Pamatskolā Jānim neklājās viegli disleksijas dēļ – turklāt skolotāji izdarīja spiedienu, iespējams, tolaik vēl neizprotot šo slimību. Viss mainījās vidusskolas laikā, kad vide un attieksme bija citādāka. Tad arī atklājās viņa talanti.
"Pamatskolu es atceros ne ar tām pozitīvākajām emocijām. Pamatskolā man viegli negāja. Tikai tagad īstenībā, esot pieaudzis, es sapratu, kāpēc – jo man ir bijusi disleksija. Pamatskolā es to īpaši izjutu, jo tās ir problēmas uztvert tekstu, lasīt, un, protams, pamatskolā tas ir pamatu pamats," stāstīja Jānis.
Pamatskolas laikā viņš ļoti bieži slimoja. Ne vienmēr gan viņš bija slims, bieži vien tā bija simulēšana, lai nevajadzētu iet uz skolu.
"Man bija sajūta, ka es neesmu īpaši gudrs. Ja pirmajās klasēs tev ir jālasa, ir jāmācās pamata lietas, kuras ir neatņemamas, tad man tās sagādāja grūtības. Ar disleksiju mācīties pēc standarta metodēm droši vien nav viegli. Man, paldies Dievam, nebija tas smagākais disleksijas gadījums, tagad uz to atskatoties un saprotot, ko tas nozīmē," atzina Jānis.
Tomēr viegli nebija. Skolotāji viņu regulāri atstāja pēc stundām un izdarīja spiedienu, ka nu ir pēdējais laiks iemācīties kārtīgi lasīt, bet lielais satraukums problēmu tikai saasināja.
"Ir jābūt diezgan mierīgam, normālā vidē, lai tu lasītu un uztvertu tekstu. Ja tev skolotājs stāv aiz pleca un saka: "Lasi, lasi, lasi, kamēr tev sanāks," – tas tā nenotiek," atklāja Jānis.
Par spīti ieguldītajam darbam un laikam, uzkrītošās grūtības mācībās Jānim radīja noraidošu attieksmi pret skolu kā tādu. "Tajā laikā skolotāji noteikti pat nezināja, kas ir disleksija," viņš sprieda.
Pamatskolu viņš tomēr pabeidza un tālāk devās uz vidusskolu, kur viss mainījās. Sākās jauns dzīves posms, kas Jānim pavēra pilnīgi jaunus apvāršņus un mainīja priekšstatus par dzīvi.
"Es tiku komercklasē, un tā pavēra man ārkārtīgi daudz plašu iespēju, kuras es arī izmantoju. 10. klasē bija iespēja braukt pieredzes apmaiņā uz ārzemēm, uz Nīderlandi, ko es arī izmantoju. Pēc tam 11. klasē zinātniski pētnieciskais darbs bija, kas mani īstenībā ļoti aizrāva, kas droši vien ir netipiski mūsdienu skolēnam un arī tā laika skolēnam.
Es zināju, ka gribu būt uzņēmējs, un skatījos visu par un ap savām interesēm saistībā ar uzņēmējdarbību," atminējās Jānis.
Jāņa zinātniski pētnieciskais darbs tajā gadā tika atzīts par labāko ne tikai skolas un rajona, bet arī Latvijas līmenī. Tas bija viņa pirmais sasniegums, kas kļuva par pagrieziena punktu, jo mainīja jaunieša turpmāko dzīvi, iegrozot viņu tajā karjeras virzienā, kurā viņš šobrīd ir.
Pateicoties augstajam rezultātam, viņš nokļuva dažādās nometnēs un semināros, kurās iepazinās ar domubiedriem un satika dažādus sabiedrībā veiksmīgus cilvēkus, no kuriem varēja mācīties.
"Ja pamatskolā man negāja viegli un es cerēju, lai mani neviens nepamana un neizsauc klases priekšā pie tāfeles, tad vidusskolā tas strauji mainījās, jo es parādīju savus talantus, un tas man palīdzēja tālāk virzīties uz priekšu," stāstīja Jānis.
Tā Jānis izmantoja vēl vienu iespēju – veidot mācību uzņēmumu "Junior Achievement Latvia" programmā. Tāda iespēja skolā parādījās tikai pirmo gadu, bet viņš to izmantoja pilnvērtīgi, jo savas klases veidotajā uzņēmumā, klasesbiedru ievēlēts, kļuva par tā vadītāju. Pateicoties smagam darbam, viņam ar klasi izdevās uzvarēt Latvijas līmenī arī šajā programmā un vēlāk pārstāvēt Latviju Eiropā.
"Tie man bija tie izteiksmīgākie punkti skolā, kas atstāja ļoti lielu ietekmi tālāk uz manu profesionālo karjeru," stāstīja Jānis.
"Junior Achievement Latvia" viņu pamanīja un uzaicināja strādāt birojā par brīvprātīgo, bet visai drīz viņu jau pieņēma darbā par projektu vadītāju. Tolaik viņš varēja negulēt dienām ilgi, lai visu, ko bija iztēlojies, īstenotu uz vairāk nekā 100%. Viņa mērķi bija lieli, un tie tika sasniegti. Likumsakarīgi – arī novērtēti.
"Es kļuvu par pasaulē jaunāko "Junior Achievement" organizācijas vadītāju konkrētā valstī. Organizācijai ir vairāk nekā 100 gadu, tā ir prestiža organizācija, kas šogad jau trešo gadu pēc kārtas nominēta Nobela miera prēmijai.
Tādai organizācijai par vadītāju ielikts divdesmitgadīgs čalis bez pieredzes viņu uztverē – tur bija sacelta visa Eiropa kājās, kā tā var būt? Bet gada laikā es pierādīju, ka viss būs labi, un es vedīšu organizāciju pareizajā virzienā," stāstīja Jānis.
Šobrīd Jānis turpina vadīt "Junior Achievement Latvia", kas veido jauno uzņēmēju paaudzi, visā Latvijā organizējot un īstenojot gan mācību uzņēmumu programmu, gan Ēnu dienu, gan jauno līderu programmu un daudzas citas.
Viņa tāpat kā organizācijas mērķis ir iedvesmot jauniešus uzņēmējdarbībai un parādīt, ka Latvija ir laba vieta, kur attīstīties, augt un sasniegt augstus mērķus pat pasaules līmenī. Jānim ir arī pašam savs uzņēmums, ko viņš uzskata nevis par darbu, bet par hobiju.
"Man patīk domāt vīzijās. Es zinu, kur es gribu nokļūt vai ko es gribu sasniegt, un, kamēr es to neesmu izdarījis, es nevaru sēdēt mierā un atpūsties," pauda Jānis.
Citi "Dzīvei nav melnraksta" stāsti
