plūst šurp un turp. Tā patiesi ir – nauda kustas un plūst, un tās ceļš ir gana sarežģīts. Eiropas Investīciju fonda (EIF) vecākais investīciju menedžeris Krišs Spūlis vienkāršos vārdos to skaidroja videosarunu ciklā "Tālsaruna", ko piedāvā sabiedrisko mediju portāls LSM.lv sadarbībā ar kustību #esiLV.
Ar mērķi padarīt Krustaceļa lūgšanu saistošu jauniešiem un sportiski aktīviem cilvēkiem pirms nedēļas Siguldā notika pirmais "Nakts Krustaceļš" jeb ekstremālais Krustaceļš. Tam bija liela atsaucība, un dalībnieki pēc tam dalījās savās atziņās, ka tas bijis gan fiziski izaicinošs, gan garīgi bagātinošs notikums. Arī nākamajos gados iecerēts šo pasākumu turpināt un attīstīt plašāk. Kā radās šāda ideja, kāda ir tās dziļākā jēga un kā tā sasaucas tieši ar šī gada Lieldienām, intervijā Latvijas Radio stāstīja šī pasākuma rīkotājs un priesteris Ilmārs Tolstovs.
Jēzus augšāmcelšanās ir kā musturs, ka taisnīgums uzvarēs. Uzvarēs nevis pārdabiskā veidā tikai pēc nāves, bet ka taisnīgums uzvarēs arī šeit, jo Jēzus gan augšāmceļas, gan arī atgriežas. Tāpēc Lieldienu notikums ir gan vēsturisks notikums, gan arī aktuāls notikums ikvienā laikā, sarunā ar LSM.lv sacīja mācītājs Linards Rozentāls.
Lai arī tūrisma nozare Ukrainā Krievijas iebrukuma dēļ ir ļoti cietusi, aizvien iespējams atrast uzņēmumus, kuri piedāvā apmeklēt Ukrainu, kā arī savām acīm apskatīt kara postu. Kā intervijā Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" sacīja tūrisma operatora "Chernobyl X" gide Lara Graldina, viņas pārstāvētais uzņēmums rīko braucienus uz Ukrainu un piedāvā "labas gribas ekspedīcijas" drosmīgiem cilvēkiem, kuri grib klātienē atbalstīt Ukrainu grūtajā stundā.
Krievijā uzvaras kults pārvērties par nāves kultu, un tā kopā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ar šo nāves kultu ir pārņemta, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" sacīja politologs, radio "Svoboda" žurnālists, grāmatas "Krievu leviatāna atgriešanās" autors un Prāgas Universitātes pasniedzējs Sergejs Medvedevs, kurš arī vērtēja, ka Krievija atdalās no mūsdienu pasaules un modernizācijas, pārvēršoties par sava veida viduslaiku ordas hanisti. "Putins pat vairs nav cars, drīzāk jau hans," viņš vērtēja.
Rīgas Stradiņa universitātē šī bija Zinātnes nedēļa, kurā piedalījās arī uzvedības pētnieks Roberts Vests (Robert West) no Lielbritānijas. Paneļdiskusijā viņš runāja par tematu, par kuru daudzkārt pārliecinājies praksē: valdības politika un lēmumi sabiedrības veselības jomā drīzāk sasniedz mērķus, ja balstās uzvedības pētnieku atklājumos.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā jautājums par to, kā krievu kopiena piesaka sevi publiskajā ārtelpā – Latvijas pilsētās, pilsētu centros un laukumos – ir kļuvis būtisks. Brīdī, kad daudziem zūd orientieri, kas ir kas, arhitektūra un monumenti nosaka svarīgākās vērtības. Vienlaikus mēs pēdējos 30 gados neesam izmantojuši publisko ārtelpu, lai pieteiktu sabiedriskā līmenī, acu līmenī, ko nozīmē šī jaunā republika, jaunā valsts un kas ir tās vērtības, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja sociālantropologs un pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš.
