Kultūra / Tautas māksla
14. augustā Jelgavā norisināsies Latvijas mazākumtautību festivāls “Zeme zied”. Festivāls pulcēs vairākus simtus dalībnieku no Latvijas tradicionālo kultūru mākslinieciskajiem kolektīviem, kuri kopj un popularizē savas tautas tradīcijas, prezentējot mazākumtautību kultūras daudzveidību un pienesumu Latvijas kultūrtelpai, informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji.
Trimdas gados latviešu sabiedriskā dzīve nebija domājama bez teātra spēlēšanas. Tas deva prieku un palīdzēja izdzīvot vispirms Vācijas bēgļu nometnēs, bet, kad sākās lielā izceļošana uz citām mītnes zemēm, teātra spēlēšanas prieks ceļoja līdzi. Neliels apsīkums bija pagājušā gadsimta astoņdesmitajos, bet šobrīd jaušama savdabīga teātra spēlēšanas renesanse.
Lai atzīmētu albuma “Dabā” iznākšanu, Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupa “Saucējas” sestdien, 3. jūlijā, aicina uz muzikālu pastaigu Viesītes novada Vārnavas Vīna kalnā “Rudzīši”, kuru ievadīs grupas vadītājas Ivetas Tāles priekšlasījums par āra dziedāšanas tradīcijām, kā arī vairākas citas aktivitātes, informēja grupas pārstāvji.
Diedziņš pie diedziņa, lupatiņa pie lupatiņas, un tā Krāslavas novada Indras pagastā uzausti daudzi vairākus metrus gari deķi. No tiem šobrīd izveidots krāsains labirints, aicinot pārbaudīt savas orientēšanās spējas. Labirinta autores ir Indras pagasta iedzīvotājas, kuras līdz šim pie stellēm nekad nebija sēdējušas.
Katru gadu Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauj elementus, kas ir valsts aizsargājamas vērtības - zināšanas, prasmes, paražas, ko nodod no paaudzes paaudzē. Lai stiprinātu tērpa darināšanas tradīcijas, iekļaušanai sarakstā pieteikts arī Lielvārdes tautastērps, uzsverot tieši vietējās kopienas līdzdalību tradīciju saglabāšanā.
Ar grāmatas “Vidzemes danči un ne tikai” izdošanu noslēdzies vairāk nekā divus gadus ilgais kapelas "Karikste" un biedrības “Danču krātuve” kopējais darbs pie Vidzemes danču apkopošanas. Šajā laikā diskā ierakstīti divdesmit trīs iecienītākie danči, bet enerģisko kapelas skanējumu grāmatiņā papildina deju raksti, zīmējumi un nošu materiāls.
Atzīmējot Pasaules publiskās adīšanas dienu, desmit baušķenieces sestdien, 12. jūnijā, apguva vēsturisku cimdu adīšanu. Šoreiz tie gan nebija krāšņie, jau ierastie etnogrāfiskie raksti, bet gan siltināti dūraiņi ar bārkstīm.
Latviešu tautas deju kolektīviem ļoti pietrūkst gan mēģinājumu, gan sadraudzības koncertu, tādēļ „Briseles latviešu dejotāji” nākuši klajā ar aicinājumu kolektīviem no visas pasaules piedalīties virtuālā deju maratonā „Izdejo savu pilsētu”. Tā dejotāji, izmantojot virtuālu skatuvi, dalās dejotpriekā ar citiem un stāsta par interesantām vietām savā pilsētā.
Suitu lebediks ir Alsungā gaidītākie svētki pavasarī. Tas ir laiks, kad baudīt suitu senās un šodienas tradīcijas, pavasari un tūrisma sezonas sākšanos. Lai arī mierīgākā gaisotnē, ar pavasara svētkiem cilvēki iepriecināti arī šogad, aicinot izzinošā pastaigā.
Latvijā ir 420 amatierteātri, kuros darbojas 6000 aktieru. Kas viņus visus uz to “velk”? Daļai tā ir sevis pilnveidošana un radošais process, kas varbūt pat šķiet svarīgāki par iestudēto izrādi, LTV raidījumā “Kultūrdeva” spriež Rēzeknes Tautas teātra režisore Māra Zaļaiskalns. Tikmēr VEF Kultūras pils Tautas teātra vadītājs, režisors Agris Krūmiņš uzsver – arī par rezultātu ir jādomā.
Ar 7. aprīli tika atļauti mēģinājumi un interešu izglītības nodarbības ārtelpās. Līdz ar to arī Vidzemē darboties atsākuši dažādi kolektīvi, klātienē tiekoties pirmoreiz kopš decembra.
Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Kultūras centrs “Iļģuciems” no 1. maija ieskandinās Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 31. gadadienu ar video ciklu “Rīga, skani! Rīga, skani! Kas to Rīgu skandināja?”, akcentējot latvisko dzīvesziņu, tikumus, tautasdziesmas, informēja kultūras centra pārstāvji.
Jau gandrīz nedēļu Latvijā ir atļauti amatieru mākslas kolektīvu mēģinājumi ārtelpās, un, lai arī pavasaris vēl nelutina ar īpaši siltu un saulainu laiku, vieni no pirmajiem klātienes mēģinājumus atsākuši dejotāji. 12. aprīļa vakarā, pēc darba dienas beigām, stadionā uz pirmo mēģinājumu sanāca deju ansambļa “Daiļrade” jaunieši.
Dejot klātienē, kaut arī ārā un mazās grupās, ir daudz labāk, nekā dejot "Zoom" platformā – atzīst deju ansambļa "Daiļrade" mākslinieciskā vadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne, vērtējot šonedēļ spēkā stājušās izmaiņas amatierkolektīvu darbībā. Tās paredz, ka kolektīvu mēģinājumi var notikt ārtelpās, bet tajos drīkst pulcēties ne vairāk kā 10 cilvēku. Amatierkoriem savukārt – īpaši šobrīd vēl aukstajā laikā – izmaiņas nedod neko, jo dziedāt ārā nepiemērotos laika apstākļos ir veselībai bīstami – uzsver diriģents Ivars Cinkuss.
Ogres novada Kultūra centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Raksti”, pavasara saulgriežus jeb Lielu dienu gaidot, radījis video, kurā atgādina par latviešu svētku tradīcijām un sveic pavasara atnākšanu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
