Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Lai arī cik augsts nebūtu Latvijas digitalizācijas līmenis, visa sabiedrība nav vienlīdz digitāli pratīga. Tie cilvēki, kuri nemāk lietot viedierīces un internetu, un tie, kuriem to gluži vienkārši nav, nevar saņemt dažādus pakalpojumus un tāpēc nonāk digitālās plaisas viņā pusē.
Teorētiskās zināšanas uzreiz pielieto praksē, būvējot elektrisko triciklu – šādu iespēju izmanto Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti, kuri radījušu triciklu, kas ar trīs parasta elektriskā urbja baterijām spēj nobraukt divus kilometrus, attīstot ātrumu līdz pat 30 kilometriem stundā. Lai šādus rādītājus sasniegtu, studentiem jāatrod veids, kā elektroenerģiju izmantot pēc iespējas efektīvāk.
Laikos, kad pāri okeānam vēl lidoja virsskaņas ātruma pasažieru lidmašīnas "Concorde" un no Parīzes līdz Ņujorkai varēja nokļūt nedaudz vairāk nekā trīs stundās, es pat varēju saprast tos cilvēkus, kas par dažu stundu laika ietaupījumu bija gatavi šķirties ne tikai no paprāvas, bet pat no ļoti prāvas naudas summas. Un runa šeit bija ne tik daudz par ietaupīto laiku, bet drīzāk par atbrīvošanos no nīkšanas lidmašīnā daudzu stundu garumā. Vēl labāk būtu, ja tas varētu notikt momentāni, no vienas vietas uz citu teleportējot jeb pārnesot vienā mirklī.
Šodien ikviens interesents Liepājā varēja uzzināt, kas mīt Baltijas jūras dzīlēs, ko dzird tajā peldošās zivis un kā cilvēki ietekmē jūras ūdens kvalitāti. Pilsētā pietauvojies Somijas zinātniskās izpētes kuģis "Aranda", kas gluži kā peldoša laboratorija jau kopš 1989. gada regulāri veic pētījumus Baltijas jūrā, arī Arktikas un Antarktikas ūdeņos.
Vīrusu spēku sevišķi jutām kovida pandēmijas laikā, bet šīs mikroskopiskās dzīvības formas ietekmē mūsu fizisko un pat mentālo veselību ikdienā, nereti mums neapjaustā veidā. Par augu, dzīvnieku un cilvēku vīrusiem šajās dienās vērienīgā Pasaules Virusoloģijas biedrības konferencē spriež un pieredzē apmainās pētnieki no 26 valstīm.
Eiropas Parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu konceptuāli atbalstījis pasaulē pirmo mākslīgā intelekta likumu. Tas paredz garantēt cilvēku drošību, privātumu un informācijas atklātību.
Interesantu veidu, kā tik pie sava mājokļa, Islandē izvēlējies kāds Šveices uzņēmējs – viņa māja top no kuģu konteineriem.
Rīgā aizvadīta jau trešā "Baltijas ģeotelpiskās informācijas tehnoloģiju konference", kas divu dienu garumā pulcēja vairāk nekā 400 klātienes dalībniekus no trim Baltijas kaimiņvalstīm. Līdzās globāliem tematiem un jaunu tehnoloģiju prezentācijām jau tradicionālajā konferences mājvietā – Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Dabas mājā, ritēja arī "State of the Map Baltics" jeb SotM konference, kas veltīta "OpenStreetMap" (OSM) tēmām.
Ražošanas kvalitātes kontroles sistēma, tiešsaistes zīmēšanas spēle, telpiskais kalkulators, apgaismojuma vadības sistēma, virtuālais pārtikas produktu pirkšanas asistents... Šie ir tikai daži no projektiem, ko aizvadītājā mācību gadā programmēšanas kursa ietvaros izstrādājuši Latvijas vidusskolnieki. Sestdien Rīgas Biznesa skolā tika apbalvoti labākie no tiem.
