Kultūra / Dizains un athitektūra
20. gadsimta sākumā Liepājā dzimusī un pēc tam Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojusī Elza Nelius savulaik bijusi liela modes dāma un savus tērpus sūtījusi radiem Latvijā. Aptuveni tūkstoš tērpu, kuri raksturo 40., 50. un 60. gadu modi, saglabāti un pat tiek nēsāti joprojām. No 6. marta tos var apskatīt īpašā izstādē.
"Rīgas satiksmes" jaunais logo jeb logotips radījis lielas diskusijas sociālo tīklu lietotāju un tostarp arī dizaineru lokā. Šādu rezonansi "Rīgas satiksme" negaidīja, Latvijas Radio 5 raidījumā "Piektais ātrums" atzina "Rīgas satiksmes" sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Bartaševiča-Feldmane, skaidrojot, ka jaunais logo izvēlēts, izvērtējot piedāvājuma cenu un ņemot vērā darbinieku viedokli.
"Es negribu, ka paiet vēl divdesmit gadi, un mēs atkal esam lauciņā numur viens," Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Kāpēc dizains?" teic viens no Rīgas Filharmonijas jeb Nacionālās koncertzāles projekta autoriem, arhitekts Jānis Sauka. Par projektu, tā vēstījumu un to, kāpēc par novietni izvēlēts Kongresa nams, nevis kāds daudzsološs Rīgas mikrorajons, sarunājas koncertzāles metu konkursa uzvarētāji – arhitekti Austris Mailītis un Jānis Sauka.
"Arhitekts viens pats neko vairāk kā kaut kādu smuki dekorētu objektu laikam neradīs," par arhitekta nepieciešamību būt aktīvā mijiedarbībā ar sabiedrību Latvijas Radio 1 raidījumā "Kultūras rondo" stāsta Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga. Vērojumos par jaunajiem arhitektūras studentiem un Arhitektu savienības simtgadi dalās Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētāja Linda Leitāne, RISEBA arhitektūras fakultātes dekāns Rūdolfs Dainis Šmits un Juris Poga.
Šī gada sākumā izskanēja ziņas, ka jau drīzumā sāksies jaunā Rīgas lidostas pasažieru termināļa būvniecība, kā arī darbs pie lidostas pilsētas "RIX Airport City". Šos plānus un ieceres papildina jaunais Rīgas lidostas zīmols un vizuālā identitāte, ar kuru Latvijas Radio 3 raidījumā "Kāpēc dizains?" iepazīstina Rīgas lidostas zīmola vadītāja Linda Kalniņa un grafiskais dizainers un studijas "Asketic" līdzdibinātājs Miķelis Baštiks.
"Amatnieka darinājums ir dāvana, kas nāk no cilvēka pie cilvēka," ir droša keramikas darbnīcas "Laima Ceramics" dibinātāja un keramiķe Laima Grigone, kura Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Kāpēc dizains?" dalījās savās pārdomās par roku darba nozīmi cilvēka dzīvē, organisko minimālismu un to, cik tuvas viena otrai vietumis ir japāņu un latviešu kultūras.
Izdota arhitekta Jāņa Dripes grāmata "Kultūrtelpa – 21. gadsimta kultūras būves Latvijā". To veidojot, viņš secinājis, ka Latvijā vajadzīga vien pacietība un pēctecība – tad rezultāts būs. Par pierādījumu tam jau kalpo Nacionālā bibliotēka (LNB), Rundāles pils un Mežaparka lielā estrāde, bet nākotnē, cerams, kalpos vēl arī citas kultūras būves, kuras daudzi pacietīgi gaida, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" pauda arhitekts Jānis Dripe seniors un Jānis Dripe juniors, kurš veidojis grāmatas dizainu.
Gleznojot pilsētvidē, būtiska ir mākslinieka mobilitāte, jo ir nepieciešams notvert gan vides proporcijas, gan reaģēt uz pārmaiņām dabiskajā gaismā. "Nevajag baidīties, ka tu kaut ko sabojāsi, tieši otrādi – jābūt brīvai sajūtai, ka tu glezno to vietu, dabu, kā tu redzi," Latvijas Radio 3 raidījumā "Kāpēc dizains?" teic mākslinieks Aleksejs Naumovs, kura izstāde "Uzgleznotā arhitektūra" janvāra sākumā atklāta Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras un dizaina institūtā.
Rīgas Porcelāna muzejs ir stāsts par to Latvijas dizaina mākslas daļu, kuru 90. gados no privatizācijas izglāba porcelāna entuziasti. Muzeja darbinieki turpina porcelāna vēstures pētniecību un gada nogalē izdotas divas grāmatas – "Aija Mūrniece" un "Rīgas Porcelāns. 20. gs. otrā puse. Servīzes A-Z".
20 gadu darbs Kuldīgas vecpilsētas atjaunošanā kādreizējās Zemgales un Kurzemes hercogistes centru nav pārvērtis muzejā. Lai gan pēc pilsētas iekļaušanas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā nekustamā īpašuma cenas Kuldīgā ir cēlušās, visi vietējie nesteidz izdevīgi pārdot īpašumus, bet dara vēl vairāk, lai pilsētu padarītu skaistāku. Kuldīgas Restaurācijas centra vadītāja Ilze Zariņa atzīst, ka svarīgāks par UNESCO atzinību bijis ceļš līdz tai, jo pūles mainījušas kuldīdznieku attieksmi pret vērtībām. Mantojuma saglabāšana un atjaunošana Kuldīgā kļuvusi teju par pilsētas pamatnodarbošanos.