Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Kapu kopšanas tradīcija ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā un ieņem nozīmīgu lomu latviešu sabiedrībā. Lai gan attieksme pret nāvi un miršanu ir piesaistījusi lielu uzmanību no pētnieku puses visā pasaulē, pārsteidzoši maz ir zināms par kapsētu apmeklēšanas praksi, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sociālās antropoloģijas studente Madara Oga-Timofejeva.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Paskatoties dažādos uzziņu avotos, par kabalu var izlasīt apmēram šādi: kabala ir ebreju misticisma paveids, kas pirmo reizi parādījās 12. gadsimtā Katalonijā un Provansā. Taču, ja jautātu katram no jums, ar ko asociējas vārds kabala? Es uzdevu šo jautājumu arī dažiem saviem draugiem. Atbildes bija dažādas, bet kopsaucējs varētu būt apmēram šāds: kabala ir dīvaina, ebreju kultūrā balstīta nodarbošanās, kuras pamatā ir slēptas jēgas meklēšana tekstos vai pat skaitļos. Visbiežāk tekstos tiek atrasti slēpti skaitļi, bet skaitļos – slēpti vēstījumi tekstu formā. Daļa taisnības šajā apgalvojumā ir, bet, pirms pie tā atgriežamies, ir vērts parunāt par to, kas tad īsti ir misticisms.
Paveicies – tā par Latvijas zinātnieku iespēju darboties CERN, kur Latvija kopš 2021. gada ir asociētā dalībvalsts, Latvijas Radio raidījumā "Globālais latvietis. 21. gadsimts" sacīja vairāki zinātnieki, norādot, ka vienlaikus tas arī ir milzu darbs, kas katram bija jāpaveic, lai tur nokļūtu. Vienlaikus uz Latvijas zinātnieku mobilitāti nevajadzētu raudzīties kā uz talantu aizplūšanu, jo daļa atgriezīsies un pieliks roku Latvijas attīstībai.
Horvātijas pilsētas Dubrovnikas arhīvā senu dokumentu lasīšanai izmanto daudzspektru skeneri, ko var dēvēt arī par mākslīgo aci. Vienīgā šāda iekārta Eiropā radīta Ročesteras institūtā Ņujorkā, Amerikas Savienotajās Valstīs.
Pirms 40 gadiem Amerikas Savienotajās Valstīs veica pirmo komerciālo tālruņa zvanu ar mobilo sakaru palīdzību. Toreiz neviens neparedzēja, ka šī tehnoloģija kļūs tik populāra un mainīs ikviena cilvēka dzīvi.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Cilvēka DNS ir pierādījums, kas nekad nemelo. Mūsdienās noteikt vai salīdzināt DNS var pat no niecīgākajiem paraugiem – mata, siekalām, pat sviedriem. Sarežģītāk ir ar identiskajiem dvīņiem, kuru DNS ir identisks, tad nepieciešama genoma un audu sekvenēšana, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja ģenētiķe Ilze Radoviča-Spalviņa.
Gan rūpniecībā, gan arī nākotnes autotransportā liela loma kā enerģijas avotam varētu būt ūdeņradim. Šobrīd ūdeņraža ražošanas process ir gana dārgs. Latvijas zinātnieki kopā ar kolēģiem no Rumānijas, Spānijas un Vācijas izstrādā mākslīgajā intelektā balstītu rīku, kas nākotnē varētu ļaut ūdeņradi saražot lētāk.
Pateicoties zinātnieku pētījumiem, trīs dimensiju jeb 3D izdrukātas mājas, priekšmeti vai cilvēka ķermeņa daļas vairs nav zinātniskā fantastika, bet arvien vairāk kļūst par realitāti. Par to tuvāk var uzzināt jaunajā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) izveidotajā izstādē, kas veltīta 3D tehnoloģiju attīstībai Latvijā. Izstādē var aplūkot 3D printētus betona soliņus un citus objektus, iepazīt Latvijas ķīmiķu izstrādātas dabai draudzīgas tintes 3D printeriem, kā arī video materiālos ieraudzīt, kā praktiski notiek 3D drukas process un kādas metodes zinātnieki lieto.
