Kultūra / Dizains un athitektūra
Līdz 29. decembrim Laikmetīgās mākslas centrā "Kim?" apskatāma izstāde "Nēsājamā atmiņa un ķermeņa tehnikas. Ar Solomonu Levitānusu un Ļubu Monastirsku", kas apvieno mākslinieku grupas izstādi un pētniecību.
Restaurācijai ir viena no būtiskākajām lomām vēstures un kultūras identitātes nodošanā nākamajām paaudzēm. 20. gadsimta otrajā pusē Latvijā nebija iespējams iegūt profesionālu vai akadēmisku izglītību restaurācijas nozarē. Ilgstoši pastāvēja tikai meistara – mācekļa attiecības, kurās meistars, saskatot potenciālu savā audzēknī, sniedza pilnu zināšanu klāstu, tās apvienojot ar tūlītēju pielietojumu praksē. Praktiski līdz 1970. gadiem par prioritāru un profesionālu tika uzskatīta tieši muzeju priekšmetu restaurācija.
Novembris ir nozīmīgs ne tikai mūsu valsts dibināšanas dēļ, tas iezīmē arī kāda pagājušā gadsimta Rīgas nama stāstu, kura vēsturē spoguļojas mūsu valsts likteņlīnijas un kam, tāpat kā mūsu valstiskumam, pēdējo gadu liktenis bijis vēlīgs. Stāsts ir par namu Krišjāņa Barona ielā 31, kas, ieguvis skanīgo nosaukumu "Daile", 1913. gadā iecerēja sapni par kvalitatīva kino izrādīšanu Latvijā, šogad svinot apaļus 110. Taču tā nav vienīgā ar šo ēku saistītā jubileja: seno kino tradīciju mūsdienās nomainījusi skatītāju iemīļota izrāžu un koncertu zāle, kas saglabādama seno, rainisko Dailes vārdu, ar skaļiem aplausiem savam radošumam svin apaļus 10!
Nākamajā – valsts svētku nedēļā, bet, iespējams, jau šodien – Lāčplēša dienā – daudzās mājas no skapjiem uz galdiem pārcelsies terīnes. Praktiskie, ietilpīgie servējamie trauki, kas svinīgās reizēs lieti der, lai maltīti skaisti atklātu ar siltu zupu, bet turpinātu ar citiem ēdieniem. Vēl līdz 19.novembrim Rīgā, Mencendorfa namā apskatāma terīņu izstāde, kur bez Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja un Jūgendstila centra atvēlētajiem traukiem redzamas arī terīnes, ko sakrājis Oskars Balaško no Vecumniekiem.
Būvniecības process patērē milzīgus resursus un vienlaikus rada milzīgu atkritumu daudzumu, un par to uz projektētājiem gulstas liela atbildība. Pirms ķerties pie lielāka būvniecības mēroga, ar gudrām plānošanas idejām ir iespējams jau esošos objektus pārplānot. "Tas, ko arhitekts un plānotājs var darīt, ir vispirms respektēt to, kas mums pasaulē ir. Sākot ar vides līdz visiem sociālajiem aspektiem," Latvijas Radio 3 raidījumā "Kāpēc dizains?" skaidroja SIA "Nomad architects" arhitekte, Vidzemes augstskolas Inženierzinātņu fakultātes studiju virziena "Arhitektūra un būvniecība" direktore Marija Katrīna Dambe.
2021. gadā dibinātā Laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras institūta (LMDA) darbība šogad daļēji paralizēta samazinātā budžeta dēļ. Arī par Latvijas Mākslas akadēmijas plānotās jaunās arhitektūras izglītības programmas realizāciju valda liela neskaidrība. Tikmēr pētnieki paši strādā ar studentiem un darbojas sociālajos tīklos, lai mēģinātu sabiedrībai parādīt – zinātne un pētniecība par kultūras procesiem ir svarīga, "Radio Naba" raidījumā "Augsne" stāstīja mākslas vēsturniece, kuratore Māra Traumane un arhitekte, arhitektūras pētniece Dina Suhanova.
