Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Talsu novadā vietējais aktīvists dažu mēnešu laikā uzlabojis Dzelzupes stāvokli vairāku kilometru garumā. Iedzīvotāja panāktie uzlabojumi izpelnījušies arī speciālista uzslavas, kurš skaidroja, ka izdarītais ļāvis izvairīties no upes meliorācijas, kas to pārvērstu grāvī. Vienlaikus speciālisti uzsver – pirms veikt darbus upes ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanai, svarīgi ir vērsties pie pētniekiem, kuri konkrēto upi apsekos un dos norādījumus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) aicina ikvienu līdz jūlijam veikt putnu balsu audioierakstus piecu minūšu garumā, īpaši attālākās vietās Latvijā. Papildus putnu balsu ierakstiem šosezon ornitologi mudina aktīvi ziņot par īpaši aizsargājamu putnu sugu novērojumiem. Tie būs vērtīgi dati topošajam 3. Latvijas ligzdojošo putnu atlantam, informēja biedrībā.
Aprīļa pirmās nedēļas nogalē, 6. un 7. aprīlī, Latvijas Ornitoloģijas biedrības virsvadībā daudzviet Latvijā norisināsies "Putnu dienas 2024". Programmā paredzēti vairāk nekā 40 pasākumi, tostarp putnu vērošanas pārgājieni, putnu būrīšu darbnīcas, izglītojošas nodarbības un citas tematiskas aktivitātes, informēja organizatori.
Ļoti rets un iespaidīgs putns, kam vajadzīgs klusums un miers. Tāds ir ūpis, kas iekļauts kritiski apdraudēto sugu sarakstā. Klāt ligzdošanas sezona, un ūpji var izvēlēties – perēt pašu būvētā vai ornitologu piedāvātā mākslīgā ligzdā. Ūpis ir Latvijas lielākā pūce, un to ir tik maz, ka pat viena jauna ligzda ar izaudzinātiem ūpēniem ir liela veiksme.
Latvijas universitātes (LU) Dabaszinātņu mājā izvietotajās siltumnīcas pētī piekrastes augu sugas. Saprotot īpašības, ar kuru palīdzību šīs sugas spēj pielāgoties neparastiem augšanas apstākļiem, tās būs iespējams lietderīgi izmantot. Piemēram, jūrmalas skābenes nākotnē varētu kalpot kā augsnes attīrītājs piesārņotās teritorijās, vēstī Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Raidījuma "4.studija" skatītāja vērsusies pie redakcijas ar jautājumu par to, kā tiek apsaimniekoti Rīgas meži, jo šopavasar, citējot viņu: "ir trakāk nekā džungļos". SIA "Rīgas meži" pārstāvis raidījumam skaidro, ka uzņēmumam ir mežu apsaimniekošanas plāns, kas ir spēkā līdz 2026. gadam, un, sekojot tam, arī tiek pieņemts lēmums, kur mežus tīrīt, kur nē. Ja koki ir pārkrituši pāri lielām takām vai apdraud atpūtniekus, tad par konkrēto vietu jāziņo uzņēmumam SIA "Rīgas meži".
Melnā dzilna ir lielākais Eiropas dzenis, skaidro dabas draugs Ilmārs Tīrmanis. Garš, slaids putns. Prāvs! Melnās dzilnas apspalvojums atbilstošs nosaukumam, – viscaur vienmērīgi matēti melnā krāsā, vienīgi uz salīdzinoši lielās galvas ir karmīnsarkana spalvu "micīte". Tēviņam tā pārklāj visu galvas virsu, bet mātītei sedz tikai pakausi.
Dziesmās cildinātā un dzejas rindās apjūsmotā Salaca ir īstena Ziemeļvidzemes skaistule, kas joņo uz jūru, metot galvu reibinošus līkumus. Pašā sākumā upe draudzējas ar burtniekiem, kuri spēj piesaukt mežonīgu vēju un savos nagos notvert pat brangu ezeru. Vaska smaržas iedvesmota, Salaca dodas palīgā Ādamam atrast viņa sievu. Pa ceļam upe piestāj stārķu galvaspilsētā, bet, papriecājusies par dažādām klintīm un alām, cēli ieslīd Salacgrīvā. Tur Salacu sagaida sentēvu zvejas metodes un zeltainas šprotes.