Kultūra / Dizains un athitektūra
No 2024. gada līdz 2028. gadam pieņemts Rīgas apkaimju attīstības plāns, kura mērķis ir iedzīvināt apkaimju centrus. Sarunā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" Rīgas pilsētas arhitekta dienesta vadītājs, arhitekts Pēteris Ratas un pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola uzsvēra, ka katra apkaime ir ar saviem plusiem, mīnusiem un lietām, kas jāuzlabo. To darot, svarīgi esot saprast un ņemt vērā to, ko vēlas to iedzīvotāji. Arī atvērto inovāciju kustības "Vefresh" izpilddirektors Viesturs Celmiņš un pilsētplānotājs atzīmēja, ka katrā apkaimē, iespējams, nevajag savu teātri, kādā vajadzīgāks būs jauns sporta laukums bērniem.
"Šobrīd ir tik liela [spēļu] izvēle, ka katrs var izvēlēties sev sirdij tuvāko un patīkamāko veidu, ko spēlēt un kā spēlēt," ir pārliecināta Ekonomikas un kultūras augstskolas studiju programmas "Datorspēļu dizains" direktore Ksenija Miļča, kura Latvijas Radio 3 raidījumā "Kāpēc dizains?" iepazīstināja ar aktualitātēm un procesiem digitālo un datorspēļu pasaulē.
"Alvis [Hermanis] teica – tu zini, tas ir skaistākais teātris, kādu es esmu redzējis. Viņš nometās ceļos un noskūpstīja skatuves grīdu. Tas, protams, man bija lielākais eksāmens," stāsta arhitekte Zaiga Gaile, kas Jaunā Rīgas teātra pārbūvei veltījusi 10 gadus. Šo 10 gadu laikā gājis visādi, bet viņa tic, ka sakārtotas telpas sakārto cilvēkus pašus, bet atrašanās sliktās telpās viņai sagādā fiziskas ciešanas, arhitekte stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta krustpunktā".
Liepājā ar pašvaldības līdzfinansējumu atjaunota 17. gadsimtā būvētā noliktava Zivju ielā 2A. Ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un vecākā noliktavas funkcijas koka celtne Latvijā, norādīja Liepājas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde.
Tā dēvēto "Maskavas namu" Rīgas centrā plāno pārņemt valsts īpašumā, lai vēlāk to, visticamāk, pārdotu izsolē. Arhitekti norāda, ka ēka parāda noteiktu vēstures posmu, un, lai gan nama nākotne galvenokārt atkarīga no tā, kura īpašumā ēka nonāks, tai esot iespēja iegūt gan jaunu dzīvi, gan arī nozīmi.
"Cilvēki maldīgi domā, ka mākslīgā intelekta rīki, tas pats "ChatGPT", ir absolūti objektīva sistēma. Arī tur ir aizspriedumi, atkarībā no tā, kas nāk no tiem datiem, kas ir izmantoti, lai šo sistēmu apmācītu. Tas nav nekāds brīnumrīks, kas atbildēs uz visiem pasaules jautājumiem un atrisinās visas problēmas," Latvijas Radio 3 raidījumā "Kāpēc dizains?" mākslīgā intelekta lomu cilvēka dzīvē komentē bioloģe, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniece Eva Emīlija Česle.
Gadu mijā Liepājā atklāta izstāde "Viktorijas laika rotas", kas tagad apskatāma Liepājas 17.–19. gadsimta interjera muzejā "Hoijeres kundzes viesu nams". Krāšņā Viktorijas laika rotu izstāde no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas muzejā būs apskatāma līdz pat nākamā gada aprīļa nogalei un arī sestdien, 30. decembrī, kad muzejā notiks Maizes diena, laimes liešana un suitu dūdenieku uzstāšanās. Izstāde "Viktorijas laikmeta rotas" ļauj iepazīt ne tikai laikmeta rotāšanās tradīcijas, bet papildina Liepājas muzeja centienus stāstīt par pilsētas vēsturi.
Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktieriem un režisoram Alvim Hermanim – septiņi gadi emigrācijā pielāgotās telpās Tabakas fabrikā Rīgā –, bet arhitektei Zaigai Gailei – 10 gadi, slīpējot rekonstrukciju un pārbūvi teātra mājvietā Lāčplēša ielā. Ceturtdien, 28. decembrī, pēc JRT ēku kompleksa nodošanas ekspluatācijā viņi visi tur satikās.
2023. gada 22. decembrī publiskoti tie darbi, kas tikuši otrajā kārtā Latvijas Dizaina gada balvas 2024 rudens pieteikšanās sesijā. No saņemtajiem 62 pieteikumiem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija izvirzījusi 31 darbu. Darbu vērtēšana notika piecās kategorijās: produkti, pakalpojumi, komunikācija, vide un digitālie risinājumi. Visvairāk pieteikumu tika saņemts komunikācijas dizaina kategorijā – 20, kam sekoja vides dizaina kategorija ar 19 pieteikumiem un produktu dizaina kategorija ar 16 pieteikumiem, informē balvas rīkotāji.
"Šeit sievietes var atvest savus vīriešus, lai dotu mājienu, ko vēlas saņemt dāvanā Ziemassvētkos" – tā pasaulē zināmais modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs smejot saka par nupat Liepājas interjera muzejā "Hoijeres kundzes viesu nams" atklāto seno rotu un aksesuāru izstādi. Tā veidota no Vasiļjeva kolekcijas, atspoguļojot Viktorijas laikmeta modes tendences Eiropā.
"Labie koki" – tā sauc vienu no partneruzņēmumiem komandā, ko žūrija atzinusi par uzvarētāju metu konkursā jaunajai Rīgas Filharmonijai. Uzņēmuma vadītājs Edgars Neilands skaidro – "Labo koku" pamatuzdevums koncertzāles būvniecībā ir rūpēties par parkā augošajiem lielajiem kokiem.
Nacionālās koncertzāles jeb Rīgas Filharmonijas projekts, pārbūvējot Rīgas Kongresu namu, uzticēts un 30 000 eiro naudas balva piešķirta personu apvienībai SIA "Mark arhitekti", SIA "Mailītis A.I.I.M." un SIA "Labie koki projekti", paziņots Kultūras ministrijas un Rīgas domes rīkotajā konferencē 12. decembrī, kurā atklāti koncertzāles metu konkursa 2. kārtas rezultāti.
"Burti ir svarīgs komunikācijas rīks, ko cilvēks izmanto ikdienā. Aiz katra burta stāv stāsts, kā un kur tas ir izveidojies. Burti spēj kalpot kā kultūras koda nesēji, burti mainās līdz ar sabiedrību un politisko situāciju, seko līdzi tehnoloģiju un kultūras novitātēm," grāmatas "100 latviešu burti" ievadā raksta grāmatas "100 latviešu burti" autore, dizainere Alise Stefānija Miļuhina.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
