Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Lai istabas augam varētu sniegt vislabākās un tam piemērotākās rūpes, būtiski zināt vismaz auga nosaukumu – tas palīdzētu painteresēties par augu un tā vajadzībām plašāk. Augu prasības atšķiras – vieni neņems ļaunā, ja tos pirms brīvdienu izbraukuma kārtīgāk salies, bet citiem tas nepatiks; vieni pacietīs, ja tos katru gadu pārstāda, bet citiem tas nebūs pa prātam, LSM.lv skaidroja Nacionālā botāniskā dārza Oranžērijas augu nodaļas vadītāja Zane Purne.
Šonedēļ Latvijā paredzama krupju migrācijas kulminācija, informē Dabas aizsardzības pārvalde, kas jau trešo gadu rīko akciju šo abinieku drošai pārvietošanai. Krupju glābšanā iesaistījušies arī liepājnieki, kuri nomaļā ielā Karostā lūko, lai palīdzētu krupjiem šķērsot brauktuvi pēc ziemas miega mežā. Brīvprātīgie atzina, ka iesaistīšanās misijā ir iespēja izzināt dabu, pavadīt laiku ar ģimeni un vienlaikus izdarīt arī ko noderīgu.
Pie kādas degvielas uzpildes stacijas Rīgā interesanta aina – kurmji pamatīgi uzrakuši zālienu. Kāpēc tieši šeit un tādā daudzumā?
Šajā nedēļā silto un lietaino laikapstākļu dēļ būs vērojama krupju migrācijas kulminācija, lēsa Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), aicinot ikvienu būt vērīgam un palīdzēt abiniekiem nokļūt nārsta vietās, kā arī pievienoties krupju glābšanas brīvprātīgo komandai.
Dvietes palienē atbūda tiek dēvēta par piekto gadalaiku. Tas ir process, kad Dvietes un Ilūkstes upes appludina līdz pat astoņiem tūkstošiem hektāru lielu platību, un plūdi var ilgt līdz pat četriem mēnešiem, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve, Latgales reģionālās administrācijas vecākā valsts vides inspektore Irēna Skrinda. Šogad atbūda palienē sākās martā, taču tad ūdens līmenis nokrita, bet aprīlī sagaidīts nākamais vilnis.
Dzērvju balsis un dejas, pērtiķēniem piedzimis mazulis, žirafes iziet āra aplokos un tā tālāk. Tam visam vēl pievienojas Latvijas rāpuļu un abinieku balsis, un īsti dabas dziesmusvētki ir sākušies! Šādas ainas šobrīd līdz ar pavasara atnākšanu, vērojamas Rīgas Zooloģiskajā dārzā.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) noraida Somijas un Latvijas medijos izskanējušo informāciju, ka Ķemeru Nacionālajā parkā (ĶNP) esošie sērūdeņi varētu būt iemesls nepatīkamajam aromātam Somijas galvaspilsētā Helsinkos. Lai gan šī ir neparasta dabas parādība ar spēcīgu aromātu, tā nespēj ietekmēt gaisa kvalitāti vairāk nekā 400 kilometru attālumā, vēstīja DAP.
Šajā nedēļas nogalē Latvijā notiek tradicionālās pavasara putnu dienas, kad ornitologi un putnu vērotāji dodas dabā, lai piedzīvotu putnu migrāciju un ieklausītos balsu korī, un daudzviet arī kopā gatavotu putnu būrīšus. Uz Cēsīm, kas svētdien piedāvāja pat divus putnošanas pasākumus, devās arī Latvijas Radio, savukārt Kaņierī ir fiksēta pirmā bezdelīga.
Lielajā Baltezerā iecerēts traucēt kormorānu ligzdošanai uz salām, tuvējās pašvaldības informējusi Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).
Veicot grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, Saeimas deputāti nav ķērušies klāt regulējumam, kas skar savvaļas dzīvniekus un tā saucamos "mini zoo". Izmantojot likuma robus, Latvijā joprojām ir iespējams mājās turēt lūšus, pumas, vilkus vai citas plēsoņas. Atšķirībā no oficiāli reģistrētiem zoodārziem, kādi Latvijā ir tikai četri, dažādi tā dēvētie mini zoo netiek gana stingri regulēti un uzraudzīti, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Pērn veterinārārstes Ingvildas Aumeisteres aprūpē nonāca no ligzdas izkritis stārķu mazulis, bet vēlāk augustā pievienojās Zemgales puses lielajā vētrā cietušie stārķi, kuri nekad nelidos un paliks mūža maizē. Īpašu pārsteigumu pirms pāris dienām sagādājis pavasarī izglābtais stārķēns, kurš rudenī bija pazudis, bet tagad pēkšņi atgriezies mājās.
