Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Latvijas Zinātņu akadēmija jauno zinātnieku balvu piešķīrusi Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) zinātniskajam asistentam Artūram Spergam, – viņš izstrādā jaunu metodi fluora savienojumu iegūšanai, kas nākotnē varētu palīdzēt izstrādāt jaunus medikamentus.
Pie katastrofā izpostītās Čornobiļas atomelektrostacijas Ukrainā savvaļā dzīvojošie suņi var sniegt vērtīgu informāciju par radiācijas ietekmi uz dzīvnieku organismu. Vietējie un ārvalstu zinātnieki arī vēlas noskaidrot, kas dzīvnieku genomā ļauj tiem izdzīvot degradētajā vidē.
Lai samazinātu ūdens noplūdi cauruļvados, Lielbritānijā lielas cerības tiek liktas uz robotizētiem risinājumiem. Inženieri radījuši maza izmēra robotu, kas palīdzētu uzturēt kārtībā ūdens infrastruktūru, laikus ziņojot par potenciālām noplūdes vietām, tādējādi samazinot ūdens zudumus par vairākiem miljardiem litru dienā. Saskaņā ar vietējā ūdens pakalpojumu regulatora sniegtajām ziņām tikai Anglijā un Velsā vienas dienas laikā tiek zaudēti apmēram trīs miljardi litru ūdens, kas noplūst simtiem tūkstošu kilometru garajā ūdens apgādes sistēmā. Kamēr Lielbritānijā vairāki uzņēmumi apsver iespēju ieguldīt ievērojamus naudas līdzekļus robotizētu risinājumu ieviešanai savos uzņēmumos, Latvijā vajadzības pēc šāda veida tehnoloģijām pagaidām nav.
Lielbritānijas zinātnieki īpašā pētījumā noskaidrojuši, ka bites un bišveidīgie kukaiņi spēj mācīties viena no otras.
Iedzīvotāji saskaras ar problēmu, ka paši to neapazinoties, abonē paaugstinātas maksas aplikāciju savā mobilajā telefonā. Tā ir negodīga komercprakse, kuru cenšas ierobežot mobilo pakalpojumu sniedzēji.
Latvijas Zinātņu akadēmija jaunajam pētniekam Aleksandram Čižikovam piešķīrusi Mārtiņa Straumaņa–Alfrēda Ieviņa balvu ķīmijā. Aleksandram izdevies ar dabā plaši pieejamo kobaltu aizstāt dažādus dārgmetālus. Šādā veidā iespējams daudz ātrāk un arī lētāk sintezēt zāļvielas medikamentiem.
Sākšu ar tiešu jautājumu – vai ir kāda viena lieta, ko atceraties no savas skolas matemātikas stundām un kas jūs patiešām ir pārsteigusi? Šo jautājot, es ceru, ka matemātika nav kaut kas tāds, kas no paša sākuma jau radījis tik lielu nepatiku, ka jūs no saviem skolas gadiem to atceraties tikai un vienīgi kā bērnības laika traumu. Ja tomēr ir, tad uzdrīkstos cerēt, ka šis stāsts domas par matemātiku padarīs nedaudz pieļāvīgākas.
Jaunā zinātniece Virgīnija Vītola zinātnē nonāca, mācoties 12. klasē un sākot strādāt Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā. Virgīnija strādā optisko materiālu laboratorijā, pētot dažādas stikla virsmas un spīdošos materiālus.
Mūsdienās lielveikalos aizvien populārākas kļūst pašapkalpošanās kases, taču tās nevar izmantot precēm, kuru tirdzniecībai ir vecuma ierobežojumi. Kāds Dānijas lielveikals alkohola pārdošanas kontroli plāno uzticēt mākslīgajam intelektam.
Amerikas Savienoto Valstu Nacionālā Aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA) plāno 2024. gada novembrī nosūtīt lidojumā ap Mēnesi kosmosa kuģi ar astronautiem. Tas iespējams, pateicoties veiksmīgajai "Artemis 1" misijai.
Sievietes Latvijas sabiedrībā raksturo liela izturība, spēks un spēja pašām tikt galā, kas bieži vien sakņojas neuzticībā vīriešiem un viņu spējām parūpēties par ģimeni. Tā ir starppaaudžu trauma, kas turpina pastāvēt kopš juku un krīzes laikiem 1990. gados, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja Latvijas Universitātes pētnieki Veronika un Elgars Felči.
Berot smiltis, ogles, minerālmēslus, arī miltus, rodas putekļi. Industriālā līmenī tas rada tonnās mērojamus zaudējumus. Rīgas Tehniskajā universitātē Ivo Vaicis pēta, kā šādus procesus optimizēt. Par saviem pētījumiem viņš saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmija Vitauta Tamuža vārdā nosaukto balvu mehānikā.
Cilvēka organisms ar laiku nolietojas, līdz ar to, kļūstot vecākiem, maņas kļūst vājākas. Tāpat krītas arī emociju intensitāte, taču ne vajadzība pēc laimes, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Universitātes profesore, medicīnas doktore Una Riekstiņa un Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs un kognitīvo zinātņu pētnieks Jurģis Šķilters.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Starptautiska zinātnieku komanda slavenajā Heopsa piramīdā Ēģiptē atklājusi slepenu telpu. Tas varētu sniegt vērtīgu informāciju par šo milzīgo konstrukciju būvniecību.
Domājot par varavīksni, kuru dienās, kad vienlaikus spīd saule un līst lietus, var novērot pie debesīm, cilvēkus nosacīti var iedalīt divās grupās. Daļa sacīs, ka mēģinājumi to skaidrot ar analīzi un formulām ir vardarbīga skaistuma iznīcināšana, citi apgalvos, ka viss ir pavisam vienkārši.
Lai gan pasaules kontekstā Latvijas militāro tehnoloģiju industrija neizceļas ar masu produktu ražošanu, ir jomas, ar kurām tā var lepoties – tie ir droni, sakaru un informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas 5G tīklā, kā arī militārās degvielas kannas, kas pazīstamas visā pasaulē, Latvijas Radio raidījumā "Digitālās brokastis" stāstīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.
Spānijas pilsētā Barselonā ceturtdien, 2. martā, noslēdzas jauno tehnoloģiju izstāde "Mobile World Congress". Viedtālruņu sektorā lielākā interese ir par ierīcēm ar elastīgu salokāmu un pat izrullējamu ekrānu.
Jāstudē tādā programmā, kur studenti visvairāk izkrīt, – tā savulaik nolēma Rihards Novickis, un tā aizsākās viņa ceļš uz zinātni. Tagad viņš ir Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieks, kurš domā dažādus algoritmus un izstrādā vienčipa tehnoloģijas infrasarkanajām kamerām.
Viedie industriālie roboti ražotnēs un mobilie roboti, kas spēj restorāna apkalpot cilvēkus un novākt netīros šķīvjus, – pie šādu tehnoloģiju izveides ikdienā strādā Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātnieks un direktors Modris Greitāns. Viņa ceļš uz zinātni sākās vecāku ietekmē, kuri jau no mazotnes mudinājuši domāt un saprast, kā lietas darbojas.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
