Ārzemēs
Konflikts Gazā ir viens no centrālajiem tematiem svētdien un pirmdien Saūda Arābijā notiekošajā Pasaules ekonomikas foruma īpašajā sanāksmē. To apmeklē ASV, Eiropas un Tuvo Austrumu politiķi, tostarp palestīniešu amatpersonas, bet Izraēla šajā tikšanās reizē nebūs pārstāvēta. Līdz ar to oficiālie mēģinājumi panākt uguns pārtraukšanu starp Izraēlu un teroristisko grupējumu "Hamās" notiks citur.
Aizdomās par retu un ļoti vērtīgu grāmatu zagšanu no bibliotēkām Eiropas valstīs aizturēti vairāki Gruzijas pilsoņi. Uzskata, ka tā ir daļa no lielākas noziedznieku grupas, kas savulaik apzaga arī Latvijas Nacionālo bibliotēku. No bibliotēkām Eiropā galvenokārt zagti Aleksandra Puškina un Nikolaja Gogoļa darbu izdevumi, kas pēc tam pārdoti Krievijā rīkotās izsolēs.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainu ir pametuši vairāk nekā četri miljoni valsts iedzīvotāju. Lielākā daļa no viņiem ir sievietes un bērni, bet daļa arī vīrieši iesaucamā vecumā. Ukrainā aprīlī pieņemtais jaunais mobilizācijas likums paredz cīņu ar tiem, kas no dienesta aizbēguši. Kijiva paziņoja, ka vēl pirms jaunā likuma stāšanās spēkā uz laiku pārtrauks konsulāro pakalpojumu sniegšanu ārzemēs dzīvojošiem ukraiņiem iesaucamajā vecumā, satraucot arī tos, kas valsti pameta vēl pirms kara.
Teroristiskā grupējuma "Hamās" pārstāvji sestdien paziņoja, ka pēta jauno Izraēlas pamiera piedāvājumu. Tas izteikts pēc tam, kad Ēģiptes delegācija ieradās Izraēlā, lai mēģinātu atjaunot iestrēgušās sarunas par uguns pārtraukšanu starp abām pusēm. Visi līdzšinējie mēģinājumi atrast kopsaucēju starp Izraēlas vadību un "Hamās" nav vainagojušies ar panākumiem.
ASV piešķīrušas militāro un cita veida palīdzību Ukrainai 61 miljarda dolāru vērtībā, taču no šīs summas jauniem ieročiem, munīcijai, tankiem un pretgaisa aizsardzības sistēmām tiks novirzīti tikai 14 miljardi. Ukrainai vajag krietni vairāk, tāpēc arī Eiropa nedrīkst atslābt, Latvijas Radio raidierakstā "Drošinātājs" pauda Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības politikas pētniece Kristīne Bērziņa.
Jau vairāk nekā trīs gadus Dienvidaustrumāzijas valstī Mjanmā notiek militārais konflikts starp apvērsuma ceļā pie varas nākušā militārā režīma pārstāvjiem un plaša mēroga opozīciju, kurā ietilpst gan dažādas etniskās organizācijas, gan arī militāristu apvērsumā gāztās demokrātiski ievēlētās varas pārstāvji. Šonedēļ Latvijā viesojās viena no cilvēktiesību aktīvistēm, kura strādā ar dažādiem cilvēktiesību jautājumiem Mjanmā un palīdz apmācīt vietējo kopienu aktīvistus.
"Valsts, kurā es piedzimu, uzbruka valstij, kurā es dzīvoju," sarunā ar LSM secina Krievijas aktieris Kirils Kanahins, kurš jau vairākus gadus dzīvo Ukrainā. Pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma sākuma viņš pievienojās krievu brīvprātīgo karavīru vienībai, kas ar ieročiem rokās cīnās Ukrainas pusē. Krievijā valdošais režīms viņu pasludinājis par "valsts nodevēju" un aizmuguriski piespriedis mūža ieslodzījumu.
Ja video lietotnes "TikTok" īpašnieks – Ķīnas interneta gigants "ByteDance" – izsmels visas likumīgās iespējas lietotnei darbībai ASV teritorijā, tas, visticamāk, atdos priekšroku lietotnes slēgšanai ASV, nevis tās pārdošanai. Par to, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēstīja ziņu aģentūra "Reuters".
Pirmo reizi daudzu gadu laikā Latvijas jaunapstiprinātā ārlietu ministra pirmā divpusējā vizīte ir nevis kādā no kaimiņvalstīm, bet Ukrainā. Baiba Braže tikās ar valsts augstākajām amatpersonām, tostarp Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu, kā arī parlamenta – Augstākās Radas – priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku.
Pretgaisa aizsardzības sistēmu trūkums Ukrainā ir traģēdija, un tiek zaudētas cilvēku dzīvības, intervijā Latvijas Televīzijai piektdien Kijivā teica Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. Viņš atklāja, vismaz cik "Patriot" sistēmas ir nepieciešamas šobrīd un kā tiek risinātas sarunas ar Rietumu partneriem.