Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
"ChatGPT" ir bots, kas spēj cilvēku vietā radīt dažādus tekstus par vispārīgām tēmām – esejas, pārdomas, pat motivācijas vēstules, taču pie specifiskiem jautājumiem tas sāk pieļaut būtiskas kļūdas, tāpēc cilvēku īsti aizstāt nespēj, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja politikas doktors, dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas vadošais pētnieks Pēteris Paikens.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Šis stāsts būs nedaudz tehniskāks nekā daži iepriekšējie. Taču saprotot, kāda nozīme mūsdienu enerģētiskās krīzes un ģeopolitiskajā situācijā ir sarunai par atoma kodolu, kad, no vienas puses, tiek diskutēts par kodolenerģētiku kā iespēju valstīm iegūt enerģētisko neatkarību, bet, no otras puses, pieaug kodolieroču izmantošanas draudi, nolēmu tomēr to tādu veidot.
Kad dodamies uz kādu saviesīgu pasākumu vai īpašām vakariņām, zinām, ka ir jāievēro arī īpaši noteikumi jeb etiķete, kas paredz, kā uzvesties, ko ģērbt un izturēties pie galda. Taču laiki mainās, tāpēc ir laiks apgūt arī tādu jēdzienu kā "netiķete" jeb pieklājība digitālajā vidē.
Jaunā zinātniece Inga Pudža saņēmusi Latvija Zinātņu akadēmijas piešķirto Ludviga un Māra Jansonu balvu fizikā, bet darbā viņu dēvē par vienu no spilgtākajām jaunajām zinātniecēm un piemēru citiem, ka karjeru var veidot arī tepat Latvijā. Viņa ikdienā nodarbojas ar strukturāliem pētījumiem atomu līmenī, radot jaunus marķierus, kas varētu norādīt, vai, piemēram, pārtikas produkti vai vakcīnas, transportējot un turot tos veikalu plauktos, ir uzglabāti atbilstošā temperatūrā.
Nīderlandē top pasaulē jutīgākā magnētiskās rezonanses iekārta. Tā īpaši noderīga varētu būt, pētot cilvēka smadzeņu uzbūvi, stāvokli un slimības.
Latvijā radīta jauna pieeja personalizētu pretvēža līdzekļu izstrādē. Šis atklājums teorētiskajā zinātnē, kas veikts Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta, ķīmiķa Ivara Kalviņa vadībā, ir atzīts par vienu no aizvadītā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē.
Polijā un citviet pasaulē atzīmē pasaulslavenā zinātnieka Nikolaja Kopernika dzimšanas 550 gadu jubileju. Heliocentriskās Visuma uzbūves teorijas autors lielu dzīves daļu pavadīja Fromborkas pilsētā, kur notika plašākās svinības.
Rihards Ruska ir jaunais zinātnieks, kurš strādā Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūtā (CFI). Par saviem pētījumiem, kas saistīti ar luminiscējošiem materiāliem, viņš nupat saņēmis Jauno zinātnieku balvu.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Dānijas lauksaimnieki izmēģina pārtikas piedevu liellopiem, kas spēj būtiski samazināt klimata izmaiņas veicinošā metāna izmešus. Pirmie izmēģinājumi liecina, ka dzīvniekiem jaunā diēta ir "pa prātam".
Visus interesē atbilde uz jautājumu, vai ārpus mūsu planētas eksistē vēl kāda dzīvības forma vai varbūt pat civilizācija. Lai gan atrasts šobrīd nekas nav, pētījumi joprojām turpinās un turpināsies, jo Visums ir tik milzīgs, ka iespēja, ka kaut kur radīsies dzīvība un kādā brīdī kļūs inteliģenta, ir diezgan liela, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja astronomijas interesents un informācijas tehnoloģiju (IT) speciālists Raitis Misa.
Piedāvāju iedomāties šādu sadzīvisku ainu. Kāds cilvēks ar savu automašīnu dodas ciemos un zvana mājastēvam, lai tas zinātu, cik drīz viesi gaidīt: "Esmu 20 kilometrus no Rīgas robežas. Braucu bez kavēkļiem, ātrums šobrīd 90 km/h, drīz būšu klāt." Viss ļoti vienkārši – cilvēks zina, kur viņš atrodas un cik ātri pārvietojas. Taču, ja par to padomājam no mūsdienu fizikas viedokļa, tad nemaz tik skaidri un vienkārši vairs nav.
Ja uz lauka aug viena šķirne kviešu vai miežu, tad šos graudaugus vienādi ietekmēs sausums vai mitrums, arī slimības un augsnes īpašības. Lai no tā izvairītos, var veidot graudaugu kombinēto krustojumu populācijas, kad uz viena lauka tiek iesētas daudz un dažādas šķirnes. Tā kā augi ir atšķirīgi, tie spēj kompensēt viens otra trūkumus. Par šādu graudaugu populāciju veidošanu vairāku gadu garumā Latvijā veikts pētījums. Latvijas Zinātņu akadēmija to atzinusi par vienu no nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē.
No 15. februāra trešdienās piecu nedēļu garumā Pieci.lv tīmekļa vietnē, Latvijas Radio mobilajā lietotnē un populārākajās podkāstu straumēšanas platformās klausāms jauns raidieraksts "Veiksme neveiksmē". Iedrošinot klausītājus, ka ar darbu, neatlaidību un apņēmību ir iespējams daudz, Latvijas Radio 5 – Pieci.lv ētera personība Linda Samsonova sarunāsies ar sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, kuru ceļi pretī panākumiem nebūt nav bijuši vienkārši.
Galvenie dati, kas tiek izmantoti, lai prognozētu iespējamās zemestrīces, ir balstīti statistikā. Lai gan vēsturiski zināms, ka, piemēram, Turcijā reizi 10 gados, visticamāk, būs lielas amplitūdas zemestrīce, nav iespējams pateikt, kad tieši tā notiks – šodien vai pēc gada, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas vadītājs Jānis Karušs un šīs fakultātes pētnieks Viesturs Zandersons.
Upeņu un citu Ribes ģints augu ražu bieži vien posta pumpurērces un upeņu reversijas vīruss. Latvijas zinātnieki veikušu vērienīgu pētījumu, izzinot gan kaitīgos organismus, gan augu ģenētiku. Nākotnē tas ļaus selekcionēt ogulāju šķirnes, kas būs noturīgas pret šīm slimībām. Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) šo pētījumu atzinusi par vienu no aizvadītā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē.
Pētot globālo sasilšanu, svarīgi iegūt informāciju par klimata izmaiņām pagātnē, un šādu iespēju dod pētījumi Antarktīdas ledājos. Zinātniekiem ekstremālos apstākļos jau izdevies iegūt 50 tūkstošus gadu senus paraugus no 808 metru dziļuma.
Jaunas valodas mācīšanās, lasīšana, ceļošana, jaunu prasmju apgūšana, pastaigas un regulāra mērena fiziskā slodze – šīs ir dažas no aktivitātēm, kuras ikdienā veikt ir pašu spēkos, lai palīdzētu uzturēt smadzenes veselas, mazinot iespēju sasirgt ar demenci un padarot novecošanu patīkamāku. Par smadzeņu veselību Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieci Kristīni Šneideri izjautāja Latvijas Radio 6 Latvijas Universitātes radio "NABA" raidījumā "Zinātnes vārdā".
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
