Kultūra / Tautas māksla
Padomju laikā 70. un 80. gados Latvijā veidojās lietišķās mākslas studijas, kas savu darbu turpina arī šodien. Studijās aktīvi darbojās arī vīri un sievas, kuri savas aušanas, pīšanas, keramikas un citas tautas lietišķās mākslas prasmes bija apliecinājuši augstākajā līmenī, iegūstot daiļamata meistara statusu. Neatkarības gados šo statusu likvidēja, bet nozarē interese par to ir vēl šodien, tāpēc Latvijas Nacionālais kultūras centrs to plāno atjaunot.
Talsu galvenajā bibliotēkā šobrīd apskatāma Sabiles pamatskolas un Sabiles Mūzikas un mākslas skolas skolotājas Sarmītes Jurjakas papīra leļļu izstāde. Tās gan nav lelles, ar kurām gribētu spēlēties bērni, bet pasaku tēli kā interjera elementi, kas ar savu komiskumu un kolorīto raksturu pasmaidīt liek pieaugušajiem.
Arī rokdarbi ir tradīcija, bez kuras tauta nevar dzīvot, – tā uzskata tautas lietišķās mākslas meistare Dagmāra Prīberga. "Baltais rokdarbu ceļš" ir viņas jubilejas izstāde, ko iespējams skatīt arī virtuāli. Ilgus gadus meistare vadījusi tautas lietišķās mākslas studiju "Bārbele", bet 2021. gadā vadīšanu pārņēmusi Dagmāras meita Gita Prīberga.
Turaidas muzejrezervātā izveidota pastaigu taka "Skanošo puzuru dārzs Saules gada ritmos" ar oriģināliem, kustīgiem un skanošiem milzu puzuriem. Tos iespējams ne tikai aplūkot, bet arī sadzirdēt, ieskandināt un izdejot pašiem.
Visa lielā pasaule mazā veidojumā – tāda ir salmu puzura simboliskā nozīme. Puzuru veidošanas māksla Jelgavā tikko iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Tas tāpēc, ka tieši Jelgavā dzīvo un strādā viena no zināmākajām Latvijas puzuru veidotājām – Ausma Spalviņa. Kopā ar Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas 9.klases skolēniem puzuru meistarklasē klāt bija arī Latvijas Televīzija.
Lai saglabātu un popularizētu latviešu tautas tradicionālās kultūras vērtības, nododot nemateriālā kultūras mantojuma lietpratēju zināšanas un prasmes nākamajām paaudzēm, biedrība "Iniciatīvu un kompetenču atbalsta centrs", kurā ir apvienojušies folkloras kopas "Svātra" aktīvākie dalībnieki un Daugavpils pilsētas pašvaldības iestāde "Vienības nams" ar Valsts Kultūrkapitāla fonda programmas "KultūrElpa" atbalstu izveidojuši četras īsfilmas par tradicionālajām prasmēm un ekspozīciju "Viedais galds" Vienības nama Tradīciju mājā Daugavpilī, informēja iniciatīvas īstenotāji.
Pēc aptuveni piecu gadu ilga pētniecības darba, apzinot un apkopojot informāciju, filmējot un ieskaņojot mūziku, danči, ko latvieši dejojuši pirms daudziem desmitiem gadu un vēl senāk, tagad skatāmi un klausāmi vienuviet internetā. Biedrība "Danču krātuve" laidusi klajā lielāko Latvijā dejojamo danču burtnīcu kolekciju e-formātā.
Tas uzliek pienākumu saglabāt un popularizēt šo prasmi – tā saņemto apliecinājumu, ka rakstaino dubultcimdu darināšanas prasme ir iekļauta Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā vērtē Mazsalacā. Šo cimdu galvenā atšķirība ir tā, ka tie valkājami no abām pusēm.
Nav kauns no vārda "Rucavas sieva" – tā droši var teikt par aktīvākajām rucavniecēm, kuras kopj senās tradīcijas, prot adīt, izšūt un gatavot tradicionālos Rucavas puses ēdienus. Ar bagāto un savdabīgo kultūras mantojumu, ar dzīvajām tradīcijām Rucava ir interesanta arī mūsdienu cilvēkam, ne velti te viesojas ļaudis arī no citām zemēm.
Ap 2000 zeķu un cimdu pāru, arī citi rokdarbnieku darinājumi no Valmieras ir ceļā uz Ziemassvētku tirdziņu Vācijas Giterslo apgabala pilsētā Redā–Videnbrikā. Valmieras novadu ar Giterslo apgabalu saista jau gandrīz 30 gadus ilgs sadarbības līgums, kas uzņēmējdarbības veicināšanas jomā paredz arī šo iespēju – Valmieras novada mājražotājiem piedalīties Ziemassvētku tirdziņos. Brīdī, kad no visa Valmieras novada mājražotāji bija saveduši savu preci, lai to nodotu prom vešanai, klāt bija arī Latvijas Radio.
Folkloras deju kopa "Dandari" laiž klajā savu ceturto studijas albumu "Divatā", kurš tapis sadarbībā ar skaņu režisoru Kasparu Bārbalu (studija "Lauska"), informēja "Dandaru" pārstāvji.
Covid-19 pandēmija bijusi izaicinājums tautas lietišķās mākslas studijām. Rīgas kultūras centra "Iļģuciems" Amatu namā tautas lietišķās mākslas studijas atradušas savus risinājums, kā turpināt apmācīt interesentus pīšanā, adīšanā, aušanā un citos tautas amatos attālinātā veidā. Izveidotas gan video meistarklases, gan, piemēram, adīšana notiek "Zoom" tiešraidē.
Aspazijas mājā no 27. novembra līdz 23. decembrim būs apskatāma tautas lietišķās mākslas meistares Dagmāras Prībergas darbu retrospekcija "Baltais rokdarbu ceļš". Izstādē iekļauti meistares izšuvumi, mezglojumi, adījumi, tamborējumi un knipelējumi, informēja Aspazijas mājas pārstāvji.
Mūzika, ēdieni un tirgošanās. Piedāvājumā mākslas un amatniecības izstrādājumi no visas Pakistānas. Tas viss tikko bija baudāms valsts lielākajā festivālā, kas godina Pakistānas daudzveidīgās tradīcijas un amatus.
Dīkstāves laikā Tukuma Audēju darbnīcas dalībniece Agrita Kunkulberga uzadījusi kopiju muzeja krājumā esošajām, pirms apmēram simt gadiem adītajām rakstnieka Ernesta Birznieka-Upīša zeķēm. Koši rakstainās zeķes, kuru pamatā ir sešas krāsas, rakstnieks valkājis laikā, kad dzīvojis Azerbaidžānā. Zeķes ir Azerbaidžānas nacionālā apģērba sastāvdaļa, un to adīšanas tehnika krietni atšķiroties no Latvijā ierastās.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
