Vislabākās sēklas ir tās, kas audzētas tepat Latvijā, vēl labāk, ja tās mantotas no mammām un vecmammām, izturējušas ne vienas vien salnas, rūdītas Latvijas klimatiskajos dabas apstākļos. Par to pārliecināta viena no sēklu lolotāju vēstnesēm Latgalē Ilze Mežniece. Viņa arī uzsver, ka savas sēklas ir arī zināma neatkarība no citiem, jo ar to esamību droši var pabarot savu saimi.
"Mēs par savējiem, par savām sēklām, saviem augiem!"
Ilze Mežniece šajā laikā apmeklē sēklu maiņas punktus Latgalē, tiekas ar iedzīvotājiem un aicina nest, mainīties un dalīties ar pašu savāktajām sēklām no kultūraugiem.
Šajā reizē viņa ir Krāslavas bibliotēkā, taču interesantāk ar Ilzi tikties viņas pašas saimniecībā.
"Es gribu runāt par mūsu pašu audzētajām sēklām! Padomājiet paši, jūs aizejiet uz veikalu un nopērkat krāsainu, smukiņu sēklu paciņu, bet no kurienes tas gurķis ir nācis? Piemēram, ja gribas izaudzēt gurķi. Kur tas gurķis būs sēts, un kur tas iepriekš dzīvoja? Varbūt Polijā, varbūt gozējās saulainajā Francijā vai varbūt pat Marokā.
Un, ja jūs to sēkliņu ieliekat Latvijas zemē, tad tā sēkliņa no pārsteiguma bola acis un plāta muti – un jūs gribat, lai es te augu, pēc Francijas siltā klimata?!
Bet tajā pašā laikā mūsu Latvijas gurķītis, ko paši iepriekšējā gadā bijāt novākuši, ir pieradis - jā, te ir tā Latvija, ar tām mālainajām vai smilšainajām augsnēm, ar to mainīgo klimatu, vēlīnajām salnām, jā, es to pazīstu, viss būs kārtībā, augsim! Tāpēc es aicinu visus – mēs par savējiem, par savām sēklām, saviem augiem!" uzsver Mežniece.
Latvija ir bagāta ar pašu audzēto, un tas nu reiz ir jāceļ godā un jāliek zemē, un jāstāda, un jāpavairo, uzsver Ilze Mežniece.
"Labāk, lai mums ir savas sēklas, jo tad mēs zinām droši, jo sevišķi, ja tas nāk no dzimtas, jau pārņemtas. Vai tie būtu zirņi, sīpoli, kartupeļi vai pupas. Ja to sajūtu noķer, tad ir pavisam cits priekšstats par Latvijas vietējo pārtiku no mūsu pašu sēklām, mūsu pašu audzēto," skaidro Mežniece.
"Man ķiploki ir, es piecus gabaliņus paņēmu, jo man patīk vasaras ķiploki. Viņi ir tādi smaržīgāki un garšīgāki. Es viņus cītīgi uzglabāju, lai nākamajam gadam būtu, un, ja kādam interesē, varu arī padalīties," viņa piebilst.
Tautas "zinātniskais institūts" – sēklu apmaiņas punktos dalās arī ar saviem stāstiem
Martas kundze pēc profesijas ir ekonomiste un ar dārzkopību nodarbojas Krāslavas novada Aulejas pagastā. Uz sēklu apmaiņas punktu viņa atnesusi ķiplokus.
"Es zinu, ka ne visās vietās šie ķiploki aug, kaut kā man izdevās tos saglabāt. Tie vēl no vīramātes laikiem, nu vairāk par 20 gadiem aug pie manis," viņa atklāj.
Bet Marijas kundzes vaļasprieks ir puķes, tās audzētas jau gadu gadiem un domātas ne tikai košumam vien.
"Svarīgi, lai sēklas nepazūd, bet iet tālāk. Kad samtenes noziedējušas, ar šķērēm tās sagriežu siltumnīcā, ieroku zemē, lai zeme atveseļojas," stāsta Marijas kundze.
Ar šiem pieredzes stāstiem sēklu apmaiņas punktos padalās arī citi atnākušie dārzkopji. Interese par pasākumiem liela.
Varam pat uzskatīt sēklu lolotājus par sava veida tautas "zinātnisko institūtu", aizrautīgi stāsta sēklu lolotāju vēstnese Latgalē Ilze Mežniece.
"Sēklu lolotāju kustība Latvijā pēdējā laikā ir strauji izaugusi. Tas nozīmē, ka ir daudz vairāk cilvēku, kas apzinās to, cik svarīgi, ka tev ir pašam savas sēklas. Sēkla jau ir neatkarības pamats, ja man ir sēklas, tad es varu izaudzēt un pabarot savējos galu galā," spriež Mežniece.
"Manā dārzā aug rabarbers, vēl vecmāmiņas stādītais, tas bija liels, kad es vēl biju maziņa un kad mana mamma bija maziņa, tas arī bija liels un auga tajā vietā. Tad ir tādi dārgumiņi kā pavasara sparģeļi, kuri mums visiem par puķēm izaug. Bet kopumā jau ir tā kā daudzām mūsdienu saimniecēm – nepaspēju no vecmammas savākt, kaut kā nenovērtēju, kad bija, pirms vecmamma aizgāja. Nepaguvām tās sēkliņas pārņemt, ko viņa bija audzējusi. Tāpēc manā dārzā šobrīd tiek sēts un stādīts tas, ko esmu pa visu Latviju sēklu apmaiņas punktos savākusi. Bet mums Ambeļos katrai sevi cienošai saimniecei ir savi ķiploki un savi ģimenes sīpoli. Pat zinātnieki saka, ka vienā ciemā var atrast 10 dažādus ģenētiski pilnīgi atšķirīgus veidus. Var jau būt, ka arī jūsu ciemā ir, ja pameklēsiet! Meklējiet, audzējiet, lai jums labi aug!" aicina Mežniece.
Uzzināt par sev tuvākajiem sēklu apmaiņas punktiem var, ienākot interneta vietnē Lietovelreiz.lv.