Sākšu ar kādu personisku atmiņu. Nu jau pasen Pasaules vidusskolēnu fizikas olimpiāde notika eiropiešiem gana eksotiskā valstī – Irānā, tās senajā galvaspilsētā Isfahānā. Mēs zinām, ka Irānas kultūra un valoda ir sena, un tās saknes meklējamas Persijā un persiešu valodā. Irāņi ņemtu ļaunā, ja viņus nosauktu par arābiem, jo pat viņu valoda nepieder arābu valodu grupai. Tā ir viena no senajām indoeiropiešu valodām, tomēr mūsdienās Irāna ģeopolitiski ir daļa no, lai arī ļoti dažādās, tomēr arābu pasaules. Nonākot Irānā, es cerēju, ka vienu lietu – arābu ciparus – atpazīšu uzreiz, jo zināju, ka skaitļu pieraksts visā arābu pasaulē ir viens un tas pats un mēs Eiropā skaitļu pierakstam lietojam arābu ciparus. Kļūdījos.
Neraugoties uz "Hamas" teroristu uzbrukumu un karu, savu darbu turpina Izraēlas biškopji. Kāds jaunuzņēmums piedāvā tehnoloģiju, ar kuras palīdzību iespējams kontrolēt saimju veselību.
Zinātnieki un uzņēmēji visā pasaulē meklē dabisku aizstājēju dzīvnieku ādām un sintētiskiem materiāliem. Beļģijas galvaspilsētas Briseles universitātē rokassomiņas mēģina izgatavot no sēņu micēlija.
Katrīna Laganovska šogad saņēmusi "L`Oréal-UNESCO" balvu Sievietēm zinātnē. Viņa ir pētniece Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūtā (CFI), kur strādā pie tādu materiālu izveides, kas nākotnē varētu ļaut pilnībā mainīt datoru arhitektūru, tos padarot daudz ātrākus un vēl jaudīgākus.
Visā pasaulē slavenajā kodolpētniecības centrā CERN Šveicē izveidots jauns apmeklētāju centrs. Tas ikvienam interesentam dos iespēju iepazīties gan ar sarežģītajām iekārtām, gan mikropasaules un makropasaules noslēpumiem.
Jautājumus par personīgo datu aizsardzību Latvijā aktualizēja medija "Meduza" izdevējas Gaļinas Timčenko telefona uzlaušana. Tas droši vien bija specdienestu darbs – iespējams, Latvijas specdienestu. Vai var padarīt drošu savu tehniku pret tādu struktūru (un citu ziņkārīgo) interesi? Kur vērsties, ja radušās aizdomas? Vai ir atšķirības no datu drošības viedokļa starp "Apple" tālruņiem un tiem, kas darbojas ar operētājsistēmu "Android"? Rus.LSM.lv apkopoja atbildes.
Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums "#DigitālāsBrokastis" piedāvā iknedēļas tehnoloģiju TOP. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!
Katru gadu februāra beigās vai marta sākumā Holivudas filmu industrijā ir gada lielākie svētki – tiek pasniegta Amerikas Kinoakadēmijas balva, plašāk pazīstama kā "Oskars". Zinātnei ir savas balvas. Tās ir Nobela prēmijas, ko kopš 20. gadsimta sākuma saskaņā ar Alfrēda Nobela – zviedru ķīmiķa, inženiera, biznesmeņa un filantropa, arī dinamīta izgudrotāja – novēlējumu piešķir fizikā, ķīmijā, fizioloģijā vai medicīnā, literatūrā un miera jomā (Nobela Miera prēmija). Kas šogad saņēma prēmijas fizikā un ķīmijā?
Iejusties astronauta profesijā, veikt dažādus izaicinošus uzdevumus un saprast, kāds ir kosmoss – nedēļas nogalē Cēsīs apmeklētājiem durvis vērs Kosmosa izziņas centrs. Tas esot viens no retajiem šāda līmeņa centriem ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā reģionā.
Nobela prēmija ķīmijā šogad piešķirta trim ASV zinātniekiem, kuru pētījumi snieguši būtisku ieguldījumu nanotehnoloģiju attīstībā. Viņu atklājumi ir saistīti ar kvantu punktu pielietošanu zinātnē.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
