Vai zini, ka ir cilvēki, kuri runātos vārdus redz krāsās, dzirdēto mūziku var sagaršot vai redzētās figūras sasmaržot? Tie nav fantastikas žanra sižeti, bet gan neparasta uztvere, un šo fenomenu sauc par sinestēziju. Savukārt cilvēkus, kuriem piemīt sinestēzija, sauc par sinestētiem.
Dzīve & stils / Veselība
Tādu cilvēku, kuriem ikdienā pietiek ar mazāk nekā septiņām stundām miega, sabiedrībā ir absolūts mazākums. Tie, kas guļ maz, bet uzskata, ka ar to pietiek, lielākoties paši sevi māna, jo vēl neizjūt negatīvās miega bada sekas. Vēlāk cilvēki mēģina tās ārstēt ar miega zālēm, taču tas nav labs risinājums, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes locekle, miega speciāliste Marta Celmiņa.
Par spēka treniņiem sabiedrībā arvien klejo maldīgi priekšstati. Bieži vien cilvēki izvairās no svaru zāles tāpēc, ka nevēlas lielus, uzpumpētus muskuļus, taču realitātē spēka treniņi nav tikai par izskatu – tie ir par dzīves kvalitāti, spēku un veselību. Turklāt 80. gadi, kad cilvēki spēka treniņos nodarbojās tikai ar kultūrismu, sen jau ir pagājuši, un realitātē muskuļi nemaz tik ātri neaug, raidieraksta jeb podkāsta "LSMnīca" ciklā "Labākās zāles" skaidroja sertificēts fitnesa treneris Kārlis Matisāns.
Skaļa krākšana naktī var būt vienkāršs troksnis, bet var būt arī kā signalizācija par to, ka cilvēka smadzenēm gadiem un varbūt pat gadu desmitiem netiek pietiekami piegādāts skābeklis. Šī slimība ir obstruktīva miega apnoja, kas neārstēta ir īpaši bīstama, jo palielina gan infarkta, insulta un hipertensijas riskus, gan risku pēkšņi aizmigt pie stūres, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja ārste otorinolaringoloģe Rudīte Pivņenko.
Jau senatnē cilvēki bija ievērojuši, ka laikapstākļu maiņa ietekmē cilvēka pašsajūtu. Mūsdienās tam arī dots zinātnisks nosaukums – meteopātija jeb meteojūtīgums. Šoziem laikapstākļi mainās kā amerikāņu kalniņos. Ārsti pauda, ka tieši strauju laika apstākļu maiņas periodā pieaug pacientu skaits ar infarktiem un insultiem, tomēr laikapstākļu izmaiņas neskar visus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Biedrība "ParSirdi.lv" kopā ar kardiologiem, endokrinologiem, nefrologiem, farmaceitiem, uztura un fizisko aktivitāšu speciālistiem atklāj sievietes sirds veselības mēnesi ar akciju "Sievietes sirds un VISS(ums)", kas norisināsies no 8. februāra līdz 8. martam. Kā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" uzsvēra kardioloģe Inese Mintāle, ļoti daudz veselības problēmu rodas liekā svara dēļ. Ārste arī vērtēja, ka mūsdienās ir gana pieejamas informācijas, lai varētu labāk gādāt par savu veselību, tomēr, šķiet, šajā gadsimtā cilvēki zaudējuši pašaizsardzības refleksu.
Februārī norisinās "Reto slimību dienas 2024" informatīvā kampaņa "Krāso savu spēku!", lai informētu sabiedrību par retajām slimībām Latvijā un pasaulē. Latvijā patlaban reģistrēti 15 tūkstoši reto slimību pacientu un seši tūkstoši pacientu ir bērni. Savukārt, lēšot pēc statistikas, kādā dzīves posmā ar retu slimību Latvijā varētu saskarties 65–111 tūkstoši cilvēku, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" skaidroja Latvijas Reto slimību alianses eksperte Marta Augucēviča.
Vairāk nekā desmit gadus janvāris pazīstams kā ikgadējais "sausais mēnesis", kurā piedalās cilvēki visā pasaulē. Lai gan alkohols ir kancerogēns un tā lietošanai ir bīstamas sekas gan individuālā, gan sabiedrības līmenī, tomēr atteikšanās no grādīgajiem dzērieniem var šķist kā pārdrošs izaicinājums. Vai patiešām alkohola lietošana ietver laimes sajūtu, kuras zaudējums ir nepārvarams? LSM.lv uzsāk rakstu sēriju par dzīvi skaidrā, pētot alkohola pārmērīgas lietošanas un alkoholisma saknes sabiedrībā.
Pēc ilgstošiem pētījumiem Latvijā pagarināts balstvakcinācijas periods pret ērču encefalītu. Pēc ceturtās vakcīnas devas atkārtoti vakcinēties nu vajadzēs vien pēc 10 gadiem. Vakcinēšanās ir efektīvs veids, kā izvairīties no ērču encefalīta, kas bieži var noritēt smagi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja asociētais profesors, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Guntis Karelis un Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Dace Zavadska.
Saistībā ar pieaugošo sabiedrības interesi par psihisko veselību un dažādiem psihiskās veselības aprūpes pakalpojumiem, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs (RPNC) ievieš psihiatriskās konsultācijas dežūrtālruni 25428561, informēja RPNC, norādot, ka tālrunis paredzēts gan iedzīvotājiem, gan veselības aprūpē un valsts vai pašvaldības iestādēs strādājošajiem. Vienlaikus jāņem vērā, ka tas nav paredzēts, lai pierakstītos pie ārsta vai saņemtu receptes medikamentiem.
Sākot darbu veselības aprūpes iestādē, jaunie ārsti sastopas ar virkni izaicinājumu, tostarp arī aizspriedumiem. Kā portālam LSM.lv atzina vairāki jaunie mediķi, nereti jau pirmās konsultācijas laikā nācies dzirdēt aizskarošus komentārus par viņu vecumu, prasmēm un kompetenci. Bijuši arī gadījumi, kad pacienti mācījuši, kā ārstēt, vai pat vērsuši fizisku agresiju pret mediķi. Veselības tiesību eksperte Solvita Olsena norādīja, ka vairums pacientu sūdzību ir par komunikāciju starp ārstu un pacientu – kaut kas palicis neizstāstīts, pacients nav bijis informēts vai sapratis. Tomēr arī ārstu aizskaršana, apvainošana objektīvu apstākļu dēļ ir nepieņemama rīcība.