Panorāma

Atbalsta pasākumā Daugavpilī uzdarbojušies provokatori

Panorāma

Panorāma

Karbonāžu bataljons – neredzamā atbalsta fronte

Karbonāžu bataljons: brīvprātīgie Latvijā gatavo gardas maltītes ievainotajiem Ukrainas karavīriem

Jau vairākus mēnešus brīvprātīgie – privātpersonas un kara bēgļi – ik nedēļu gādā, lai karā sakropļotie Ukrainas karavīri, kuri ārstējas Latvijā, varētu baudīt arī mājās ceptus pīrādziņus un kotletes. Viņi sevi iesaukuši par karbonāžu bataljonu. 

Ir piektdienas pievakare. Jēkabpils dienas centrā "Kopā būt" smaržo kanēlis, kūp pannas ar pīrāgiem un karbonādēm. 

Uz pāris stundām kopā sanākuši ukraiņi, kurus uz Latviju atvedis trauksmainais kara laiks. Piektdienās viņi mācās latviešu valodu, to apvienojot ar pīrāgu un citu kārumu cepšanu, bet ne sev. Viņi gatavo cienastu saviem tautiešiem – ievainotajiem ukraiņu karavīriem, kas atgūst spēku rehabilitācijas centrā "Vaivari".

Ukrainas kara bēglis no Harkivas apgabala Sergejs Pesotskijs stāsta: "Mēs cepam, ieliekot visu sirdi un dvēseli. Mēs saprotam, ka šie mazie iepriecinājumi ir vajadzīgi tur karavīriem Vaivaros. Darām, ko varam. Atbalstām."

Šī ir maza pateicība karavīriem, kuri ziedojuši veselību un savu nākotni, lai citi varētu dzīvot miera apstākļos, saka ukraiņu bēgļi. 

Irinas Hluščenko ģimene – 7 cilvēki – uz Latviju atbrauca pirms pusgada no Doneckas. "Mēs dzīvojām okupācijā kopš 2014. gada. Kad vēl varēja kaut cik dzīvot, domājām – gan jau drīz visu atrisinās, un atkal būsim Ukrainas teritorija. Taču, kad okupācijas vara sāka visus, tā teikt, žmiegt, sākām domāt, kas būtu labāk bērniem. Un aizbraucām," stāsta Hluščenko.

Kara bēgle no Hersonas apgabala Aļona Šaraja piebilst: "Pēdējais piliens bija tas, ka okupācijas vara sāka uzspiest Krievijas pases. Bez tās, piemēram, slimnīcā vairs neņem."

Vienā telpā top rauši, otrā – ukrainietes cep gaļu. Tā karavīriem dos spēku un izturību. Ukrainietes jau iemācījušās, ko nozīmē vārds "karbonāde". Ukraiņu valodā tāda nav. 
Integrēšanās nodarbību eksperte Kristīne Jaundzema, kas māca latviešu valodu, atzīst – šādi darbojoties, ukraiņiem prātā aizķeras vairāk jauno latviešu vārdu. 

"Es domāju, ka jā. Tas notiek caur sadzīviskām lietām, ģimeniski, brīvākā formā, kur viņiem nav nekādas ieskaites, nav eksāmeni.  Neviens viņiem neatprasa. Nav uztraukums," saka Jaundzema.

Kamēr vecāki gatavo našķus karavīriem, bērni zīmē. Cienasta gatavošanas izmaksas sedz biedrība "Vidusdaugavas NVO centrs". Palīdz arī ziedotāji. 

Jēkabpils ukraiņi ir tikai daļa no cilvēkiem Latvijā, kuri regulāri kaut ko gatavo karavīriem. Jokojoties viņi sevi iesaukuši par karbonāžu bataljonu. 

Kastes ar pīrādziņiem, vafelēm un gaļas uzkodām mēro ceļu no Jēkabpils uz Jūrmalu. Sarūpētais cienasts nākamajā rītā nonāk "Vaivaru" ēdamzālē, kur ukraiņu karavīri ietur maltītes. Šobrīd rehabilitācijas centrā uzturas ap 30 karavīru. 

Ukrainas karavīrs Genādijs Alaverdjans pauž: "Tas ir tik patīkami. Dvēsele atveras! Arī manā valstī brīvprātīgie dara visu iespējamo. Ja viņu nebūtu, kara sekas būtu bēdīgas. Iedzīvotāji un brīvprātīgie samet naudu automašīnām, droniem. Arī šeit tevi nepamet vienu. Šādi momenti ir svarīgi."

Būs, ar ko našķoties līdz pat trešdienai, tad pāris dienas pacietīsies, un gan jau nākamajā nedēļas  nogalē atkal atbrauks labdari ar kūkām, kotletēm un uzkodām, saka karavīri.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti