Dzīve & stils / Vēsture
Šī diena vēsturē. Incidents, kas varēja beigties ar kodolkaru
Šī diena vēsturē. Incidents, kas varēja beigties ar kodolkaru
Planētas liktenis "mazā cilvēka" rokās – šādi varētu raksturot situāciju 1983. gada 26. septembra pirmajās stundās, kad padomju pretraķešu aizsardzības brīdinājuma sistēma signalizēja par amerikāņu kodoluzbrukumu, un situāciju dažās minūtēs nācās izvērtēt komandcentra dežurantam apakšpulkvedim Petrovam.
Vai zini, ka savulaik bijis ne tikai baložu, bet arī bišu un kaķu pasts?
Vai zini, ka savulaik bijis ne tikai baložu, bet arī bišu un kaķu pasts?
Nevienam nav noslēpums, ka savulaik pasta un informācijas sūtīšanai tika izmantoti baloži. Pirmā pasaules kara laikā pastnieki baloži bija tik izplatīts informācijas nodošanas veids, ka pretinieks speciāli apmācīja vanagus, lai notriektu šos informatorus. Lai atgaiņātu vanagus, baložiem pie vienas kājas sēja informāciju, pie otras – svilpīti. Taču tas nedeva mieru frontes abām pusēm. Svilpa lodes, svilpa baloži, un ne uz mirkli nebija klusuma... Tāpēc cilvēcei nācās domāt citus ziņošanas veidus. 
Šī diena vēsturē. Kauja pie Stenfordas tilta – vikingu varas beigas Anglijā
Šī diena vēsturē. Kauja pie Stenfordas tilta – vikingu varas beigas Anglijā
1066. gadā izšķīrās Anglijas vēsture. 25. septembrī pēdējais anglosakšu karalis Harolds Godvinsons kaujā pie Stenfordas tilta sakāva troņa tīkotāju no Norvēģijas – karali Haraldu Skarbo. Tikmēr 320 kilometru uz dienvidiem viņu jau gaidīja nākamais pretinieks – Normandijas hercogs Viljams.
Šī diena vēsturē. Saūda Arābijas karaļvalsts pasludināšana
Šī diena vēsturē. Saūda Arābijas karaļvalsts pasludināšana
Līdz 18. gadsimta vidum Saūdu ģimene bija vadoņi vienai no Arābijas beduīnu ciltīm, taču tad noslēdza savienības līgumu ar jaunu radikāli puritānisku islāma strāvojumu – vahabītiem. Šis garīgās un laicīgās varas tandēms ļāva nākamajos gadsimtos Saūdiem pakāpeniski pakļaut sev lielāko daļu Arābijas pussalas. 1932. gada 23. septembrī process vainagojās ar Saūdu Arābijas karaļvalsts pasludināšanu.
Šī diena vēsturē. Sākas Irākas un Irānas karš
Šī diena vēsturē. Sākas Irākas un Irānas karš
1980. gada 22. septembrī uzliesmoja karš starp divām Persijas līča reģiona kaimiņvalstīm – Irānu un Irāku. Irākas diktators Sadams Huseins, uzsākot šo karu, bija cerējis uz ierobežotu karu ar ātru uzvaru, taču konflikts ieilga uz astoņiem gadiem, prasīja simtiem tūkstošu dzīvību un beidzās ar atgriešanos pie pirmskara robežām.
Nolaupīt LPSR komunistu līderi Augustu Vosu. Pārdrošs plāns un čekas lieta 32 sējumos
Nolaupīt LPSR komunistu līderi Augustu Vosu. Pārdrošs plāns un čekas lieta 32 sējumos
1977. gads. Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika (LPSR). Padomju impērijas politiskā vara arvien vairāk slīgst stagnācijā, ekonomika – atpalicībā. Okupācijas laikā Latvijā ieceļojuši ap 800 000 padomju imigrantu un armijnieku. Gruzd etniska spriedze. Jauniešu grupai rodas ideja nolaupīt "galveno vainīgo" – Latvijas PSR augstāko amatpersonu, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas (LKP CK) pirmo sekretāru Augustu Vosu. Grupa īsteno virkni politisku akciju. Arī iepērk ieročus un pastrādā noziegumus – zādzības un bruņotas laupīšanas. Kas viņi bija – "bandīti" vai pretošanās kustības varoņi?
Šī diena vēsturē. 1870. gadā beidza pastāvēt Pāvesta valsts
Šī diena vēsturē. 1870. gadā beidza pastāvēt Pāvesta valsts
Itālija kā apvienota valsts izveidojās 1861. gadā, taču vēl nākamos deviņus gadus Roma palika ārpus šīs valsts – "Mūžīgajā pilsētā" un apgabalā ap to turpināja pastāvēt Pāvesta valsts. Beidzot 1870. gadā, mainoties starptautiskajam stāvoklim, Itālija ieguva Romu un Pāvesta valsts beidza savu eksistenci.
Vai zini, ka Latvijas pirmā pastmarka arī «runā»?
Vai zini, ka Latvijas pirmā pastmarka arī «runā»?
Ko mēs zinām par pastmarkām? Ka tas ir papīra taisnstūris ar robainu malu un līmes kārtu aizmugurē. Ka pastmarka ir jānolaiza un jāpiespiež pie pasta aploksnes, lai nosūtītu vēstuli. Ka pastmarkas var vākt sērijās un ievietot īpašos albumos-grāmatās un ka šo kolekcionēšanu sauc par filatēliju.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu