Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
ASV un Kanādas kosmosa aģentūru pārstāvji pasākumā Hjūstonā iepazīstinājuši ar četriem "Artemis 2" misijas astronautiem. Pirmo reizi lidojumā uz Zemes dabisko pavadoni dosies sieviete.
Izraēlas zinātnieki noskaidrojuši, ka augi stresa situācijās izdod skaņas. Tomēr cilvēki tās var izdzirdēt tikai tad, ja ar aparatūras palīdzību tiek izmainīta to frekvence.
Šā gada pirmajos divos mēnešos telefonkrāpnieki apkrāpuši 193 Latvijas iedzīvotājus. Visbiežāk krāpnieki uzdevušies par policijas, banku vai "Google" darbiniekiem, kā arī finanšu speciālistiem. Krāpniekus parasti var atpazīt pēc tā, ka viņi telefoniski pieprasa dažādus sensitīvus personas datus, kā arī komunicē ļoti uzstājīgi, pat agresīvi, Latvijas Televīzijai skaidroja policijā. Savukārt operators "Tele2" uzskata, ka telefonkrāpnieku sērgu nākotnē varētu risināt ar telefona numuru digitālo pasi.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Itālija piektdien pavēstīja, ka uz laiku bloķē sarunbotu "ChatGPT", pastāvot bažām par datu privātumu, līdz ar to Itālija kļuvusi par pirmo rietumvalsti, kas noteikusi šādus ierobežojumus populārajai mākslīgā intelekta platformai.
Kopš seniem laikiem cilvēkiem piemitusi vēlme paplašināt savas iespējas un ieraudzīt ar neapbruņotu aci neredzamas tālas planētas, zvaigznes vai pat galaktikas. Sākotnēji, Galileo Galileja un Johannesa Keplera laikos, tam bija vēl kāds konteksts. Tā bija vēlme pietuvoties tai sfērai, kur mīt Dievs, viņa eņģeļi un tās dvēseles, kas pēc nāves nonākušas debesīs. Mūsdienās daudzviet pasaulē, arī Latvijā, ir astronomu amatieru grupas, kas ar dažādiem – gan paštaisītiem, gan rūpnieciski ražotiem – optiskajiem teleskopiem skaidrās naktīs veras debesīs, priecājoties par debess ķermeņiem vai varbūt cerot ieraudzīt, piemēram, kādu iepriekš nenovērotu komētu. Mazāku uzmanību izpelnījušies līdzīgi optiskie instrumenti – mikroskopi.
Mūsdienās nevienu vairs neizbrīna mēģenēs izaudzēti dzīvnieku audi, ko jau tuvākajā nākotnē varētu sākt plaši izmantot pārtikā. Tomēr ir kāds īpaši interesants jaunums šajā nozarē – jaunuzņēmuma speciālistiem Austrālijā izdevies iegūt gaļu, kas analoga sen izmirušā milzu dzīvnieka mamuta gaļai.
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU) sadarbībā ar starptautiskiem partneriem strādā pie inovatīva risinājuma – ēdama siera apvalka un biodegradējama iepakojuma. Šobrīd abas tehnoloģijas tiek ieviestas Igaunijas piena pārstrādes uzņēmumā un tuvākajā nākotnē to plānots ieviest arī Latvijas pārtikas uzņēmumos.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Interese par lībiešiem pastāvīgi aug, jo lībieši ir tēma, kas, raugoties Latvijas kontekstā, ilgu laiku bija neredzamā bērna lomā. Tagad, vairāk apzinoties un saprotot, cik lielas ir pēdas un lībiešu saknes Latvijā, arī parādās vēlme noskaidrot vairāk, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Universitātes Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits.
Ik pa brīdim mani pārņem sajūta, ka esmu iemests neaptverami milzīgā ziņu un informācijas okeānā. Iespējams, to izjutis ikviens. Labajām ziņām gribas noticēt pat tad, ja tās izklausās pārāk optimistiskas. Līdzīgi ar sliktajām, gribas cerēt, ka varbūt tās tomēr ir pārspīlētas un tik slikti nemaz nav.
Startu piedzīvojusi ar 3D printeriem drukāta raķete. Kaut arī sākotnējā pacelšanās fāze bija veiksmīga, trīs minūšu laikā raķetes lidojums bija beidzies un orbītu tā nesasniedza.
Valodnieki un vēsturnieki ne pirmo gadu ceļ trauksmi par nepietiekamo finansējumu pētījumiem, un situācija šobrīd ir patiesi kritiska. Būtu jāizlemj, ka Latvijas vēsture un valodniecība ir nacionālas nozīmes pētniecības nozares, jo neviens cits, ja ne mēs paši, to nepētīs, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja vēsturniece Ineta Lipša un Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore un vadošā pētniece Sanda Rapa.
Informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Microsoft" dibinātājs Bils Geitss uzskata, ka mākslīgā intelekta tehnoloģiju straujā attīstība ir svarīgākais pavērsiens vairāku gadu desmitu laikā, jo šīs tehnoloģijas būtiski mainīs cilvēku dzīvi.
Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) atrodas KUKA robots, ar kura palīdzību iespējams simulēt lidojumus ar lidmašīnu, nobraukt pa Siguldas bobsleja un kamaniņu trasi un pētīt cilvēku vestibulāro sistēmu.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Atceros, ka nu jau pirms diezgan daudziem gadiem vienā no profesora Jurģa Šķiltera rīkotajām kognitīvo zinātņu konferencēm Rīgā, Latvijas Universitātē, satiku Austrālijā dzimušo un šobrīd Ņujorkas Universitātē strādājošo profesoru Deividu Čalmeru. Pirmais priekšstats bija ļoti interesants. Mati līdz pleciem, ādas jaka un košas bikses. Iepazīstoties tuvāk, uzzināju, ka profesors Čalmers ir viens no mūsdienu vispazīstamākajiem filozofiem, kurš citstarp meklē atbildi uz jautājumu, kas varētu būt interesants katram. Kā darbojas mūsu prāts, un no kurienes rodas mūsu apziņa? Pats Deivids Čalmers šo problēmu ir nosaucis – apziņas grūtā problēma. Ar šādu nosaukumu šobrīd tā ir plaši pazīstama speciālistu vidū.
ASV Enerģētikas ministrija ziņojumā paudusi, ka Covid-19 pandēmiju varēja izraisīt noplūde vienā no Ķīnas laboratorijām. Vienlaikus ne visi pētnieki tam piekrīt, norādot, ka vīruss varēja rasties dabiski. Šobrīd pilnīgi noteikti nevar izslēgt ne vienu, ne otru versiju, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja Latvijas biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošie pētnieki Dāvids Frīdmanis un Dace Pjanova.
Pēdējās desmitgadēs kartēšanā noticis liels progress. Lai gan, iespējams, aizvien uz zemeslodes ir reģioni, par kuriem zināms mazāk, tomēr faktiski ar 10–15 metru izšķirtspēju nokartēta ir visa pasaule. Izņēmums ir vienīgi okeāns, bet arī no tā apmēram 25% jau ir apgūti, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētie profesori Kristaps Lamsters un Māris Bērziņš.
Tumšo enerģiju nav iespējams tvert vai novērot, taču var izmērīt tās radīto efektu – Visuma arvien ātrāku un ātrāku izplešanos. Tādā pašā tempā, kā izplešas Visums, aug melnie caurumi, nesen konstatējuši zinātnieki, aizsākot spekulācijas, ka tieši tur varētu rasties un mājot tumšā enerģija, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja eksperti.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
