Skaļa krākšana naktī var būt vienkāršs troksnis, bet var būt arī kā signalizācija par to, ka cilvēka smadzenēm gadiem un varbūt pat gadu desmitiem netiek pietiekami piegādāts skābeklis. Šī slimība ir obstruktīva miega apnoja, kas neārstēta ir īpaši bīstama, jo palielina gan infarkta, insulta un hipertensijas riskus, gan risku pēkšņi aizmigt pie stūres, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja ārste otorinolaringoloģe Rudīte Pivņenko.
Dzīve & stils / Veselība
Labam naktsmieram ir svarīgi piekopt miega higiēnu, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes priekšsēdētāja Marta Celmiņa.
Pagājušajā nedēļā Latvijas Infektoloģijas centrā (LIC) noņemta cilvēkam šogad pirmā piesūkusies ērce. Ērces var pārnesāt dažādas kaites, kas ir bīstamas arī cilvēkiem, tajā skaitā encefalītu, tāpēc mediķi aicina cilvēkus vakcinēties.
Ļoti maldīgs ir uzskats, ka pārmērīgi daudz sāls ir tikai čipsos vai riekstiņos. Aizraujoties ar pārlieku sāļiem pārtikas produktiem un ēdieniem ikdienā, var tikt pie paaugstināta asinsspiediena un vecumdienās pat pie demences. Taču kādi ir pārlieku sāļie ēdieni, kāda ir optimālā dienas norma, kādas sekas pārmērībai un kāda ir valsts pretsāls politika? To skaidroja Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens", arī meklējot veidus, kā mazāk lietot sāli, nezaudējot ēdiena garšu.
Par posturālās ortostatiskās tahikardijas sindromu jeb POTS zinām jau kādu laiku, bet Covid-19 pandēmijas laikā ar šo sindromu sirgstošo cilvēku skaits pasaulē dubultojās. Būtiskākā problēma ir tā, ka ārstiem POTS ir grūti atpazīt, tāpēc bieži tas tiek ārstēts nepareizi, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" norādīja ārste interniste, reanimatoloģe, elektrokardiogrāfijas (EKG) metodes speciāliste Inga Orleāne.
Jau izsenis zināms, ka dabai, it sevišķi mežam, ir nomierinošs un enerģiju atjaunojošs efekts. Mūsdienu zinātne atgriezusies pie šīm zināšanām, pielietojot tās meža terapijā. Tas ir terapijas veids, kurā cilvēks ar speciālista palīdzību pilnībā ļaujas meža videi un ietekmei, tā palīdzot sev pārvarēt kādas grūtības un stresu, Latvijas Radio raidījumā "Vai tas ir normāli?" pauda klīniskā psiholoģe, meža terapijas praktiķe Inga Dreimane.
Diabētu var dēvēt par laikmeta slimību, un tas ir saistīts ar mūsu paradumiem – mazkustīgu dzīvesveidu un neveselīgu uzturu. Otrā tipa diabēta pacienti kļūst jaunāki, un slimo arī bērni, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Endokrinologu asociācijas vadītāja, Stradiņa slimnīcas endokrinoloģe Kristīne Geldnere.
Situācija dzemdniecībā Latvijā uzlabojas, cilvēki ir draudzīgāki, jaunās māmiņas – apmierinātākas, un dzemdībās daudz vairāk piedalās arī partneri, taču seksuālajā izglītībā vairāk nekā 25 gadu laikā uzlabojumu ir maz par spīti dažādām akcijām un centieniem vairot zināšanas sabiedrībā, secināts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sadarbībā ar pētījumu aģentūru "TNS Latvia" pēc Veselības ministrijas pasūtījuma veiktajā pētījumā par Latvijas iedzīvotāju seksuālo un reproduktīvo veselību, ietekmējošiem faktoriem un paradumiem.
Ik gadu Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nosauc aizvadītā gada nozīmīgākos sasniegumus Latvijas zinātnē. "Struktūras pašpielāgošanās principa izmantošana jaunu zāļvielu konstruēšanā" – tā sauc Latvijas zinātnieku atklājumu, radot jauna tipa molekulas, ar kuru palīdzību nākotnē varētu radīt efektīvākas zāļvielas vēža ārstēšanai.
Ja Anglijā sanāk darīšana ar dakteriem, tad likums Nr. 1 – pārspīlēt, pārspīlēt un vēlreiz pārspīlēt. "Re, kā staigā! Tad jau nav tik traki!" neapmierināta tumsnēja kundze Krolijas slimnīcas reģistratūrā nīgri vēro manu lēkāšanu uz vienas kājas un baksta datora klaviatūru ar garajiem nagiem tā, it kā katrs taustiņš būtu maza, riebīga ilze.
Latvijas bērniem un jauniešiem par nopietnu problēmu ir kļuvusi aptaukošanās un liekais svars. Līdzīgas problēmas arī citviet pasaulē, apdraudot viņu veselību nākotnē un radot slogu sabiedrībai, jo tas prasīs lielākus izdevumus veselības aprūpes budžetam. LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" ielūkojās bērnu svara tendencēs, divu pusaudžu stāstos un atbalsta sistēmā kopumā.
Tādi psihiskie traucējumi kā depresija un ģeneralizēta trauksme pacientiem nereti ir sastopami vienlaikus, taču bieži vien tie netiek atpazīti laikus, un tikai neliela daļa no pacientiem saņem adekvātu, pasaules vadlīnijām atbilstošu ārstēšanu. Savukārt, ja depresija vai ģeneralizētas trauksmes traucējumi netiek ārstēti, tas būtiski ietekmē ne tikai pacienta dzīves kvalitāti un darbaspējas, bet arī visu sabiedrības veselības sistēmu, palielinot ekonomisko slogu valstī.