«Latvijas Valsts ceļi»: ar plānoto finansējumu nevarēs uzlabot valsts autoceļu tīklu

Konferences pirmā diena notika ceturtdien, 18. aprīlī, un tā bija veltīta satiksmes drošībai un ar to saistītiem jautājumiem. Valsts policijas prezentētie dati liecina, ka uz Latvijas ceļiem ik gadu iet bojā četras reizes vairāk cilvēku nekā Skandināvijas valstīs, turklāt pērn situācija pasliktinājusies – avārijās dzīvību zaudējuši par 30 cilvēkiem vairāk nekā gadu iepriekš. Galvenie iemesli avārijām – savu spēku pārvērtēšana, ātrums un sēšanās pie stūres alkohola reibumā.

Kā liecina pētījuma centra "SKDS" veiktās sabiedriskās domas aptaujas dati, cilvēku attieksme pret ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu ir pieņemoša, tostarp katrs desmitais šoferis, lai atbrīvotos no stresa, mēdz braukt agresīvi, un vairāk nekā 40% autovadītāju atzīst, ka uz ceļa ir uzvedušies agresīvi.

Lai gan sodi par pārkāpumiem ir visai bargi un par tiem draud arī kriminālatbildība, uzlabot statistiku spēj tikai kompleksu pasākumu kopums, tajā skaitā arī autovadītāju uzvedības maiņa.

Sliktie ceļi tādi arī paliks

Piektdien, 19. aprīlī, konference veltīta kvalitātes un tehnoloģiju jautājumiem. Kā pirmais izskanēja paziņojums, ka ar plānoto finansējumu turpmākajos gados nebūs iespējams panākt uzlabojumus valsts autoceļu tīklā,

līdz ar to galvenais nākamo gadu mērķis būs saglabāt pēdējos četros piecos gados sasniegto līmeni, veicot seguma atjaunošanas darbus un saglabājot iespēju līdz lielākajiem reģionālajiem centriem aizbraukt pa ceļiem ar pietiekami labu segumu.

Savukārt patlaban sliktā stāvoklī esošie ceļi diemžēl ilgstoši paliks tādi, jo ar seguma atjaunošanas darbiem to stāvokli uzlabot nav iespējams.

Kā atzina LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis, diemžēl arī ikdienas ceļu uzturēšanas darbiem būs arvien mazāk līdzekļu. Savukārt lielajiem projektiem, piemēram, Rīgas apvedceļam, būs jāmeklē citi finansējuma avoti.

"Sabiedrība aizvien vairāk pieprasa investīcijas un izdevumus ziemas uzturēšanā. Mēs nemākam vairs braukt pa ceļu, ko klāj viens centimetrs sniega, mēs ļoti varonīgi rādām to sociālajos tīklos, kas, protams, ir spiediens arī mums kā ceļa uzturētājiem. Skolu reforma arī prasīs vairāk resursu attiecībā uz autoceļu uzturēšanu ziemas periodā. Tas nozīmē, ka vasaras darbiem mums finansējums paliek salīdzinoši neliels, un to īpaši mēs jūtam attiecībā uz grants ceļa posmiem," skaidroja Lazdovskis, norādot, ka nepietiekamās uzturēšanas rezultātā ceļu stāvoklis cieš.

Šogad remontēs 450 kilometrus valsts autoceļu

Pērn ceļu būvē ieguldīti pēdējie 13 miljoni eiro no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem. Šogad un nākamgad situāciju vēl glābs no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem – šogad 47,2 miljoni eiro, bet 2025. gadā – 39,5 miljoni eiro. Savukārt valsts kapitālieguldījumi ceļos, sākot no 2025. gada, plānoti 125,1 miljons eiro gadā.

Šogad dažādu veidu darbi plānoti aptuveni 450 kilometros valsts autoceļu. Kopumā valsts ceļu tīklā šogad plānoti kapitālieguldījumi 163 miljonu eiro apjomā, tai skaitā 47 miljoni eiro ir prognozētais Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums.

Plašākie darbi notiks uz reģionālajiem autoceļiem – 220 kilometru garumā – un uz valsts vietējiem autoceļiem 159 kilometru garumā. Uz valsts galvenajiem autoceļiem darbi notiks 71 kilometra garumā. Fokuss uz valsts vietējās un reģionālās nozīmes autoceļiem skaidrojams ar finansējuma struktūru –

šogad no valsts budžeta ir pieejams par 3 miljoniem eiro vairāk vietējās mobilitātes nodrošināšanai un pagastu centru savienošanas programmas realizācijai, skaidroja LVC.

Savukārt valsts reģionālajos ceļos liela daļa ieguldījumu tiek veikti administratīvi teritoriālās reformas ietvaros.

No šogad remontējamajiem 450 kilometriem valsts ceļu 193 kilometros atjaunos asfaltbetona segumu, 123 kilometrus pārbūvēs, savukārt 67 kilometriem grants ceļu veiks divkārtu virsmas apstrādi. Taps arī gājēju un velosipēdistu infrastruktūra kopumā 24 kilometru garumā.