Dažam cilvēkam viņi iedveš šausmas, citam patīk, – rāpuļi. Latvijas faunai oficiāli ir piederīgi septiņu sugu rāpuļi. Sešas no šīm sugām pārstāv tā saucamos zvīņrāpuļus jeb, sistemātiski precīzāk izsakoties, zvīņrāpuļu kārtu. Tās ir trīs sugu ķirzakas un trīs sugu čūskas. Septītā Latvijas rāpuļu faunas suga – purva bruņurupucis –, protams, pieder bruņurupuču kārtai. Par bruņurupučiem šoreiz – nē.
Ir pagājis jau labs laiciņš, kopš sācies ikgadējais tā dēvēto briežu ragu medību periods jeb briežu ragu aktīvas meklēšanas periods. Nu tas rit pilnā sparā. Ko interesantu mēs zinām par brieža ragiem, kurus ik pavasari dodas meklēt daudzi ragotāji?
Sestdien un svētdien visā Latvijā norisināsies dažādi Putnu dienu pasākumi, kuru laikā iedzīvotājiem zinošu ekspertu vadībā būs iespēja iepazīt un uzzināt daudz ko jaunu par Latvijā mītošajām putnu sugām. Dažādi pasākumi notiks gan Rīgā, gan visos Latvijas novados. Atliek tikai izvēlēties sev tuvāko vai saistošāko.
Ungārijas zinātnieku pētījums liecina, ka suņi labāk saprot cilvēku valodu, nekā tika uzskatīts iepriekš. Mūsu četrkājainie draugi atpazīst ne tikai komandas, bet arī konkrētu priekšmetu nosaukumus.
Zalktenes jeb parastās zalktenes, kas tautā dēvētas arī par meža ceriņiem (vietām par zalkšu liepām, drudža liepām), pieder pirmajiem pavasara vēstnešiem, jo tās agri, pirms savu lapu izplaukšanas, uzzied. Ja iegrozās labvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi, tās sāk vērt ziedus marta pašā sākumā vai pat jau februāra nogalē. Tomēr agrā uzziedēšana nav galvenais iemesls, lai šiem augiem tagad pievērstu īpašu uzmanību. Iemesls – vēlme atgādināt, ka zalktenes ir ļoti indīgas.
Aprīlis ir klāt, tas nozīmē, ka līdz ikgadējam vides sakopšanas pasākumam, Lielajai talkai, vairs nav ilgi jāgaida. Šogad rīkotāji priecājas, ka darbos piedalīsies visas vietvaras. Tāpat iecerēts doties sakopt Zaķusalu, kur darba esot daudz, Latvijas Televīzijas raidījumu "4. studija" informēja talkas pārstāvji.
Pagājušajā nedēļā grupas "Olas" un dziedātājas Esmeraldas radītā īsdziesma, kas izskanēja Latvijas Radio 5 (LR5) ēterā par godu nule izdētajām Durbes jūras ērgļu olām, pārliecinājusi Latvijas Dabas fondu (LDF) olas nosaukt grupas dalībnieku vārdos – Arvis un Žanis.
Latvijas Dabas fonds (LDF) beidzis ikpavasara darbus, lai pēc ziemas atjaunotu un izvietotu tiešraides iekārtas pie putnu ligzdām, kam seko miljoniem skatītāju daudzviet pasaulē. Šajā sezonā varēs vērot rekorddaudz ligzdu – 13. Dažās jau silda olas, bet dažās vēl tikai gaida atgriežamies otru pusīti.
Rīgas līcī konstatēts liels daudzums invazīvo Atlantijas maktrgliemeņu (Rangia cuneata), kas līdz šim Latvijā konstatēta vien atklātajos ūdeņos – Liepājas ostā un Pāvilostā, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), skaidrojot, ka agrīna invazīvo sugu atklāšana un izpēte ļauj ātrāk reaģēt un palīdz samazināt iespējamo ekoloģisko kaitējumu vietējām sugām.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
