Klientu ērtībām izmanto mākslīgo intelektu
Uzņēmums "Venipak" Baltijas tirgū strādā jau 20 gadu. Tā izpilddirektore Sanita Bērziņa stāstīja, ka šobrīd uzņēmumam ir vairāk nekā 200 pakomātu visā Latvijā, un pieprasījums, neraugoties uz konkurenci, palielinās:
"Pēc kovida [pandēmijas] beigšanās, kad cilvēki ir atgriezušies darba vietās, ir mainījies šis īpatsvars – saņemt nevis mājās, bet saņemt pakomātā, līdz ar to konkurence ir, bet arī pieprasījums ir adekvāts, lai būtu visiem tirgus spēlētājiem arī sava niša."
Ja nozarē pastāv konkurence, uzņēmējiem jādomā, kā noturēt esošos un piesaistīt jaunus klientus. "Venipak" pakomātos vairs nav jāievada PIN kods.
"Nav nekādi PIN kodi jāievada, ir nosūtīts kvadrātkods, kas ir jānoskenē, un durtiņas atvērsies," pastāstīja Bērziņa.
"Mēs plānojam ieviest jaunu pakalpojumu veidu, kur ar dažiem klikšķiem var izveidot nosūtāmo adresi un veikt nosūtīšanu, tāpat arī nosūtīšanu bez etiķetes uzlīmēšanas un saņemšanu bez dokumentiem.
Pie saņemšanas viss notiks elektroniski, izmantojot esošos mākslīgā intelekta rīkus un veidojot arī jaunus."
Konkurence ir sīva
"DPD" valdes priekšsēdētājs Jānis Grants stāstīja, ka uzņēmumam pieder vairāk nekā 300 paku skapji un tiks vērtēts, vai nepieciešams uzstādīt vēl 50:
"Konkurences līmenis Latvijā ir pieaudzis, jo īpaši pagājušogad. Šogad mums vēl pievienojies "Unisend", tā ka, jā, paku piegādātāju ir pietiekoši daudz, konkurence ir sīva, bet mēs jau 25 gadus esam Latvijas tirgū, pieredze mums ir, zināšanas ir. Un attiecībā uz nākotnes plāniem, protams, apjomi mums ir zemāki nekā kovida laikā, bet viņi ir augstāki nekā pirms kovida laika."
Jānis Grants no "DPD" stāstīja, ka klienti no marta var izmantot aplikāciju, lai sekotu preces piegādei:
"Online (tiešsaistē) var atvērt aplikāciju, redzēt, kur ir šis sūtījums, kad viņš tiks piegādāts, un varbūt arī veikt kaut kādas korektīvas darbības ar šo sūtījumu, pieņemsim, pārvirzīt uz citu adresi. Otrs, protams, mēs nedaudz arī automatizējam saziņu. Gadījumā, ja klients zvana uz mūsu klientu apkalpošanas centru, viņam jau ir iespēja uzdot jautājumu čatbotam, kur atrodas šis sūtījums, kad apmēram būs piegāde. Tādas pamatlietas viņš noteikti var iedot."
"Latvijas pasta" mērķis – lielākais pakomātu tīkls Latvijā
Savukārt "Latvijas pasts" pakomātu tīkla veidošanu sāka kā vieni no pēdējiem pasta pakalpojumu sniedzējiem, bet uzņēmuma valdes loceklis Jānis Kūliņš stāstīja, ka
uzņēmuma mērķis ir izveidot Latvijā lielāko pakomātu tīklu. Līdz gada beigām plāns ir uzstādīt 440, bet nākamgad jau vairāk nekā 500 pakomātu visā Latvijā.
"Ja tur vairs šīs fiziskās pasta nodaļas nav, tad, protams, mēs cenšamies uzlikt tur pakomātu. Tur ir dažādi kritēriji, protams, – klientu skaits konkrētajā apdzīvotajā vietā, klientam ērta vieta, piemēram, blakus tirdzniecības centram, kur katrs iedzīvotājs dodas. Tāpat mēs arī vēl strādājam, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja nosūtīt savas paciņas uz pakomātiem visā Baltijā. Noslēgts sadarbības memorands ar Lietuvas pastu par sadarbību šajā jomā," atklāja Kūliņš.
Arī "Latvijas pasts" strādā pie lietotnes izveides, kas būs pieejama arī telefonā, un tajā varēs noformēt un apmaksāt sūtījumu. Kā stāstīja Kūliņš, kopš marta daļā no "Latvijas pasta" pakomātiem var nosūtīt arī vēstules:
"Pasta kastīte ir uzstādīta pakomāta centrālajā daļā zem pakomāta klientu ekrāna. Būtībā klients var jebkurā laikā iemest arī savu vēstuli šajā pakomātā. Pašlaik ar vēstuļu kastītēm ir četri pakomāti – Pāvilostā, Jelgavā un divi pakomāti Rīgā. Ar šīm pasta kastītēm būs aprīkoti visi no jauna uzstādītie pakomāti, bet tuvāko mēnešu laikā mēs plānojam ar šādu funkcionalitāti aprīkot arī visus iepriekš uzstādītos pakomātus."
Jācer, ka konkurence pakomātu nozarē sekmēs ne tikai jaunu pakalpojumu rašanos, bet arī iedzīvotājiem draudzīgas cenas.