"Es domāju, ka tieši strādājoša pensionāra dzīve ir ļoti piepildīta un aktīva. Nevajag aizmirst, ka strādājošie pensionāri dod arī savu ekonomisko ieguldījumu – maksā nodokļus. Tā ka ikvienam ir jāatrod sava nodarbošanās, kā piepildīt brīvo laiku," Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā" uzsvēra bijusī labklājības ministre Dagnija Staķe.
Lidiju Lasmani-Doroņinu par mīlestību pret Latviju un tās cilvēkiem padomju vara sodīja ar 14 gariem gadiem ieslodzījumā, tostarp tiesājot pat trīs reizes. Latvijā viņa piedzīvoja čekas vardarbību, bet izsūtījumā Vorkutā to, ko nozīmē cīņa ar dzīvību un nāvi. Lai gan savus pāridarītājus viņa grib aizmirst, kā cilvēkiem viņa visiem ir piedevusi, jo "mēs visi esam Dieva radības", Lidija Lasmane-Doroņina atzina sarunā Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā".
29 gadus vecā Zane Gaiķēna pie sava pirmā zirga tika 14 gadu vecumā. Jauniete pirms un pēc skolas devās uz stalli un jau tad dzīvnieku vajadzības lika virs savām. Tagad viņa studē veterinārmedicīnu, turpina rūpēties par saviem un arī glābj citu pamestos zirgus. Dzīvniekiem, un it sevišķi zirgiem, viņasprāt, piemīt ļoti daudz tādu īpašību, kuras cilvēki ir piemirsuši, piemēram, dzīvošana šeit un tagad un patiesums, viņa stāstīja Latvijas Radio 5 podkāstā "Kā ir būt".
Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) solisti Dana un Raimonds Bramaņi, šķiet, ir apskaužami laimīgs pāris. Mēs iepazināmies kādā intervijā pirms apmēram gadiem 15, kad viņi bija spārnotu izaicinājumu priekšā – abiem jaunajiem opermāksliniekiem bija uzticētas galvenās lomas vienā no pasaules skaistākajiem opusiem – Džuzepes Verdi "Traviatā". Toreiz viņi bija apreibuši ne tikai no režisora Andreja Žagara uzticētās atbildības, bet arī no iespējas savu jauno, starojošo mīlestību izdzīvot uz skatuves. Ilgus gadus mūsu ceļi nekrustojās, taču šogad martā, Raimonda 40. dzimšanas dienas sakarā, nolemjam tikties, – vēl jo vairāk tāpēc, ka opernams abiem māksliniekiem atkārtoti piedāvājis atgriezties pie viņiem tik nozīmīgās "Traviatas".
"Es gribu, lai cilvēki zina manu stāstu nevis tāpēc, ka esmu iedvesma, bet tāpēc, ka mēs visi ejam cauri kāpumiem un kritumiem," tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu" atgādināja Niks Vujačičs – cilvēks, kurš piedzimis bez rokām un kājām, taču ar savu pieredzi spējis iedvesmot daudzus.
Ukraiņu rakstniece Tetjana Denforda dzimusi un augusi ASV. Viņa izpelnījusies uzmanību ar savu aktivitāti sociālajos tīklos un atzīst, ka ukraiņiem nākas piedomāt pie tā, ko runā, jo arī pati ir piedzīvojusi gan sava "Instagram" konta bloķēšanu uz laiku, gan "Twitter" konta slēgšanu. Viņa sarunā Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" atzina: "Gan diasporā, gan pašā Ukrainā jūtamies tā, it kā mūs mēģinātu nedaudz apklusināt.""
Diaspora visā pasaulē, bet jo aktīvi Kanādā, Amerikā, Austrālijā un Jaunzēlandē, tāpat arī lielā daļā Eiropas, tostarp Zviedrijā, atbalsta Ukrainu un ukraiņus jau kopš Krievijas iebrukuma sākuma. Latvieši ir tie, kuri nereti arī vietējiem mītnes zemēs skaidro notiekošo no sava skatu punkta, jo nereti vietējiem šis karš var šķist tāls un viņus neskarošs. Diasporas pārstāvji Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" norādīja – latviešiem pasaulē notiekošais Ukrainā nav vienaldzīgs.
