Kultūra / Tautas māksla
Latvijas iedzīvotāju un arī ārvalstu viesu ļoti mīlēts un allaž kupli apmeklēts ir ikgadējais Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiekošais gadatirgus. Tam vajadzēja notikt šodien un rīt, bet, ņemot vērā šī brīža apstākļus, tas pārcelts uz augusta sākumu. Taču – tā kā tieši šī gada jūnijā leģendārajam gadatirgum aprit 50. jubileja – brīvdabas muzejs sarūpējis īpašu tam veltītu izstādi, kas piedāvā ieskatu raibajā tirgus vēsturē un atmosfērā.
No 1. jūnija mēģinājumus oficiāli drīkst atsākt arī amatieru kolektīvi – kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri un citi. Tādu lēmumu pieņēmusi Kultūras ministrija, vienlaikus nosakot stingrus ierobežojumus: ne vairāk kā 25 cilvēki, dziedātājiem un dejotājiem – trīs metru distance starp dalībniekiem, ierobežots mēģinājuma laiks. Lai gan ierasti jūnijā sezona tuvojas izskaņai, vairums Latvijas Radio aptaujāto kolektīvu plāno atsākt darbu. Ierobežojumu dēļ gan mēģinājumos daudz kas būs citādāk.
No pirmdienas, 1. jūnija, amatiermākslas kolektīviem būs ļauts atsākt darbību klātienē atbilstoši sanitārajā protokolā noteiktajām prasībām. Kultūras ministra izdotais rīkojums par sociālās distancēšanās nodrošināšanu amatiermākslas kolektīvu mēģinājumu procesā jau ir izsludināts “Latvijas Vēstnesī” un stājies spēkā 29. maijā, medijus informēja Kultūras ministrijā.
Iedvesmojoties no Annas Brigaderes autobiogrāfiskās triloģijas “Dievs, daba, darbs” nosaukuma, kultūras centrā “Siguldas devons” izveidota virtuāla izstāde “3D: Dievs. Daba. Darbs.” tām trīs Siguldas novada lietišķās mākslas studijām, kurām šajā gadā bija paredzētas klātienes izstādes, medijus informē Siguldas novada pašvaldībā.
Sestdien, 16. maijā Somijā atzīmēja Tautas mūzikas un tautas deju dienu. Pirmo reizi koncerts notika uz virtuālas skatuves tīmekļa vietnē kamukanta.fi, un pirmo reizi šajā pasākumā piedalījās Helsinku latviešu deju kopa “Aurora”, Lsm.lv pavēstīja deju kopas pārstāve Aiga Turuka.
“Aurora” festivālam bija sagatavojusi latviešu danču virkni dūdu pavadījumā. Dejotāji tos paši bija filmējuši gleznainās vietās, kur katrs šobrīd, pandēmijas ierobežojumu laikā, uzturas.
“Aurora” festivālam bija sagatavojusi latviešu danču virkni dūdu pavadījumā. Dejotāji tos paši bija filmējuši gleznainās vietās, kur katrs šobrīd, pandēmijas ierobežojumu laikā, uzturas.
Kokles spēles studijas “Kokļu mežs” vadītājs Ansis Jansons piedāvā iespēju kokles spēli apgūt e-skolā. "Jau nedaudz vairāk nekā gadu mēs esam riņķojuši ap ideju par iespēju kokles spēli apgūt attālināti cilvēkiem ārpus Rīgas, kā arī ārpus Latvijas. Šobrīd beidzot esam šo ideju noveduši līdz galam. Un izskatās, ka jaunā e-skola nākusi tieši laikā," atzīst Ansis Jansons.
70 dejas un to vēsturiskie apraksti, 120 deju video, kuri filmēti dažādās vietās visā Latvijā, tautas mūzika un danči, arī ekspedīcijas un zinātniski pētījumi – tas viss apkopots platformā “Danču krātuve”, kura aktivizējusies tieši pašizolācijas laikā.
Lai veicinātu attālināto mācību pieejamību un kvalitatīva satura apgūšanu, kā arī sniegtu lielāku atbalstu skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem, līdz pat maija beigām darbdienās visā Latvijā tiks pārraidītas mācību stundas jaunā un izglītojošā TV kanālā "Tava klase". Mācību stundas veido 20 minūšu gari video, kuros mācību priekšmetus pasniedz pedagogi, savas jomas entuziasti, kā arī atbalstu sniedz dažādi sabiedrībā zināmi cilvēki, dziedātāji un mākslinieki. Projektā iesaistījusies arī folkloras kopas "Kokle" vadītāja Dina Liepa un etnomuzikoloģe Igeta Ozoliņa, kuras vada "Tautasdziesmu laboratoriju".
Izpārdotas, bet nenospēlētas vairākas izrādes, neizdziedāts arī Teātra dienas koncerts un pirmizrāde aprīļa nogalē, kura arī, protams, nenotiks. Tādas korekcijas ārkārtas situācija viesusi Cēsu teātra plānos. Cēsu amatierteātra dalībniekiem, tāpat kā citiem pašdarbības kolektīviem – dejotājiem, dziedātājiem – tagad izpaliek arī kopīgie mēģinājumi. Cēsu teātra aktieri gan vērtē, ka šī pauze nebūt neļaus kolektīvam izjukt, bet gan, kad dzīve atgriezīsies normālās sliedēs, būs vēl lielāks entuziasms darbam.
„Baltie darbi” – tādu apģērbu zīmolu Jaunpiebalgā radījusi tērpu dizainere Ilze Prūse, viņa šuj tautiskos kreklus, dvieļus un galdautus, linu kleitas un arī greznus vecmāmiņu laika naktskreklus. Ierosmi pievērsties linam un izšuvumiem viņa pamato ar to, ka vēlas saglabāt kādreiz raksturīgo, kas bija tā laika tērpos, un smalkumu, kas piemita arī tādam it kā ikdienišķam apģērbam kā naktskrekls.