Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Janvāra nogalē Rīgas Zooloģiskā dārza speciālisti Baltijas jūrā netālu no Jūrkalnes izlaida pelēko roņu mātīti, kuru zoodārza darbinieki iesaukuši par Pūciņu – dzīvnieks kā novārdzis mazulis pērn 26. martā atrasts Jaundubultu pludmalē, informēja zoodārzā.
Lai saglabātu un vairotu Latvijas dabiskās pļavas, Latvijas Dabas fonds (LDF) ir izstrādājis jaunu zīmolu "Dabisko pļavu produkts". Jaunradītā zīme atklāta 31. janvārī, kad to arī piešķīra pirmajiem dabisko pļavu produktu ražotājiem. Zīmi "Dabisko pļavu produkts" turpmāk LDF piešķirs ražotājiem, kuri apsaimnieko dabiskās pļavas un ražo produktus – medu, zāļu tējas, gaļu, piena produktus, kā arī lauku tūrisma objektiem un amatniekiem, informēja fondā.
Sunīte Lote kopā ar kaķiem pēc saimnieces nāves ziemas spelgonī bija pamesta lauku viensētā, no kurienes viņa nonāca dzīvnieku patversmē. Lai gan drīz vien izdevās atrast jaunas mājas cietušajam sunim, tomēr jaunā saimniece – seniore Valmierā – nespēj tikt galā ar traumēto suni, kuram nu nāksies meklēt jaunas mājas.
Latvijā un Eiropā apdraudētie mazie ķīri iecienījuši Baltijas jūras ūdeņus, secinājusi Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) pēc projekta "LIFE REEF" ietvaros 2022. un 2023. gadā veiktās putnu aviouzskaites Latvijas Republikas ekskluzīvās ekonomiskās zonas jūras ūdeņos. Abos gados kopumā uzskaitīti 18 tūkstoši mazo ķīru visās projekta izpētes teritorijās.
Kādus barības produktus tirgotāji un ražotāji piedāvā suņiem? Lētākajā suņu ēdienā princips ir līdzīgs kā ar kaķu ēdienu – gaļas maz, bet daudz graudaugu. Kādas ir alternatīvas, kam pievērst uzmanību, lai sunim izvēlētos veselīgāko maltīti? To pētīja Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens".
2. februārī ar dažādām publiskām aktivitātēm tiek atzīmēta Pasaules mitrāju diena, skaidrojot mitrāju nozīmi klimata pārmaiņu mazināšanā. Latvijā tematiskās aktivitātes plānotas visa februāra garumā, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), norādot, ka ikviens aicināts piedalīties kopumā 19 dažādos pasākumos: mitrāju nodarbībās, pārgājienos, talkā, Niedru festivālā, kas palīdzēs izprast mitrāju veidus un nozīmi ikviena cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanā.
Latvijas industriālās siltumnīcas tērē simtus tūkstošus eiro gadā, lai tajās varētu izveidot mazas, vietējās ekosistēmas, kurās "labie" kukaiņi cīnās ar augu kaitēkļiem. Tādā veidā ir iespējams atteikties no ķimikāliju izmantošanas. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Vides fakti" skaidroja, kā šādas ekosistēmas iespējams radīt, kā tās strādā un kā siltumnīcas tiek pie labajiem kukainīšiem.
Par izsmēķu apsaimniekošanu turpmāk ir atbildīgs cigarešu ražotājs. Ar 1. janvāri visās pašvaldībās darbu sākusi ražotāju atbildības sistēma tabakas izstrādājumiem ar filtriem. Sistēma paredz arī finansējumu papildu konteineriem publiskajās vietās, kā parkos un pludmalēs. Tikmēr Pašvaldību savienības ieskatā niecīgā finansējuma dēļ infrastruktūra būtiski nemainīsies, bet uzsvars jāliek uz izglītošanu.
Latvijā konstatēts apmēram pustūkstotis zirnekļu sugu, un lēš, ka ir arī vēl neatklātas sugas. Diemžēl tautā zirnekļus bieži mēdz gan faktiski, gan terminoloģiski jaukt ar kukaiņiem. Pat pavirši skatoties redzams, ka zirnekļveidīgajiem – atšķirībā no vairākuma pieaugušo kukaiņu – nav spārnu, nav antenu jeb taustekļu un zīmīgākais – viņiem ir astoņas ejkājas (kukaiņiem ir tikai sešas kājas). Zirnekļi lūkojas pasaulē ar četriem acu pāriem, tātad viņi ir astoņacaini.
Purvi, slīkšņas, mitras ieplakas tīrumu vidū – tas nav kaut kas nevēlams, bet pat attīstāms un veidojams no jauna vietās, kurām pāri gājusi meliorācija, norāda Latvijas Dabas fonds, par šī gada dzīvotni vai biotopu izvēloties mitrājus. Kāpēc attieksme pret tiem būtu jāmaina, un kāpēc Latvijas laukos pat top mākslīgie purviņi?
