Kultūra / Tautas māksla
5. un 6. augustā Mežaparka Lielajā estrādē norisināsies vērienīgs notikums "Dziesma dejo. Deja skan", kurā nebijušā formā savienosies divas tradīcijas – dziesma un deja. Doma par koncertuzvedumu gaisā virmojusi jau sen, saka horeogrāfs Agris Daņiļevičs Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" un atklāj, ka abi ar diriģentu Mārtiņu Klišānu uzveduma veidošanai piekrituši uzreiz.
Jēkabpils novada Sēlpils pagasta Zvejnieklīcī 23. jūlijā notiek VIII Dziesmu un deju svētki "Sēlija rotā", turpinot kopt par tradīciju kļuvušo kopā sanākšanas, sadziedāšanās un mākslas radīšanas procesu Sēlijā. Dziesmu un deju svētki "Sēlija rotā" vienkopus pulcēs ap 1000 tautas mākslas un nemateriālā kultūras mantojuma kopējus – koru dziedātājus, dejotājus, folkloras kopu, vokālo ansambļu un pūtēju orķestru dalībniekus no Augšdaugavas, Aizkraukles un Jēkabpils novada.
Kuldīgā ir takas, vietas un leģendas, kuras vecmāmiņas ierādīja mazbērniem, stāstot par notikumiem un teiku varoņiem. Lai stāsti neizzustu un saglabātos stāstīšanas tradīcijas, kuldīdznieki nolēmuši izveidot Kuldīgas teiku taku, kur stāstnieku valodā atdzīvojas romantiski un traģiski mīlas stāsti, arī ģimeņu likteņi un mītiski nostāsti. Pirmā iepazīšanās ar to notika festivālā “Baltica”.
Piecu dienu garumā folkloras svētkus svin starptautiskais festivāls "Baltica 2022". 6. jūlijā Rīgas Latviešu biedrības namā atklāta izstāde "Saimes galds", ievadot turpmākās norises. 7. jūlija vakarā Siguldas novadā notiks festivāla svinīgā atklāšana, līdz svētdienas vakarā fināldziesmas izskanēs Talsos. Ar moto "Nāc ar mani spēlēties" vairāk nekā 250 folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi tiksies dažādos koncertos, notikumos un aktivitātēs.
Priekšplānā ceļot tēmu "Spēle", no 6. līdz 10. jūlijam notiks starptautiskais folkloras festivāls "Baltica". Atklāšanas koncerts skanēs 7. jūlijā Turaidas muzejrezervātā, un, kā sola šī notikuma režisore Anda Skuja, tas būs krāšņs un daudzveidīgs. Festivāla rīkotāji pieļauj, ka pēc diviem pandēmijas gadiem, kas nereti pavadīti nošķirtībā, sabiedrībai atkal būs interese un vajadzība apzināt mūsu tradīcijas, valodu un dziesmas.
Noguruši no ilgajiem mēģinājumiem vienatnē vai tiešsaistē kovida dēļ, šodien viņi kopā būšanu un spēlēšanas prieku izbaudīja kā nekad iepriekš. Pēc vairāku gadu pārtraukuma Latvijas etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šodien atkal bija Kokļu diena. Un lieli un mazi koklētāji no Pierīgas reģiona spēlēja tautas dziesmas un mūsdienu skaņdarbus.
Polka, galops un palēciens – katram latvietim tepat Latvijā vai citur pasaulē ir kāds mīļākais tautas deju solis, un tos visus salikt kopā un izdejot ir gan kaislība, gan pienākums. Tā saka dejotāji, kas satikušies Amerikas latviešu 15. Vispārējos Dziesmu un deju svētkos, kas šonedēļ notiek Minesotā ASV.
Latviešu tautasdziesmu pūrā nozīmīga vieta ir apdziedāšanās tradīcijai. Tā notika, sastopoties ļaudīm no dažādām mājām, vidēm jeb vienkāršāk sakot – kad satikās savējie un svešie. Šādas dziesmu kara liecības redzam dažādos godos, piemēram, gan kāzās, gan talkās, gan arī gadskārtu svētkos - piemēram, Jāņu svinēšanas norisēs.