2023. gadā viens no visvairāk apspriestajiem jautājumiem ir mākslīgā intelekta tehnoloģiju straujā attīstība. No tehnoloģijas izmantošanas joku darināšanā, līdz pat nopietniem risinājumiem medicīnā, zinātnē, arī militārajā jomā. Mākslīgā intelekta potenciāls ir neizmērāms, taču arvien vairāk izskan bažas par šo tehnoloģiju drošību.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Par digitālo tehnoloģiju ieviešanu atbildīgā Eiropas Savienības komisāre Margrēte Vestagere intervijā Latvijas Televīzijai uzsver, ka mākslīgā intelekta tehnoloģijas var sniegt būtisku labumu, taču vienlaikus ir nepieciešams rūpīgi kontrolēt to pielietošanu. Eiropas Savienība ir apņēmusies kļūt par līderi šādu drošības standartu ieviešanā.
Redzēt zem ūdens pat tad, kad tas ir duļķains, lai varētu veikt dažādas meklēšanas operācijas, kā arī apsekot dažādu būvju konstrukciju stāvokli. Pie zemūdens drona, kas būtu spējīgs veikt šādus uzdevumus Latvijas klimata apstākļos, strādā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti.
Teiksiet, muļķīgs jautājums. Bet varbūt ne tik muļķīgs? Manam mazdēlam Augustam nesen palika viens gadiņš. Tagad viņš ir liels vīrs un sāk izkopt savus vaļaspriekus. Viens no tiem, lai arī tas ne visai patīk viņa vecākiem, ir ieslēgt dzīvoklī gaismu un tad to atkal izslēgt. Savukārt es nevaru sagaidīt to brīdi, kad varēšu izstāstīt, ka patiesībā viņš mēģina eksperimentāli risināt kādu vairākus tūkstošus gadu senu paradoksālu problēmu. Mana mazdēla izpildījumā tā varētu skanēt apmēram šādi. Augusts ir nolēmis gaismu ieslēgt un izslēgt tieši vienu minūti. Pirmo reizi viņš to izslēdz pēc pusminūtes. Tad vēlreiz ieslēdz pēc ceturtdaļminūtes, tad atkal izslēdz pēc astotdaļminūtes, ieslēdz pēc vienas sešpadsmitās, izslēdz pēc vienas trīsdesmit otrās un tā tālāk, līdz minūte būs pagājusi. Jautājums – vai pēc minūtes gaisma istabā būs ieslēgta vai izslēgta?
Zemessardzes Kiberaizsardzības vienība ir viena no jaunākajām un modernākajām Zemessardzes struktūrvienībām, kas nodarbojas ar informācijas tehnoloģiju (IT) drošības incidentu novēršanu un to seku pārvarēšanu kibertelpā gadījumos, kad Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) vai IT drošības incidentu novēršanas institūcijai "Cert.lv" ir nepieciešama papildu kapacitāte vai Kiberaizsardzības vienības speciālās prasmes, Latvijas Radio raidījumā "Digitālās brokastis" skaidroja Zemessardzes Kiberaizsardzības vienības komandieris majors Ronalds Mandelis.
Pasaulē par mazuļiem ar trīs personu DNS dzirdam ne pirmo reizi, bet šogad par šādu ārstu sasniegumu uzzinājām atkal, jo arī Lielbritānijā dzimis mazulis, kuram ir trīs vecāku DNS. Šī mākslīgās apaugļošanas metode palīdz izvairīties no mitohondriālo slimību pārnešanas no mātes uz bērnu, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) un klīnikas "IVF Rīga" ārste ģenētiķe Ieva Grīnfelde.
Otrajā starptautiskajā programmēšanas festivālā "HackCodeX", kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Rīgā, par labākā risinājuma autoriem žūrijas un dalībnieku balsojuma kopvērtējumā tika atzīta komanda "SkolaGuru", kas izstrādāja rīku, lai palīdzētu vecākiem izvēlēties labāko skolu savam bērnam, balstoties uz tā interesēm, kā arī citiem faktoriem.
Šodien "Hanzas peronā" pasākuma "HackCodeX" kulminācija – tehnoloģiju entuziasti tiksies konferencē un spriedīs par mākslīgo intelektu, kvantu programmēšanu, kvantu datoriem, kiberdrošību un citām aktualitātēm.
Produkti, ko uzskatām par neēdamiem, ne vienmēr ir kaitīgi veselībai, bieži vien tie netiek lietoti uzturā, jo nav vērtīgi, nav skaisti vai vienkārši neatbilst mūsu kultūras priekšstatiem, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja ēdiena kultūras pētniece, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Etnogrāfijas nodaļas pētniece Astra Spalvēna un pārtikas tehnoloģe, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes docente un pētniece Liene Ozola.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
