Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Aizritējis jau labs laiciņš, kopš šogad sākusies pārziemojušo Latvijas rāpuļu rosība, tāpēc klāt pēdējais brīdis kārtējo reizi atgādināt, ka glodene nav čūska. Kāpēc tas jāatgādina?! Tāpēc, ka no čūskām cilvēki baidās daudz vairāk nekā no ķirzakām. Un glodene ir ķirzaka!
Līdz vasaras saulgriežiem ikviens interesents aicināts apmeklēt vides izglītības konceptvietu "Šūna". Tajā skatāma gan pastāvīga ekspozīcija, gan tiek rīkotas visdažādākās meistarklases, radošās darbnīcas un diskusijas par vides problēmām veltītiem jautājumiem.
Ar tiešraides kameru aprīkotajā balto stārķu ligzdā, kas uzvīta uz elektroapgādes balsta, ceturtdien izšķīlušies pirmie divi cālēni. Stārķu pāris Mamma un Tuks tos sagaidīja ap pusdienlaiku, informēja "Sadales tīkls".
Mazais zīriņš ir Latvijas 2024. gada putns un kritiski apdraudēta suga. Šobrīd Latvijā ligzdo mazāk par 100 pāriem – pēdējo 40 gadu laikā šo putnu populācija samazinājusies par 70%. Lai mazais zīriņš atgrieztos Latvijā, līdz 31. jūlijam apmeklētājiem slēgs četru upju grīvas – Gaujas, Ķikana, Irbes un Lūžņas grīvu. Samazinot cilvēku klātbūtni, ir cerība, ka vairāku gadu gaitā zīriņu populācija varētu atgriezties kādreizējos apmēros.
Divi Latvijas Militārās policijas suņi Džeks un Redžijs kopā ar saviem kinologiem jūlijā dosies uz Parīzi, kur palīdzēs parūpēties par drošību olimpiskajās spēlēs. Šāds uzaicinājums saņemts, jo Latvijā apmācītie suņi un viņu kinologi ar savu profesionalitāti un precizitāti uzdevumu izpildē ir panākuši novērtējumu starptautiskā vidē.
Šogad septiņās vietās Rīgā taps jaunas pilsētas pļavas – Grīziņkalna parkā, Lucavsalā un Juglā pie Umurgas ielas, kā arī teritorijās Mirdzas Ķempes ielā, pie Rumbulas un Velnezera peldvietām un Lielvārdes ielā pie 84. vidusskolas, informēja Latvija Dabas fondā (LDF).
Par populāru Bosnijas tūrisma objektu kļuvis mežs ar savdabīgām akmens sfērām. Apmeklētāji uz šejieni dodas ne tikai apskatīt šos ģeoloģiskos objektus, bet arī baudīt dabu un pat meditēt.
Dunduru pļavas ir visnomaļākā Ķemeru nacionālā parka vieta. No Rīgas puses skatoties, arī vistālākā. Šo vietu varētu saukt par vismežonīgāko, jo apkārt nav nevienas mājas, un tā tas ir gandrīz 200 hektāru platībā. Dunduru pļavās šobrīd daba svin pavasara iestāšanos, putniem dalot savā starpā teritorijas un cīnoties par mātīšu sirdīm, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Londonas zoodārzā savus pirmos soļus lielajā pasaulē spēruši trīs Āzijas lauvu mazuļi – tas ir nozīmīgs papildinājums kritiski apdraudētas sugas saglabāšanai.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), atzīmējot 20. gadadienu, kopš Latvija pievienojās Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklam "Natura 2000", aicina ikvienu iepazīt mūsu dabas dižvietas tiešsaistē, apmeklēt tās dabā, fiksēt fotomirkļos un piedalīties konkursā, informēja DAP.
Šogad, kad netipiski agri sākās krupju migrācija, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) rīkotajā šo abinieku glābšanas kampaņā drošībā no ceļa brauktuves uz ceļmalu nogādāti vairāk nekā 1200 krupji un vēl vairāki simti citu abinieku, informēja DAP.
