Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Kāpēc ASV ar Krieviju turpina sadarboties Starptautiskajā kosmosa stacijā?
Kāpēc ASV ar Krieviju turpina sadarboties Starptautiskajā kosmosa stacijā?
Vēl pirms nedēļas – 11.janvārī – Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizītes laikā Latvijā viņš gan pateicās latviešu tautai par nepagurstošo atbalstu, gan arī izteica vēlmi redzēt reālus soļus no NATO valstīm, kas tuvinātu Ukrainu dalībai NATO, un arī to, ka Rietumiem jāparāda Maskavai, ka tie nebaidās no Krievijas. Tikmēr kāds skatītājs uzdeva neērtu jautājumu – vai tas ir pieņemami, ka Krievija ar ASV līdz 2025. gadam kopīgi veiks lidojumus uz Starptautisko kosmosa staciju?
Par taktiku un lēmumu pieņemšanu spēlē, ko sauc par dzīvi. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Par taktiku un lēmumu pieņemšanu spēlē, ko sauc par dzīvi. Profesora Auziņa zinātnes sleja
Šoreiz stāsts par spēļu teoriju. Iztēlosimies situāciju, ko ļoti mīl analizēt psihologi, tai skaitā arī savos eksperimentālajos pētījumos. Kāds jums negaidīti ir iedevis noteiktu naudas summu, piemēram, simt eiro. Taču jums jāievēro daži noteikumi. Šī nauda ir jāsadala sev un kolēģim. Tas ir tikai un vienīgi jūsu lēmums, cik naudas paturēt sev un cik atdot kolēģim. Intriga? Ja sadalījums kolēģi apmierinās, jūs katrs varēsiet paturēt savu naudas daļu. Taču, ja kolēģis nepiekritīs jūsu piedāvājumam, neviens no jums nedabūs neko. Kā rīkoties, kā naudu sadalīt?
«Dažreiz dzīve ir kaut kas vairāk par zinātni…» jeb RSU antropoloģes pētījuma piezīmes
«Dažreiz dzīve ir kaut kas vairāk par zinātni…» jeb RSU antropoloģes pētījuma piezīmes
Bija karsta augusta diena, un kādā privātā klubā pilsētā netālu no Tokijas man bija sarunāta tikšanās ar Mateo. Mateo ir zinātnieks, kurš nāk no valsts Eiropas dienvidos, taču savu doktora grādu ieguvis Lielbritānijā un tur pēc tam dažādās universitātēs arī strādājis. Mūsu tikšanās laikā viņš jau vairākus gadus bija strādājis pētniecības institūtā Japānā.
2024. gada arheoloģijas piemineklis – Aboras I apmetne Lubāna mitrājā
2024. gada arheoloģijas piemineklis – Aboras I apmetne Lubāna mitrājā
Latvijas Arheologu biedrība (LAB) par 2024. gada arheoloģijas pieminekli ir izvēlējusies Aboras I neolīta apmetni. Kā skaidroja biedrībā, šis piemineklis ir unikāls, jo arheoloģiskajos izrakumos atklātas liecības par auklas keramikas kultūras pārstāvjiem, kas ienākuši no citiem reģioniem un apmetušies uz dzīvi šajā apmetnē. Citviet Austrumbaltijas ziemeļos tik plaši dati par aukliniekiem un to dzīves apstākļiem nav pieejami.
Redzēt skaņu un dzirdēt krāsas. Kas ir vien retajam piemītošā spēja – sinestēzija?
Redzēt skaņu un dzirdēt krāsas. Kas ir vien retajam piemītošā spēja – sinestēzija?
Sinestēzija ir neiroloģisks fenomens, kad vienas maņas aktivizācija izraisa reakciju arī citas maņas domēnā. Piemēram, kad sinestēts dzird skaņu, viņam parādās kāda krāsa, viņš sajūt kādu smaržu vai garšu, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadošā pētniece Solvita Umbraško un šīs laboratorijas pētniece Līga Zariņa.
Kā orientēties kartē, un kā tas ietekmē smadzenes? Stāsta RSU vieslektore no Šveices
Kā orientēties kartē, un kā tas ietekmē smadzenes? Stāsta RSU vieslektore no Šveices
Pēc izglītības esmu ģeogrāfe. Agri specializējos kartogrāfijā, jo mani interesē grafika un vizualizācija. Kartogrāfija ir karšu veidošanas zinātne, tehnika un māksla. Iedziļinoties šajā zinātnē, saproti, ka tā nav saistīta ar karšu radīšanu, bet gan ar to izpēti. Runa ir par to, kā cilvēki uztver kartes un kā ir iespējams radīt lietotājam draudzīgas kartes. Tādējādi rodas jautājums, kā cilvēki uztver telpu, jo tieši to attēlo kartes. 
Pētnieks Gunārs Bajārs dzīvi velta apjomīgiem bateriju pētījumiem
Pētnieks Gunārs Bajārs dzīvi velta apjomīgiem bateriju pētījumiem
Šobrīd elektroauto darbojas ar trešās paaudzes litija jona baterijām, bet nākotnē būs arī ceturtās un piektās paaudzes baterijas, kuru ietilpība būs 10 reizes lielāka, un tās būs arī daudz vieglākas. Pie dažādu bateriju uzlabošanas jau daudzus gadus Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) strādā Gunārs Bajārs. Šobrīd institūta redzeslokā nonākušas no nātrija veidotas baterijas.
