Dzīve & stils / Vēsture
Šodien aprit 103. gadadiena, kopš 1920. gada 25. augustā noslēdzās Varšavas kauja starp Polijas armiju un Padomju Krievijas bruņotajiem spēkiem. Izšķirošajā Padomju-poļu kara sadursmē Polija nosargāja savu nesen atjaunoto valstiskumu, savukārt Krievijas boļševiku sapnis par pasaules revolūcijas uzvaras gājienu Eiropā izkūpēja gaisā.
No brīža, kad Baltijas valstis zaudēja savu neatkarību, līdz brīdim, kad tās to atguva, pagāja vairāk nekā 50 gadu, kas aizritēja PSRS okupācijas jūgā. Nāves spriedums Baltijas valstu neatkarībai "pasludināts" vēl pirms Otrā pasaules kara – ar Staļina un Hitlera neuzbrukšanas līgumu un ietekmes sfēru sadalījumu Eiropā.
Baltijas ceļa video kadri brīžiem ir ļoti graudaini. Daudzi no tiem filmēti ar tolaik pieejamo tehniku – VHS kameru. Savukārt fotogrāfu uzņemtās bildes ir daudz asākas. Rīgā uz Akmens tilta atradās fotogrāfs Uldis Briedis, fotogrāfs Aivars Liepiņš atradās helikopterā virs Pleskavas šosejas, Vitālijs Stīpnieks – pie Latvijas un Lietuvas robežas. Tomēr virkni bilžu uzņēmuši amatieri. Piedāvājam ieskatu fotogrāfijās no Rīgas, Pierīgas, Garkalnes un citām vietām uz Pleskavas (Vidzemes) šosejas, kas iesūtītas pēc Latvijas Televīzijas un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja aicinājuma.
1810. gada 21. augustā Zviedrijas parlaments Riksdāgs nolēma aicināt imperatora Napoleona I līdzgaitnieku, Francijas maršalu Žanu Batistu Bernadotu kļūt par Zviedrijas troņmantnieku un nākamo karali. Tā izrādījās pareiza izvēle. Maršals Bernadots, valdīdams kā Kārlis XIV Juhans, daudz darīja savas valsts mierīgai izaugsmei, un viņa iesākto sekmīgi turpināja arī vēlākie Bernadotu dinastijas karaļi.
1991. gada 21. augustā pieņemtais Konstitucionālais likums Latvijas vēsturē iezīmē ļoti skaidru izšķiršanos par neatkarību un piederību Rietumu valstu saimei un vērtībām, tā par Latvijas neatkarības atjaunošanas "de facto" vēstīts Saeimas vietnē. Tikmēr vēsturnieks Gatis Krūmiņš norāda, ka šis ir Latvijas nozīmīgāko notikumu vēsturē vismazāk pētītais laiks un galvenokārt balstās uz cilvēku atmiņām, nevis izpēti, kas būtu nepieciešama.
Speciālistu komanda no ASV veica padziļinātus pētījumus masu nošaušanas un apbedījumu vietās, kā arī Līvas kapsētā. Tika apstiprināts, ka Šķēdes kāpās atrodas visgarākais – 250 metru – grāvis ar nošautajiem, kā arī tika atrasts viens iepriekš nezināms grāvis. Vēl daži tika atklāti pie bākas, tie tika izpētīti Rus.LSM.lv klātbūtnē. Un tas nav viss – visdrīzāk, tāds grāvis ir arī kapsētā. Pēc gada pētnieki plāno turpināt darbu.
Sešas dienas ilgā kauja pie Jarmukas upes no 636. gada 15. līdz 20. augustam bija izšķiroša visa reģiona un pasaules vēstures tālākajai gaitai. Šajā kaujā arābu armija, ģeniālā karavadoņa Halīda ibn al-Valīda komandēta, sagrāva Bizantijas imperatora Hērklija spēkus. Pēc šīs sakāves vairs nekas nespēja aizkavēt islāma ekspansiju Ziemeļāfrikā un citur Tuvo Austrumu reģionā.
1920. gada vasarā boļševiku valdība Krievijā diezgan nepārprotami bija uzvarējusi pilsoņu karā. Nozīmīgākās balto ģenerāļu armijas bija sakautas, bija noslēgti miera līgumi ar Baltijas valstīm. Sarkanā armija izvērsa sekmīgu uzbrukumu pret Poliju un jūlija beigās jau atradās Varšavas pievārtē. Sapnis par uzvaras gājienu Eiropā gan izkūpēja gaisā līdz ar sakāvi Varšavas kaujā augusta otrajā pusē, un tajā pašā laikā Ļeņina valdībai radās vēl viena nopietna problēma. 1920. gada 19. augustā vienlaicīgi vairākās Tambovas guberņas sādžās sacēlušies zemnieki apšāva labības savācēju vienības, līdz tam nelielās pretpadomju partizānu grupas strauji apvienojās "zaļajās armijās", un guberņā izvērtās sacelšanās, kuras apspiešana prasīja padomju valdībai gandrīz gadu.