Janvāra sākumā tūkstošiem sociālo tīklu lietotāju vairākas dienas sekoja līdzi Talsu novada iedzīvotāja Guntara Breša centieniem parūpēties par stirnu, kura bija ne tikai ienākusi viņa pagalmā, bet arī nolēmusi apmesties uz dzīvi malkas šķūnī. Guntars sāka par stirnu rūpēties, nospriedis, ka tā pie viņa atnākusi aukstuma un izsalkuma dēļ. Taču pamazām kļuva skaidrs, ka dzīvnieks nebija vesels, visticamāk, bija saēdies ziemas rapsi. Arī Dabas aizsardzības pārvaldē Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" apstiprināja, ka stirnas, kuras atnākušas pie cilvēkiem, ir slimas.
Jaunākie Latvijā ligzdojošo putnu uzskaišu dati liecina – ilgtermiņā, kopš 2005. gada, samazinājušās 27 putnu sugu populācijas. Negatīvas tendences redzamas gan starp lauku, gan meža putniem, informēja Latvijas Ornitoloģijas biedrībā (LOB), kas veic ligzdojošo putnu monitoringa programmas.
Pēdējā laikā sociālajos tīklos vairākkārt izskanēja bažas, ka daudzviet pie barotavām ir pazuduši putni. Minējumi tika izteikti dažādi, un viena no versijām lika domāt, ka tie ir nosaluši un gājuši bojā. Taču pēcāk putnu vērotāji ziņoja, ka spārnaiņi tomēr ir atgriezušies. Vai ir iemesls priecāties, ka putni aukstumu veiksmīgi pārcietuši? Skaidras atbildes nav, jo nav zināms, vai putni ir tie paši, kas barotavās saimniekoja iepriekš.
Lai apzinātu, kur un kādas putnu sugas Latvijā sastopamas ziemas mēnešos, Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) no 26. līdz 28. janvārim aicina ikvienu stundas garumā piedalīties akcijā "Ziņo par putniem dārzā 2024". Šajos pašos datumos pēc vienotas metodikas putnus skaitīs gan kaimiņvalstīs, gan citviet Eiropā, informēja LOB.
Noslēdzies dabas skaitīšanas projekts, kas atklājis, ka Latvijā aina nav tik koša un zaļa, kā mēdzam uzskatīt. Lai gan dabas daudzveidība mums ir gana liela, šīs dabas vērtības ir degradētas, cilvēku ietekmētas un apdraudētas. Tikai 10% Latvijas teritorijas aizņem Eiropas Savienības nozīmes biotopi jeb tiešām vērtīga un dabiska vide. Tas nozīmē, ka līdz šim neesam saimniekojuši gana atbildīgi, Latvijas Radio 2 raidījumā "Radio vilks dabā" norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs, ģenerāldirektora vietnieks Andris Širovs.
Par 2024. gada dzīvotni Latvijas dabas fonds (LDF) šogad nosaucis mitrājus. Tās ir vietas, kur sastopas zeme un ūdens, piemēram, purvi, upes, ezeri, mitri un pārplūstoši meži, palieņu pļavas. Latvijā ir seši lieli mitrāji, taču svarīga loma ir arī mazajiem mitrājiem, kas var šķist kā niecīgas peļķītes, tomēr tiem ir pienesums dabas daudzveidības vairošanā. Arī lauksaimniekiem mitrāji ir izaicinājums, taču eksperti uzsver – ja grib, tos ir iespējams apsaimniekot, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Par 2024. gada Latvijas bezmugurkaulnieku izraudzīts ūdens ēzelītis. Sugas nosaukums nepārprotami vēsta: ūdenī mītošs dzīvnieks. Precīzāk sakot, zem ūdens mītošs dzīvnieks. Tagad, kamēr ūdens temperatūra turas zem plus 10 grādiem, viņš ir neaktīvs – ziemo.
Tajās Latvijas ūdenstilpēs, kur ziemas laikā izveidojusies bieza ledus un sniega kārta, sākoties siltākam laikam, var notikt zivju slāpšana, tāpēc ieteicams būtu gādāt par āliņģa izveidošanu vai veikt aerāciju, informēja Valsts vides dienestā (VVD).
Misijas "Ocean Cesus" ietvaros pie Spānijai piederošajām Kanāriju salām atklātas vairākas jaunas okeāna iemītnieku sugas. Zinātnieki uzsver, ka par zemūdens pasauli mēs zinām mazāk nekā par Mēness virsmu, un šeit nākotnē gaidāmi daudzi jauni interesanti atklājumi.
Derīgie izrakteņi ir dabas materiāli, kas atrodas zemes dzīlēs. Līdz šim valsts nebija tiesīga veikt derīgo izrakteņu paraugu ņemšanas darbus privātīpašumā, taču līdz ar pērn veiktiem grozījumiem noteikumos paredzēts, ka nepieciešamības gadījumā var tikt noteikti valsts nozīmes zemes dzīļu apgabali. Par iespējamo kompensāciju un samaksas mehānismu zemes īpašniekam, ja viņa privātīpašumā tiks iegūti derīgie izrakteņi, vēl tiks lemts, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