Pārbūvēs piecus tiltus, vēl septiņus nojauks un uzbūvēs no jauna.

Lielākie būvdarbu objekti šajā sezonā būs Vidzemes šosejas posms no Melturiem līdz Bērzkrogam, kur tiks pabeigta pērn iesāktā pārbūve. Iepriekšējā vasarā sāktie darbi turpināsies arī uz Rīgas apvedceļa Babītē. Abos posmos autobraucējiem arī šogad būs jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem.

Tehnoloģijas un speciālisti ir, bet nav finansējuma

Konferencē daudz diskutē arī par to, kas ietekmē ceļu kvalitāti un vai ir iespējams arī nodrošināt jaunus speciālistus šajā jomā. Galvenais secinājums – speciālisti ir, profesijas šajā nozarē ir pieprasītas, tāpat arī teorētiski esot iespējams nodrošināt labu ceļu kvalitāti, jo ir dažādas iekārtas un tehnoloģijas, taču lielākā problēma ir finansējums.

Kā skaidroja SIA "Projekts EAE" vadītājs, projektētājs Edgars Krūmiņš, "Latvijas ceļi noteikti parāda to, ka gan vēsturiskā, gan šī brīža, gan ilgtermiņa perspektīvā ir nepietiekams finansējums, lai tehniski savestu kārtībā autoceļus".

Arī tad, ja finansējums visu ceļu savešanai kārtībā būtu pieejams jau no rītdienas, to tik un tā nebūtu iespējams izdarīt ātri un kvalitatīvi, jo industrija ir ļoti liela un tajā ir iesaistīts liels skaits cilvēku, kas attiecīgi prasa daudz laika, plānošanas un citu darbu, sacīja Krūmiņš.

"Mēs nevaram atļauties šobrīd tur, kur ir nepieciešams, būvēt jaunus ceļus, bet ir jālāpa un jālabo ceļi, kas ir būvēti pirms 30, 40 gadiem. Bieži vien mēs pat nevaram atļauties pārbūvēt šīs konstrukcijas tikai tāpēc, ka finansējuma tam visam nepietiek. Arī tajās situācijās, kad finansējums bijis lielāks, tas nekad nav bijis tik pietiekams, lai sakārtotu un salabotu vēsturisko mantojumu," sacīja Krūmiņš. "Lai kopumā [ceļu] kvalitāti ilgtermiņā uzlabotu, nozarei jābūt daudz sabalansētākai, ar daudz stabilāku un mērenāku valsts finansējums, un ja gadījumā atveras kādas programmas (..), tad šis finansējums būtu jāuztver nevis kā lāpīšanās ikdienai, bet gan jāuztver kā [domāts] attīstībai."

Viņam piekrīt LVC tehniskais direktors Endijs Līdaks, uzsverot, ka patlaban ar minimāliem līdzekļiem mēģina panākt maksimālu pārbūvēta ceļa garumu.

"Tās problēmas lielākoties ir tajos posmos, kurus atjaunojam, – mēs varbūt redzam, zinām, ka ka tur vajadzētu kaut ko vairāk darīt, bet nu tās iespējas ir kādas ir, mēs darām to minimālo, lai, teiksim, grants ceļš taptu par divkārtu virsmas apstrādes ceļu, tur nebūtu dubļu, putekļu, bedru, bet tas tomēr ir nepilns risinājums."

Pērn nebūtiski ceļu būves kvalitātes uzlabojumi

Būtiski ceļu būves kvalitātes uzlabojumi pērn nebija vērojami, atzina LVC Būvniecības pārvaldes direktors Gints Alberiņš. Pirms četriem, pieciem gadiem kvalitāti ietekmējuši dažādi ģeopolitiski notikumi, kas radīja problēmas piegāžu ķēdēs un materiālu kvalitātē, taču pērn kvalitāte nav uzlabojusies un cēloņi meklējami iekšējos procesos.

LVC Ceļu laboratorijas speciālisti 2022. gadā veikuši 93 pārbaudes un atbilstošs rezultāts konstatēts 63 pārbaudēs, savukārt 2023. gadā veiktas 97 pārbaudes un atbilstošs rezultāts konstatēts 70 pārbaudēs, informēja Alberiņš.

Viņš piebilda, ka konstatēti ievērojami uzlabojumi asfalta paraugos, bet nav uzlabojumu granulometriskajos paraugos.

"Ja būvdarbu laikā kaut kas ir konstatēts kā neatbilstošs, tad [LVC norāda, ka] ir nepieciešams to labot, bet tad, kad ceļš jau ir nosegts ar virskārtu, tad ir jāvērtē vai ir lietderīgi gala pārbaudēs kādas konstatētās neatbilstības labot, ja tās neatbilstības nav īpaši lielas, tad konstrukcija netiek nojaukta, netiek labots, bet tiek pieņemts cenu samazinājums vai papildu garantijas," teica Alberiņš.

Ceļu nozares pārstāvji norāda, – lai kopumā Latvijas ceļu kvalitāti ilgtermiņā uzlabotu, nozarei jābūt daudz sabalansētākai, ar daudz stabilāku un mērenāku valsts finansējumu.