Jaunās ēkās normatīvi, kas paredz radīt iekļaujošu vidi, pārsvarā tiek ievēroti, tāpat tiek izmantoti jauni, moderni risinājumi, taču kopējo ainu bieži vien tas neuzlabo, ja līdz jaunajai ēkai nemaz nav iespējams nokļūt. Latvijā trūkst kopēja skatījuma, kopējas pieejas un plāna, kur vides pieejamības jomā būsim pēc 20 gadiem, Latvijas Radio 3 – "Klasika" raidījumā "Kāpēc dizains" pauda invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vides pieejamības eksperts Jurģis Briedis.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs turpina svinēt savu 250 gadu jubileju un iepazīstināt skatītājus ar savas kolekcijas dārgumiem. Muzejā glabājas Latvijā lielākā kultūrvēsturisko mēbeļu kolekcija, kuras ļoti interesanta daļa ir aptuveni 400 krēslu no 17. gadsimta līdz mūsdienām. 50 no šiem krēsliem ir rūpīgi restaurēti, lai kļūtu par galvenajiem varoņiem muzeja jaunajā izstādē "Katram savs krēsls. Krēsli un sēdēšana Rīgā no 13. gadsimta līdz mūsdienām". Izstāde būs skatāma no piektdienas, 27. oktobra, un tajā varēs gan apbrīnot dažādus unikālus eksponātus, gan izsekot sēdēšanas kultūras attīstībai Rīgā, kas laika gaitā piedzīvojusi kardinālas pārmaiņas.
Ukrainas pilsētās, kuras nu ir kara izpostītas, daudz kas vairs nekad nebūs atrodams. Arī Mariupolē. Tomēr cilvēku domās tā atdzimst. Kā arhitektūra var palīdzēt pilsētā dziedēt kara atstātās rētas?
"Agrāk par dizaineru domāja kā par stila, formas un funkcijas veidotāju, tad šobrīd dizainers var būt arī sistemātisku pārmaiņu radītājs," Latvijas Radio 3 raidījumā "Kāpēc dizains" par savu profesiju stāsta dizainere Rūta Jumīte. "Ja fokusējamies tikai uz cilvēku vajadzībām, mēs nedaudz aizmirstam, ka cilvēks nevar eksistēt bez vides ekosistēmas," viņa piebilst, skaidrojot dizaina un vides attiecības.
Rīgas modes nedēļa šogad izvēlējusies moto "Mode ir māksla". Kultūrvietā "Ola Foundation" atklāta arī izstāde "Modes panorāma – Itālijas jaunais vilnis", kas atklāj modi, kura nemitīgi attīstās un mainās.
"Šīgada rezultāts mani ļoti priecē, jo ir gan interjers, gan publiskā ārtelpa, kas dabūja galveno balvu, gan būve ar laikmetīgām izmaiņām. Tāda arī ir arhitektūra – tā ir trīsvienība starp iekštelpu, ārtelpu un ēku," Arhitektūras gada balvas lēmumu komentē arhitekts, Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētājs Gatis Didrihsons. Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" par citvalstu arhitektūru, par būvkultūru Latvijā un par cilvēku labjūti biroja "MADE arhitekti" projektētajā Dailes teātra priekšlaukumā sarunājas Gatis Didrihsons un arhitekte, dizainere un šīgada Arhitektūras gada balvas žūrijas pārstāve Zane Tetere-Šulce.
Sestdien, 21. oktobrī, Modes muzejā sāksies jauna izstāde "Melns, balts, sarkans", kas veltīta trim ietekmīgākajām krāsām modes pasaulē. Izstādē varēs apskatīt tērpus no 19. gadsimta sākuma līdz mūsdienām, to vidū Valentino, Senlorāna, Lāgerfelda un citu izcilu modes dizaineru veikumu. Kāda ir melnās, baltās un sarkanās krāsas simbolika modes pasaulē? Kāda ir to rituālā un sociālā nozīme? Kā radās mazā, melnā vakarkleita? – šie ir daži no jautājumiem, uz kuriem izstāde atbildēs. Vairākas no tajā skatāmajām kleitām savulaik piederējušas ļoti īpašām valkātājām, viena no viņām – aktrise un stila ikona Merilina Monro.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