Zinātņu akadēmijas prezidents: Aizvadītais gads pētniecībā – pārsteidzoši ražīgs
Zinātņu akadēmijas prezidents: Aizvadītais gads pētniecībā – pārsteidzoši ražīgs
Latvijas Zinātņu akadēmija arī šogad izvirzījusi 10 labākos zinātnes sasniegumus aizvadītajā gadā, kuru vidū ir gan teorētiski, gan lietišķi pētījumi. Zinātnieki strādājuši pie rekordātras datu pārraides, efektīvākas ūdeņraža ražošanas, meklētas jaunas metodes zāļu izstrādē, tāpat pētnieki meklējuši atbildes uz cilvēktiesību problēmjautājumiem mākslīgā intelekta jomā, kā arī pētīta Latvijas emigrantu mobilitāte. Kā vietējiem zinātniekiem klājies ar pētījumu komercializēšanu, kas ir nozares izaicinājumi, un vai uzņēmēji pieprasa mūsu inovācijas?
Kara ceļu mantinieki. Kā Krievijas radīti GPS traucējumi ietekmē Baltijas valstis?
Kara ceļu mantinieki. Kā Krievijas radīti GPS traucējumi ietekmē Baltijas valstis?
Aizvadītā gada nogalē sociālajos medijos, vēlāk jau arī tradicionālajos medijos Baltijā parādījās ziņas, ka tika novērots līdz šim lielākais globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) darbības traucēšanas gadījums reģionā. Eiropas valstīs, kuras robežojas ar Krieviju, GPS traucējumi fiksēti un publiski atzīti jau kopš 2019. gada. 
Eksperimenti ar pelēm un žurkām laboratorijās ir ikdiena. Kā notiek šie pētījumi?
Eksperimenti ar pelēm un žurkām laboratorijās ir ikdiena. Kā notiek šie pētījumi?
Jebkuru zāļu izstrādē, kuras lietojam mūsdienās, kādā posmā ir piedalījušies grauzēji. Lai arī notiek centieni samazināt dzīvnieku izmantošanu eksperimentos, tā joprojām ir neatņemama procesa sastāvdaļa un pētnieku ikdiena. Vienlaikus regulāri tiek paaugstinātas prasības par apstākļiem, kādos grauzēji mīt laboratorijā, tiem jājūtas absolūti ērti un droši, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja mikrobiologs, dabas zinātņu doktors Viesturs Eglītis. 
Vai dienā, kad Jēzus tika sists krustā, Saule tiešām satumsa? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Vai dienā, kad Jēzus tika sists krustā, Saule tiešām satumsa? Profesora Auziņa zinātnes sleja
Jaunajā Derībā, gan Mateja, gan arī Marka evaņģēlijā, par Jēzus krustā sišanu var izlasīt ļoti līdzīgu stāstu: "Kad pienāca sestā stunda, tumsa pārklāja zemi līdz devītajai stundai. Un devītā stundā Jēzus sauca skaļā balsī: "Mans Dievs, mans Dievs, kādēļ Tu mani esi atstājis!"" (Mateja evaņģēlijs 27:45-46) Faktu, ka Saules un Mēness aptumsumus astronomi spēj ne tikai paredzēt nākotnē, bet var arī izrēķināt, kad tie notikuši pagātnē, vēsturnieki nereti izmanto, lai noteiktu, kad īsti risinājies viens vai cits notikums. Vai varētu būt iespējams, ka Jēzus krustā sišanas laikā Jeruzalemē ir noticis Saules aptumsums?
Māte digitālajā laikmetā – RSU students pēta «Atsaucīgo māmiņu forumu»
Māte digitālajā laikmetā – RSU students pēta «Atsaucīgo māmiņu forumu»
Latvijā sievietes identitāte lielā mērā tiek veidota ap mātes lomu. Tiek pieņemts, ka jebkurai sievietei dabiski piemīt mātes potenciāls – sievietes identitāte tiek sapludināta ar mātes identitāti. Bet, kad tiek uzdots jautājums, ko nozīmē būt mātei, iestājas klusuma pauze un, kā izrādās, uz pirmajā brīdī it kā vienkāršu jautājumu nav viennozīmīgas atbildes.
Salaspilī atver Baltijā lielāko vides izglītības centru «Botania»
Salaspilī atver Baltijā lielāko vides izglītības centru «Botania»
Vieta, kur var gan sapņot, gan atrast faktus – tā, raksturojot kopumā desmit gadus lolotu ideju uzbūvēt Baltijā lielāko vides izglītības centru, kas veltīts augu valstībai, saka tā autori. Trešdien, 10. janvārī, Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī durvis ver "Botania" jeb vieta, kur šķietami sausā zinātne pārvēršas par aizraujošu ceļojumu augu valstībā.   
Nākotnes nenovēršamā realitāte. Scenārijus apskata RSU sociologs
Nākotnes nenovēršamā realitāte. Scenārijus apskata RSU sociologs
Nākotne ir tēma, kas mani nebeidz fascinēt. Tā nu ir sanācis, ka pēdējos gados esmu  bijis iesaistīts virknē uz nākotni orientētu pētījumu. Viens no bieži izplatītajiem secinājumiem ir tāds, ka neviens īsti nezina, kāda nākotne izskatīsies. Vienlaikus ir tēmas, ar kurām mēs atkal un atkal nākotnes kontekstā saskaramies, un tas man liek domāt, ka vienā vai citā veidā šīs tēmas nākotnē spēlēs nozīmīgu lomu. Lai rosinātu sarunu, šeit es piedāvāju trīs šādas tēmas.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd