Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Apritējuši jau 50 gadi, kopš veikts pirmais zvans, izmantojot rokas mobilo telefonu. Vai mobilais telefons kļuvis par atkarību raisošu ierīci jauniešu ikdienā? Latvijas Radio nelielā eksperimentā trīs vidusskolas vecuma jauniešiem no Rīgas skolēnu domes lūdza trīs dienas atteikties no šīs viedierīces lietošanas, pēc kā jaunieši secināja, ka viņiem atlika vairāk laika pievērsties ģimenei, grāmatām un draugiem, taču radās dažādas praktiskas grūtības, piemēram, norēķināšanās veikalā, taksometra izsaukšana un apģērba izvēle atbilstoši laika prognozei.
"Vikipēdija" latviešu valodā tikko pārsniegusi kārtējo robežšķirtni – latviešu valodā wiki-saturā ir pieejami jau vairāk nekā 30 miljoni vārdu, kas veido plašu informācijas kopumu. Redaktori šo gadu laikā tīmeklī radījuši divreiz vairāk šķirkļu nekā padomju laiku enciklopēdijā – 120 000 pret 60 000.
Poļu fantasta, filozofa un futurologa Staņislava Lema stāstā viens no personāžiem, kura vārds ir profesors Korkorans, apgalvo, ka viņš pats sev ir tēvs. Kosmisko ceļojumu laikā viņam esot gadījies nokļūt laika cilpā, apmest laika loku, atgriezties pagātnē un galu galā kļūt pašam par savu tēvu. Šo stāstu nereti pieskaita pie komiskiem absurda žanrā uzrakstītiem sacerējumiem, tik neiespējams šis apgalvojums izklausās. Taču pārdomas par šo epizodi var kalpot par labu sākuma punktu sarunai par ceļošanu laikā.
Aizvien biežāk mēs dzirdam par mākslīgo intelektu, un to pārbaudes darbos un eksāmenos mēdz izmantot arī jaunieši. Ievadot atslēgas vārdus attiecīgajās interneta vietnēs, mākslīgais intelekts spēj skolēna vietā pat uzrakstīt eseju vai gudri un izsmeļoši atbildēt uz jebkuru jautājumu, kas var noderēt pārbaudes darbos. Tomēr pedagoģe norāda, ka katra skolēna valodas stils ir tik izteikts, ka rīka sacerētās atbildes ir vienkārši identificēt, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".
Lai gan pirmie rokas telefoni plašākai lietošanai pasaulē piedāvāti jau 20. gadsimta 80. gados, tomēr, līdz tie nokļuva Latvijā, pagāja zināms laiks. Pirmie Latvijā ienāca pirmās paaudzes analogie telefoni, un tas notika 90. gados. Latvijas Telekomunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Pēteris Šmidre skaidroja, ka pirmos 12 mobilos telefonus kā paraugus atveda kompānija "Telia" Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā, uzstādot tornī pirmo mobilo staciju.
Ticība, dziedniecība un lēmumu pieņemšanas vara – to visu senajās kopienās pārvaldīja viens cilvēks jeb šamanis, kas ar īpašu rituālu, vielu un zālīšu lietošanas palīdzību sazinājās ar garu pasauli, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja Pētniecības nodaļas galvenais pētnieks Mārtiņš Vesperis. Viņš norādīja, ka šamanisms laika gaitā ir transformējies un arī mūsdienās šī prakse daudzviet saglabājusies.
Par ko fiziķi parasti domā? Visbiežāk viņi meklē atbildi uz jautājumu, kā tas notiek materiālajā pasaulē. Piemēram – kā planētas riņķo ap Sauli vai kā izplatās skaņas viļņi, kad sarunājamies. Jautājumi varētu šķist samērā vienkārši, bet, domājot par tiem, nereti parādās jauni aspekti, par kuriem iepriekš neviens fiziķis nav aizdomājies.
No 3. līdz 5. jūnijam otro reizi notiks hakatons "HackCodeX", kas pulcēs programmētājus no vairāk nekā 20 valstīm, lai pierādītu savas prasmes, meklējot risinājumus dažādiem programmēšanas izaicinājumiem. Vēl pēdējo nedēļu tiek aicināti dažāda prasmju līmeņa programmētāji un tehnoloģiju jomas pārstāvji, kas vēlas pārbaudīt savas spējas, sacenšoties ar simtiem citu dalībnieku, informēja rīkotāji.
Pirms dažām dienām jaunākajā žurnāla "The New Yorker" numurā lasīju rakstu par datorzinātņu jauno zvaigzni Luisu fon Ānu no Gvatemalas. Viņa stāstā interesants bija tas, kādēļ viņš bija izvēlējies datorzinātni kā savu nodarbi, lai gan sirds dziļumos sevi esot izjutis kā matemātiķi. Sākot savas doktora studijas matemātikā, viņš ātri esot aptvēris, ka daudzi matemātiķi izmisīgi cīnās ar joprojām neatrisinātām problēmām, kas formulētas dažreiz pat pirms vairākiem simtiem gadu. Tai pašā laikā, satiekot pētniekus, kas nodarbojās ar datorzinātnēm, viņš nereti esot dzirdējis sajūsmas pilnus stāstus par to, kā viņi esot atrisinājuši svarīgu problēmu vēl tikai pagājušajā nedēļā. Tas Luisam fon Ānam esot šķitis daudz pievilcīgāk, nekā cīnīties ar mūžīgām neatrisinātām problēmām. Šis stāsts man atsauca atmiņā manus skolas gadus.
Zinātnes attīstība un pētniecība polārajos reģionos nav vienīgais, kas piesaista lielvalstu interesi Arktikai un Antarktikai. Šie reģioni ir bagāti ar derīgajiem izrakteņiem, un, lai gan šobrīd to ieguve ir apgrūtināta un nesamērīgi dārga, nākotnē klimata pārmaiņu rezultātā tas var mainīties, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Gints Jegermanis.