Rīta Panorāma

Galapagu salās atjauno Darvina pētīto žubīšu populāciju

Rīta Panorāma

Laika ziņas

Mistēriju un mīklu risināšana ievelk zinātnē

Mistēriju un mīklu risināšana ievilka zinātnē – pētnieces Agneses Spustakas ceļš līdz fizikai

Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes doktorante Agnese Spustaka pēta, kā materiālos sadalās mehāniskie spriegumi, izstrādājot metodi, ar kuru bezkontakta ceļā var noteikt, kur būs vājie punkti dažādās konstrukcijās. Latvijas Zinātņu akadēmija par šiem pētījumiem Agnesei piešķīrusi jauno zinātnieku balvu.

Neapzināti, bet šķiet, ka Agnesei jau visai agrā bērnībā radās interese par zinātni un pētniecību.

"Jau bērnībā man ļoti patika risināt dažādas mistērijas un mīklas. Man ļoti patika skatīties dažādus detektīvus. Šeit, zinātnē, ir diezgan līdzīgi, jo šobrīd es varu ieraudzīt kādus rezultātu, kādu spektru, un man ir jānonāk līdz tam, kāpēc es redzu to, ko es redzu. Sanāk risināt tādu mistēriju. Ar vēlmi risināt loģikas mīklas es esmu nonākusi līdz tam, ka jau doktorantūrā studēju fiziku," viņa skaidroja.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Agnesei Spustakai piešķīrusi jauno zinātnieku balvu par viņas maģistra darbu "Mehanoluminiscences izmantošana mehānisko spriegumu kartēšanā".

Viņa norādīja: "Savā maģistra darbā es pētīju to, kā materiālā sadalās mehāniskie spriegumi. Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka, ja mehāniskie spriegumi nav viendabīgi vai vienmērīgi sadalīti, tas nozīmē to, ka mūsu konstrukcija varētu ātrāk sabojāties vai nolietoties, vai saplīst. Es izstrādāju metodi, ar kuru bezkontakta ceļā mēs varētu noteikt, kur ir vājie punkti dažādās struktūrās."

Piemēram, šādā veidā varētu pārbaudīt zobratus, kad tie veic savu uzdevumu dažādos mehānismos. Izmantojot luminiscenci, proti, spīdēšanu, ir iespējams noteikt mehānisko spriegumu.

"Mēs izstrādājam relatīvi ātru un lētu metodi, kā ar 3D printeri mēs varam uztaisīt prototipus. Un tad ieraudzīt, kur ir vājās vietas, kur, visticamāk, viņš varētu plīst,"

norādīja pētniece.

Ar šo metodi var pārbaudīt arī, piemēram, reāli uzbūvētu tiltu izturību un konstatēt vietas, kur veidojas plaisas. Šobrīd Agnese pievērsusies topoloģisko izolatoru pētījumiem, pētot lietas, par ko šobrīd praktiski nekas nav zināms, strādājot pie energoefektīviem materiāliem, kuros elektriskā strāva plūst pa virsmu. Šie pētījumi nākotnē varētu būt ļoti vērtīgi, lai radītu labākus kvantu datorus.

LU Ķīmiskās fizikas institūta vadošā pētniece Gunta Kunakova norādīja: "Agnese ir ļoti mērķtiecīga un zinātkāra pētniece, jaunā zinātniece. Viņa šeit strādā salīdzinoši nelielu brīdi, tomēr šajā īsajā laikā viņa ir paguvusi ļoti sekmīgi integrēties kolektīvā un ļoti veiksmīgi iesaistīties fundamentālos jaunu materiālu pētījumos."

Savukārt LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesors Vjačeslavs Kaščejevs viņu nosauca par jauno zinātnieku līderu paraugu. "Viņa tiešām ir liels paraugs citiem studentiem, kas viņu redz kā Jauno fiziķu skolas vadītāju. Tā ir fantastiska organizācija, kurā Agneses vadībā katru mēnesi notiek nodarbības simtiem skolēnu. Agnese ir izcila ne tikai viņas organizatoriskajās un cilvēka spējās, bet primāri kā zinātniece. Agneses piemērs un iedvesma, ko tā sniedz apkārtējiem, tiešām liek man būt pārliecinātam, ka mums ir droša un gaiša nākotne gan zinātnē, gana fizikas mācīšanā Latvijā," teica Kaščejevs.

Savā darbā Agnese mīl to, ka ik diena ir citādāka un nekad no rīta nav zināms, kā diena izvērtīsies un kur pētījumi viņu aizvedīs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti