Kultūra / Dizains un athitektūra
Mūžībā devies Latvijas arhitekts Oļģerts Krauklis (23.02.1931–12.09.2023.), informē Latvijas Mākslinieku savienībā.
Šonedēļ Kuldīgā pirmo reizi vienkopus pulcējušies 32 studenti no dažādām pasaules valstīm, kuri uzsākuši mācības Latvijas Mākslas akadēmijas "Erasmus Mundus" maģistra līmeņa programmā "Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas (SDSO)". Šāda līmeņa programma Baltijas valstīs tiek īstenota pirmo reizi, turklāt 20 studentiem tiek nodrošinātas stipendijas, kā arī pilna veselības apdrošināšana. Programmas īstenošanā ir iesaistītas četras augstskolas, arī partneri no Somijas un Igaunijas.
Iniciatīvas "Jaunais Eiropas Bauhaus" uzmanības centrā ir vide, kurā mēs dzīvojam, un ēkas, ko būvējam un atjaunojam. Latvija var lepoties ar bagātīgu arhitektūras mantojumu no dažādiem laikiem, taču daudzas ēkas ir tukšas, pamestas vai degradētā stāvoklī. Lai atrastu jaunus veidus, kā renovēt un lietderīgi izmantot vecas ēkas, pilsētas, reģioni, nevalstiskās organizācijas, universitātes un uzņēmumi ir iesaistījušies "Jaunā Eiropas Bauhaus" iniciatīvā.
Jaunais Eiropas "Bauhaus" ir jauns projektu īstenošanas veids, kurā liela uzmanība tiek veltīta videi, kurā mēs dzīvojam. Tā ir jauna stratēģiskā iniciatīva, arhitektūras un vides veidošanas politika Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai. Jaunais Eiropas "Bauhaus" ir arī kopiena, kurā iesaistījušās pilsētas, reģioni, nevalstiskās organizācijas, universitātes un uzņēmumi.
Pirmās skolas formas parādījās jau 13. gadsimtā, Anglijas koledžām pārņemot klostera tērpu valkāšanu. 16. gadsimtā uniformas tika ieviestas arī labdarības skolu audzēkņiem. 20. gadsimta sākumā skolas formu izskatu ietekmēja militārais stils, bet gadsimta beigās jau parādījās atšķirības un audzēkņu individuālie risinājumi, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja modes vēsturniece Edīte Parute.
No 24. augusta līdz 30. septembrim Rīgas centrā, Esplanādē skatāma brīvdabas izstāde "Latvijas Dizaina gada balvas 2023 uzvarētāji", kurā plašai auditorijai — Rīgas iedzīvotājiem un viesiem — ir iespēja skatīt 19 konkursa uzvarētāju un finālistu darbus, informēja Latvijas Dizaina centra pārstāvji.
Publiskajos iepirkumos daudzu gadu garumā dominējis princips par zemāko iespējamo cenu, bet zemākā cena nav ceļš uz labu arhitektūru – tas ir ceļš uz arhitekta profesijas devalvāciju, uz zemākās cenas dominēšanu visā procesā. Kvalitatīva un godīga arhitektūra nozīmē iedziļināšanos vides pieejamībā, resursu izmantošanā un citos jautājumos, kas pie zemākās cenas vienkārši nenotiek, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" vērtēja Arhitektu savienības valdes locekle un arhitektu biroja "Virtu" īpašniece Anda Kursiša.
Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023 (LAGB 2023) tematiskais jautājums būs "Ambiciozitāte arhitektūrā: godīga un iespējama?", un balvai izvirzīti divpadsmit nominanti, kurus nākamajā kārtā izvērtēs starptautiskā žūrija, pavēstīja balvas rīkotāji – Latvijas Arhitektu savienība.
Mūžībā aizsaukts ilggadējais Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogs, dizainers Juris Krūmiņš (1972–2023), vietnē "Facebook" vēsta akadēmijas pārstāvji.
Gandrīz pēc 80 gadiem Skaistkalnes katoļu baznīcas smailēs atkal parādījušies vēsturiskie torņi, kas tika nopostīti Otrā pasaules kara laikā. Pateicoties ziedotāju savāktajiem līdzekļiem, tagad torņi iesvētīti un uzstādīti.
Šogad ikgadējam nacionālajam arhitektūras konkursam un nozīmīgākajam apbalvojumam Latvijas arhitektūrā pieteikti 37 darbi. Kā ierasts, konkursā iesniegtos darbus atlases žūrija vērtēs divās kategorijās – objekti un procesi, un izvēlētie Latvijas Arhitektūras gada balvas nominanti tiks izziņoti preses konferencē augustā, savukārt svinīgā apbalvošanas ceremonija norisināsies 6. oktobrī, informēja balvas rīkotāji.
Slavenais britu arhitekts Deivids Adžejs norobežojies no līdzdalības vairākos projektos pēc tam, kad vairākas sievietes viņu apsūdzējušas par seksuālu uzmākšanos. Adžeja arhitektu birojs "Adjaye Associates" savulaik uzvarēja konkursā arī par Latvijā topošā Laikmetīgās mākslas muzeja projektu, bet muzeja būvēšana vēl nav sākta.
"Mūsu mērķis bija atrast darbu, kurš var tikt realizēts. Tur ir dažas [idejas], kas ir pazemē – septiņi, astoņi stāvi zem zemes. Dažs, kas ir augšā torni uzbūvējis, kas, protams, ir interesanti, bet mēs saprotam, ka tie darbi netiks realizēti," tā Rīgas Filharmonijas arhitektūras metu konkursa vērtējumu komentē žūrijas komisijas priekšsēdētājs, arhitekts Gatis Didrihsons.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
