Kultūra / Tautas māksla
Ogres novada Kultūra centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Raksti”, pavasara saulgriežus jeb Lielu dienu gaidot, radījis video, kurā atgādina par latviešu svētku tradīcijām un sveic pavasara atnākšanu.
Kocēnu novada Dikļos 1818. gadā ’’Zundu rijā’’ Dikļu muižas kalpa Jāņa Peitēna režisētā Frīdriha Šillera izrāde ’’Laupītāji’’ uzskatāma par vienu no pirmajiem latviešu amatierteātru iestudējumiem Latvijā. Teātra dienā Dikļos pie teātra akmens varēs iepazīties ar izstādi, kas tapusi 2018. gadā un veltīta pirms vairāk nekā 200 gadiem Dikļos uzvestajiem Šillera “Laupītājiem” un izrādes vēsturiskiem iestudējumiem uz profesionālās teātra skatuves Latvijā. Materiālus sagatavojis un apkopojis Eduarda Smiļģa Teātra muzeja direktors Jānis Siliņš ar Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem, informēja pašvaldības pārstāvji.
“Katrā pagastā ir kaut kas ļoti neparasts, unikāls, un ir jābūt kādam cilvēkam, kuru tas interesē un kurš arī apkārtējiem var pierādīt, ka mums ir unikālas lietas,” etnomuzikoloģe un aktrise Zane Jančevska atklāja sarunā Latvijas Radio 3 “Klasika” raidījumā “Etnovēstis”. Viņa šobrīd ir šis cilvēks Ēdolei – pilsētai, kurā vienmēr bijusi aktīva mūzikas dzīve un kuras folkloru vācis Ansis Bergmanis. Anša Bergmaņa savāktās dziesmas izpilda gan Zanes Jančevskas vadītā folkloras kopa “Ēdol’s ķist’”, gan viņas organizētā un Bergmaņa piemiņai veltītā dziesmu konkursa dalībnieki.
Vogulu dzimtas vārdam skanēt plašāk dzimtajā Rēzeknes novada Lendžu pusē, gan visā Latvijā un ārzemēs licis keramikas vecmeistars Voldemārs Voguls. Viņš reģionā pirmais atjaunoja melnās svēpētās keramikas tradīcijas, izveidoja Latgalē lielāko atklātās uguns keramikas cepli, izdeva vairākus dzejoļu krājumus un savas amata prasmes nodeva arī abiem dēliem.
No 19. marta līdz 11. aprīlim Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas kultūras un atpūtas centra “Imanta” logos būs aplūkojama pavasara saulgriežiem veltīta tautas lietišķās mākslas izstāde “Nāc nākdama, Liela diena!”, informēja organizatori.
Pasniegtas "Austras koka" balvas latviskās dzīvesziņas kopējiem. Nominācijā “Mūža ieguldījums” balvu saņēma Alsungas etnogrāfiskā ansambļa „Suitu sievas”, folkloras kopas “Suitu vīri”, kā arī Jūrkalnes etnogrāfiskā ansambļa “Maģie suiti” vadītāja Ilga Leimane un Talsu folkloras kopas dalībniece Daina Birze, informēja balvas rīkotāji.
Aktualizējot saturīga brīvā laika pavadīšanas iespējas, kā arī jaunu, tautas tradīcijās balstītu prasmju apguvi laikā, kad tautas lietišķās mākslas studiju darbs klātienē nevar notikt, Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums” piedāvā virtuālu bezmaksas meistarklašu ciklu “Ritums rada”, kas ikvienam interesentam bez maksas būs pieejams centra “Youtube” kontā, informēja KTMC "Ritums" pārstāvji.
Pandēmijas laikā Rīgas Latviešu biedrības (RLB) “Rīgas danču” kopiena, kas apvieno RLB Folkloras komisijas draugus, nesēž, kājas klēpī salikusi – mazāk zināmu folkloras slāņu izpētes gaitā radīti vairāki pirkstiņspēļu un danču videoklipi, informēja RLB pārstāvji.
Koncertu cikls “Pērles kabatā” iepazīstinās ar Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautām vērtībām – tautas mūzikas instrumentu spēles tradīcijām. Piecos tiešsaistes koncertos būs iespējams iepazīt Pēterburgas ermoņiku, caurspēlējamās un dūru cītaras, Ieviņa ermoņikas un mazo bundziņu – bubyna – spēli, informēja cikla organizatori.
Sestdien, 16. janvārī, pēc Latviešu Kultūras centra Birmingemā iniciatīvas tiešsaistē “Zoom” platformā pirmo reizi pasaules un latviešu teātru vēsturē norisinājās Latvijas diasporas amatieru teātru forums, kura mērķis bija apzināt latviešu teātrus visā pasaulē, pārrunāt savas aktualitātes un apvienot teātrus vienā organizācijā – Pasaules latviešu amatieru teātru savienībā (PLATS), informēja Latviešu Kultūras centra Birmingemā pārstāvji.
Ventspils muzeja Amatu māja ar Valsts Kultūrkapitāla atbalstu un sadarbībā ar operatoriem Juri Presņikovu un Intu Žodziņu realizē projektu “Kurzemes amatniecības tradīcijas – video dokumentācija”, kurā atspoguļoti amatu meistari dažādos Kurzemes novados.
“Meistara garais gads” – tā ir septiņu tautas lietišķās mākslas studiju un tautas glezniecības studijas dalībnieku izstāde, kas 10. decembrī vērusi durvis vienā no Rīgas aktīvākajiem kultūras centriem. Tas jau gadu desmitiem darbojas Iļģuciemā, un tur esošā Amatu nama dalībniekiem šādas kopizstādes jau kļuvušas par tradīciju, ar kuru tiek noslēgts radošās darbības gads.
Rakstaini un adīti tā, lai var valkāt no abām pusēm – tādi ir Mazsalacas novadā adītie dubultcimdi. Šo visai sarežģīto cimdu adīšanas tehniku bija apguvusi un pilnveidojusi tautas daiļamata meistare Rasma Āboltiņa. Viņai aizejot mūžībā, šīs prasmes gluži vēl nav pazudušas – lai arī nav daudz interesentu, bet ir, kas šo adīšanas tehniku ir iemācījušies.
24. un 25. oktobrī Smiltenē un Rīgā norisināsies ikgadējais starptautiskais tautas mūzikas festivāls "Dzīvā mūzika", kas šogad veltīts tradicionālajai vijoļu spēlei. Festivāla laikā notiks tiešsaistes lekcijas, kurās piedalīsies vairāki pazīstami Ziemeļeiropas tradicionālās vijoļspēles speciālisti, paziņojumā prese pavēstīja organizatoru pārstāvis Jānis Dzimtais.
Šogad jau četrdesmito reizi uz satikšanos aicina Latgales podnieku dienu tradīcija, kuras pasākumi iecerēti gan Latgales kultūrvēstures muzejā, gan keramikas darbnīcā “Mōldedži”, gan arī Lūznavas muižā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