Žurnālistu darbs kara apstākļos nav viegls un prasa lielu izturību. Vienlaikus tas ir ārkārtīgi svarīgs, jo bez žurnālistiem, kas dodas uz Ukrainu un runā par to arī tepat studijā Latvijā, liela sabiedrības daļa, iespējams, neuzzinātu par Krievijas pastrādātajiem noziegumiem. Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta žurnālistus turpināt darbu motivē arī lielais ukraiņu atbalsts, Latvijas Radio raidījumā "Mediju anatomija" stāstīja cilvēki no LTV Ziņu dienesta Ina Strazdiņa, Iveta Elksne un Jānis Geste.
Karš Ukrainā robežas liek vilkt vēl daudz stingrāk – sabiedrība vairs negrib tolerēt neskaidrību, un tas izpaužas gan jautājumos par pieminekļiem, gan krievu valodu, gan Krievijas televīzijas kanāliem, Latvijas Radio raidījumā "Brīvības bulvāris" vērtēja Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.
Žurnāliste Inese Liepiņa (28) bērnību pavadīja vidē, kur galvenais jautājums bija – kā es varu izdzīvot un tikt no šī ārā? Lai gan lēmums studēt žurnālistiku nebija apzināts, tagad tas ir veids, kā viņa palīdz mazāk aizsargātajiem. Latvijas Radio 5 raidierakstā "Kā ir būt" Inese uzsvēra, ka viņai rūp cilvēki, un viņa uzskata, ka pamatvajadzības ir jānodrošina ikvienam – arī vislielākajiem neliešiem.
Valērijs Olenijčuks no Ukrainas un Ņikita Vasiļjevs no Maskavas pārstāv biedrību "Ukrainas un Latvijas draudzība", kas jau kopš 2014. gada kā brīvprātīgie palīdz Ukrainai stāties pretī iebrucējai Krievijai. Šī biedrība Latvijā lej un uz Ukrainu sūta arī ierakumu sveces. Komentējot pagājušajā nedēļā rezonansi guvušo interviju ar automehāniķi no Latvijas, kurš norādīja – liels daudzums sveču stāv dīkā, jo nav pareizi izgatavotas, viņi sarunā ar Latvijas Radio raidierakstu "Drošinātājs" uzsvēra: svecēm ir dažādi pielietojumi, – vienas izmanto gaismai, citas sildīšanai vai siltumam. Viņi arī atzina, ka vislabāk sveces izgatavot no parafīna, nevis stearīna vai citām vielām, un skaidroja "sveču fiziku".
Reaģējot uz Krievijas agresiju, būtiska Ukrainas iedzīvotāju daļa atteikusies no krievu valodas lietošanas sociālajā sfērā, lai gan tā joprojām ir ikdienas saziņas valoda lielai daļai valsts pilsoņu. Par savu skatījumu uz vecajām un jaunajām problēmām un attieksmi pret krievu kultūru un valodu Ukrainā Rus.lsm.lv pastāstīja Naums Rezņičenko – krievu valodas un pasaules literatūras skolotājs Kijivas skolā, filologs, literatūrzinātnieks, autors rakstiem par krievu literatūras vēsturi un tās mācīšanas metodiku, kā arī vairākām grāmatām, kas veltītas pazīstamiem literatūras darbiniekiem.
Lai uzvarētu karā, nepieciešami ne tikai karavīri, bet arī mediķi, pavāri, apgādnieki, sakarnieki. Arī automehāniķi. Šobrīd Ukrainā, netālu no frontes līnijas, atrodas arī automehāniķis no Latvijas. Mašīna karā var būt tavas dzīvības cena, un tās Ukrainā tiek remontētas atkal un atkal līdz pēdējam, norakstot tikai tad, ja vairs nav citu variantu; vienlaikus dažādu detaļu, rezerves riteņu, domkratu un aprīkojuma tur joprojām ļoti trūkst, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" anonīmā intervijā atklāja Ukrainas armijas automehāniķis no Latvijas.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