Cilvēki mēdz iegādāties dažādus eksotiskos dzīvniekus un rāpuļus, bet ne vienmēr to dara legāli. Balts tīģerpitons, jenots Jaška, leopards Bono un pat krokodils – Rīgas Zooloģiskajā dārzā nonākuši dažādi konfiscētie dzīvnieki, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" stāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Rihards Miķelsons un Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns.
Šie posmkāji bieži tiek uzskatīti par kukaiņiem, bet nav kukaiņi. Tie nav arī zirnekļveidīgie, kas, starp citu, arī nereti nepamatoti nokļūst "kukaiņu maisā". Tie posmkāji, kas nav nedz kukaiņu, nedz zirnekļveidīgo klasei piederoši, bet nereti tiek pieskaitīti kukaiņiem, ir daudzkāji un vēžveidīgie.
Baltijas jūras piekraste Latvijā stiepjas teju 500 kilometru garumā. Tā gājējus pārsteidz ar kāpām, stāvkrastiem, smilšakmens atsegumiem, iespaidīgiem akmeņiem un alām. Tomēr pārgājieni gar jūru nereti tiek pārlieku romantizēti, bet cilvēki, kas dodas tajos pirmo reizi, dažreiz atzīst, ka pārvērtējuši savus spēkus, neņemot vērā ne piekrastes slīpumu, ne arī aizaugušās un akmeņiem klātās piekrastes. LSM.lv aptaujātie eksperti atgādina, ka liela nozīme ir gājēja stratēģijai, kas nozīmē iepriekš sagatavotu plānu, kā iet, cik tālu doties un kādu režīmu ievērot.
Gerda ir dzīvespriecīga suņu meitene, bet ar kustību traucējumiem, un ik dienu viņai nepieciešama speciāla aprūpe. Dzīvnieku patversme "Otrā māja" meklē viņai adoptētājģimeni un pašaizliedzīgajiem cilvēkiem gatava izmaksāt pat kompensāciju.
Senākie sauszemes augi – sporaugi – uz Zemes dominēja simtiem miljonus gadu. Savu plaukumu senās papardes, kosas un staipekņi sasniedza karbona periodā. Izmēros šie augi bija milzeņi. Īpaši ar diženumu tolaik izcēlās staipekņi – dabas veidojumi, kas varētu sacensties ar mūslaiku varenākajiem kokaugiem. Tagad mežā varam aplūkot necilus viņu pēctečus – izmēros neuzkrītošas niecības.
Stiepjoties vairāk nekā 2300 kilometru garumā, Lielais Barjerrifs ir lielākā dzīvā struktūra uz pasaules. Tā ir vesela ekosistēma un mājvieta daudzām dzīvnieku sugām un iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Šādi rifi nodrošina arī piekrastes aizsardzību, samazinot plūdu, ciklonu un jūras līmeņa celšanās ietekmi. Tagad, kad globālās sasilšanas ietekmē pieaug arī pasaules okeānu temperatūra, koraļļi masveidā sākuši balēt.
ASV Jūtas štatā piedzīvota kāda netipiska atkalredzēšanās – saimnieki atguvuši kaķi, kuru nejauši nosūtīja pa pastu uz vairāk nekā 1000 kilometru (km) tālo Kalifornijas štatu.
Jo siltāks kļūst laiks, jo biežāk cilvēku acīs trāpās dažādi kukaiņi. Sugu skaita ziņā citus dzīvniekus Latvijā pārspēj kukaiņi. Kādi tie ir?
Daudziem zemūdens iemītniekiem un dažiem kukaiņiem piemīt spēja mirdzēt jeb bioluminiscence. Jaunākie pētījumi liecina, ka koraļļiem šī īpašība radusies apmēram pirms 540 miljoniem gadu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
