Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Vide un dzīvnieki
Laikapstākļu un drošības apsvērumu dēļ atcelts 17. februārī plānotais Niedru skulptūru festivāls Salacgrīvā – dabas liegumā Randu pļavās, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), norādot, ka tad, ja turpmāko nedēļu laikapstākļi mainīsies un pārmitrajās pļavās būs noturīga ledus kārta, tiks izziņots jauns pasākuma datums.
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) sagatavotajā ziņojumā norādīts, ka pasaulē samazinās apmēram 44 procentu migrējošo dzīvnieku sugu populācija. Negatīvās tendences galvenais iemesls ir pārmērīga nozveja un medības, kā arī biotopu zudums.
Ūdrs ir pārsvarā upēs mītošs zvērs-amfībija, kas vienlīdz labi jūtas gan sausumā, gan slapjumā. Šī varenā zivju ēdāja kažoku cilvēki iekārojuši jau gadsimtiem ilgi, taču pēdējos gadu desmitos tas atzīts par visā savā areālā vairāk vai mazāk apdraudētu sugu, tāpēc pasludināts par saudzējamu. Kur ūdrs sastopams, un kādas ir tā ķermeņa īpatnības?
Sestdien, 17. februārī, no pulksten 11 līdz 14 pie Kaņiera ezera notiks sakopšanas talka, kuras mērķis ir sekmēt mērķtiecīgu ezera zāļu purvu un niedrāju apsaimniekošanu, informēja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP), aicinot talkā piedalīties Ķemeru Nacionālā parka iedzīvotājus un ikviens interesents.
Lai gan Dzīvnieku aizsardzības likumā teikts, ka nelaimē nonākušu savvaļas dzīvnieku glābšana gulst uz pašvaldību pleciem, realitātē vairumā gadījumu šo funkciju veic brīvprātīgie par saziedotiem līdzekļiem. Ja situācija Rīgā un Pierīgā ir sakārtotāka, tad bēdīgāk klājas pašvaldībās, kur nereti trūkst finansējuma dzīvnieku glābšanai, turklāt pienākumu deleģēšana veido "zirnekli", kurā grūti orientēties.
Februārī Rīgas Zooloģiskajā dārzā apmeklētāji aicināti iepazīt bezmugurkaulniekus, uzzinot daudz jauna par skudrām, zirnekļiem un gliemežiem.
Latvijā turpina sarukt gan mežu, gan lauku putnu populācijas, liecina Latvijā ligzdojošo putnu monitoringa dati. Jaunākie rezultāti rāda, ka kopš 2005. gada samazinājušās 27 putnu sugu populācijas. Negatīvas tendences redzamas gan starp lauku, gan mežu putniem. Īpaši slikti rādītāji jau ilgstoši ir griezes un mežirbes populācijām. Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus secina, ka putnu skaits sarūk, noplicinoties lauku un mežu ainavām, taču griezei nav traktora, ar kuru aizbraukt līdz Saeimai.
Liepājā, kas ir viena no nozīmīgākajām putnu migrācijas vietām Latvijā, šogad izveidota Latvijas Ornitoloģijas biedrības Liepājas grupa. Latvijā šādas vietējās grupas ir vairākas, taču Liepājas pusē ilgāku laiku nav bijusi. Grupā apvienojas cilvēki, kurus saista kopīgas intereses un putnu vērošana, līdz ar to arī Liepājā būs iespēja mērķtiecīgāk pievērst uzmanību savvaļas putnu dzīvei, kā arī ziņot datus pat putniem un dot savu artavu zinātnei.
Nākamsestdien, 17. februārī, pulksten 11 Randu pļāvās Salacgrīvas dabas liegumā notiks jau piektais Niedru skulptūru festivāls, ko rīko Dabas aizsardzību pārvalde (DAP), aicinot dalībai pieteikties līdz sešu cilvēku komandas (neieskaitot bērnus).
Mistiskais radījums pūķis nav saistīts tikai ar ķīniešu astroloģiju. Pūķa tēls pastāv daudzās pasaules kultūrās, tostarp – kopš seniem laikiem arī Latvijas tautu mītos, teikās, pasakās. Tā līdzinieki – arī mūsu dabā.
Šķirojot bioloģiski noārdāmos jeb bioatkritumus, daudzdzīvokļu māja Liepājā ietaupa ap 200 eiro mēnesī. Tas ir viens no piemēriem, kā, sākot šķirot bioloģiskos atkritumus, iedzīvotājiem izdevies ietaupīt. Konkrētā daudzdzīvokļu māja, kur iedzīvotāji stāsta par savu pieredzi, iesaistījās kustībā "BIO cikls", kuru vadīja uzņēmums "CleanLiving". Akcijā, kas sākās novembrī un tagad ir noslēgusies, piedalījās vairākas Latvijas pašvaldības un atkritumu apsaimniekotāji. Galvenie secinājumi – cilvēki labprāt iesaistās bioloģisko atkritumu šķirošanā, vienlaikus arī pieļaujot kļūdas, piemērot, izmetot brūnajā konteinerā plastmasas maisiņus un citas lietas.
Šogad janvāra beigās septīto gadu pēc kārtas aizvadīta Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) akcija "Ziņo par putniem dārzā". Šoziem pie barotavām 278 vietās Latvijā novēroti 10 294 putni, pārstāvot 56 putnu sugas. Visdaudzskaitlīgāk ziņots par lielo zīlīti, lauku zvirbuli un zaļžubīti, informēja LOB.
Februāra vidū Bolderājas meža daļā cirtīs slimās priedes, lai pasargātu apkārtējos mežus no iespējamas bojāejas, pēc iespējas ierobežotu koku sakņu trupes izplatību un saglabātu meža dzīvotspēju, informēja SIA "Rīgas meži".
Piektdien, 9. februārī, devīto gadu pēc kārtas Latvijā notiks akcija "Silto džemperu diena", kuras laikā cilvēki aicināti savā dzīvesvietā vai darbā mazliet samazināt telpas gaisa temperatūru un uzvilkt siltāku džemperi, informēja Vides izglītības fondā.
Rudeņos, kad rozēm sāk birt lapas, vienā otrā to krūmā top arvien vieglāk pamanāmi savdabīgi veidojumi, kas pirmajā acu uzmetienā zināmā mērā atgādina zarotnes dzeloņos ieķērušos sūnu kumšķus. Tagad ziemā, kad visas lapas ir pavisam nobirušas, šie kumšķi kļuvuši īpaši viegli ieraugāmi. Jā, bet šie kumšķi nav sūnu kumšķi. Tie ir kukaiņa – rožu sūnveida panglapsenes (Diplolepis rosae) – pangas.
Janvārī visā Eiropā notiek ziemojošo ūdensputnu uzskaite. Arī Latvijā ornitologi katru gadu janvāra vidū 500–600 vietās uzskaita ziemojošo ūdensputnu sugas. Tādējādi var noskaidrot, kā mainās ūdensputnu populācijas lielums.
Atkušņa un vižņu dēļ Zemgales upēs Mūsā un Lielupē ūdens līmenis ir kāpis par vienu metru. Ūdens izgājis no krastiem, ieplūstot palienēs, taču, pašvaldību ieskatā, iedzīvotājiem draudu pašlaik nav. Upju krastos dzīvojošie jau pieraduši pie biežiem paliem un plūdiem un risku gadījumā zina, kā rīkoties.
Februāris visā pasaulē ir mitrāju mēnesis, un arī Latvijā notiek dažādas tematiskas aktivitātes - izglītojošas nodarbības, pārgājieni, talkas un pat "Niedru festivāls". Nedēļas nogalē mitrāju nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, klimata pārmaiņu mazināšanā un cilvēka dzīvē skaidrota arī Latgales iedzīvotājiem.
Pirms apmēram pusgadsimta daudzi Latvijas ļaudis visus dienas plēsīgos putnus dēvēja par vanagiem. Starp lauciniekiem nereti gan trāpījās cilvēki, kuri šos "vanagus" mēdza šķirot divās kategorijās – "kaitīgajos vistu vanagos" un "nekaitīgajos peļu vanagos".
1. februārī 15 Eiropas valstīs sācies balsojums par "Eiropas Gada koku", kas ilgs līdz 22. februārim. Mūsu valsti konkursā pārstāv Kaņepju ozols, kas uzvarēja vietējā balsojumā, informēja "Eiropas Gada koks Latvijā" rīkotāji.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
