Dzīve & stils / Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Tehnoloģijas un zinātne
Starptautiskā Astronomu savienība beidzot atzinusi arī asteroīdu Artjuhs, kas atklāts pirms 14 gadiem Baldones Astrofizikas observatorijā. Atzīšana šim objektam prasījusi vairākus gadus. Kā atzina observatorijā, paveikt varētu vēl daudz vairāk, ja vien pietiktu finansējuma tehnikas modernizācijai un jauno pētnieku piesaistei.
Daudzi noteikti būs ko dzirdējuši par skolēnu mācību uzņēmumiem, bet tagad līdzīgi uzņēmumi tiek veidoti arī augstskolās. "Fungo" – tā sauc Latvijas studentu komandu, kas izstrādā papildinātās realitātes spēli, lai motivētu onkoloģiskos pediatrijas pacientus kustēties. Komanda ar šo ideju Eiropas uzņēmējdarbības festivālā jauniešiem Stambulā inovāciju kategorijā ieguva trešo vietu.
ASV informācijas tehnoloģiju uzņēmums "Google" ir publicējis rīku, ar kura palīdzību cilvēki var izsekot un paslēpt meklēšanas rezultātus par sevi – nepatiesu vai nevēlamu informāciju. Pakalpojums gan šobrīd pieejams tikai ASV un angļu valodā.
Lai ilgstoši pārvietotos kosmosā, kosmosa kuģiem nepieciešami dzinēji, kurus darbina turpat uz vietas saražota enerģija. Tādu dzinēju – Saules vēja buru – izgudrojis somu zinātnieks Peka Janhunens, un šobrīd viņam darbā pie tā izveides palīdz arī zinātnieki no Latvijas. Tas ir jauns potenciāls veids, kā izmantot Saules enerģiju kosmosā un samazināt izmaksas, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Tartu universitātes asociētais profesors Andris Slavinskis un Tartu universitātes doktorants, Parīzes observatorijas pētniecības inženieris un satelīta "ESTCube-2" sistēmu inženieris Jānis Dalbiņš.
Nezinu, kā jums, bet man sarunas ar mākslīgo intelektu ir kļuvušas tik ikdienišķas, ka nu jau grūti atcerēties to laiku, kad nevarēju rēķināties ar šo, tomēr godīgi atzīsim, joprojām revolucionāro tehnoloģiju. Lielākoties strādāju ar GPT (angliski: Generative Pretrained Transformer) mākslīgā intelekta modeli, ko izveidoja mākslīgā intelekta attīstīšanas uzņēmums "OpenAI". Tā galvenā funkcija ir ģenerēt tekstu, kas atgādina cilvēka rakstītos. Līdzīgi kā mobilajiem telefoniem, arī GPT ir dažādas versijas, kur katra jaunākā ir uzlabojums iepriekšējai – jaunākās versijas spēj veidot arvien niansētākus tekstus, kur pilnvērtīgāk ņemts vērā konteksts.
Dažviet pasaulē jau šobrīd kā medikamenti depresijas ārstēšanai tiek izmēģināti psihedēliskie līdzekļi, tostarp no sēnēm iegūtais psilocibīns. Vienlaikus šobrīd psilocibīna ietekme uz cilvēku ilgtermiņā nav zināma, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" analizēja Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns.
Starptautiskā Astronomu savienība šī gada jūlijā apstiprinājusi 2009. gadā Baldones Astrofizikas observatorijā atklāto asteroīdu "Artjuhs", informēja Latvijas Universitātē (LU).
Zinātnieki atklājuši jaunu kandidātu uz Zemes smagākā dzīvnieka titulu – sen izmirušu vaļa sugu, kuras eksemplāri varēja svērt līdz 340 metriskajām tonnām.
Eiropas aviobūves uzņēmums "Airbus" un ASV kosmosa izpētes uzņēmums "Voyager Space" kopīgi būvēs komerciālu alternatīvu Starptautiskajai Kosmosa stacijai (SKS), trešdien paziņoja uzņēmumu pārstāvji.
Bils Geitss mūsu laiku proklamējis par mākslīgā intelekta laikmeta sākumu. Tekstu ģeneratori, radošuma asistenti, attēlu zīmētāji, pat videospēļu izstrādātāji – arvien cenšamies izzināt tā iespējas. Kādi secinājumi – jauka spēlīte vai reāls rīks? Uzticams sabiedrotais vai tukša muca, kas tālu skan? Raidījums "Digitālās brokastis" sarunu festivālā "Lampa" skaidroja, kā praktiski ikdienā vari pielietot mākslīgā intelekta rīkus, lai kļūtu efektīvāks un vienlaikus nepaliktu jaņos.
No šī gada 1. septembra ".lv" domēna reģistra uzturētājs paaugstinās maksu par ".lv" domēna vārdu lietošanas tiesībām no 10 eiro līdz 12 eiro gadā, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, informēja Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļa (NIC).
Ir interesanti un, neslēpšu, man personiski ļoti patīkami, ka vēstures tēmas un stāsti par cilvēkiem, kam bijusi izšķiroša loma gan zinātnes, gan sabiedrības attīstībā kopumā, piesaista arī mākslas pasaules uzmanību. Vēl jo vairāk patīkami, kas tas notiek ne tikai tur "ārā", tālajā, lielajā pasaulē, bet arī šeit pie mums – Latvijā. Pietiek atcerēties kaut vai Maikla Freina lugas "Kopenhāgena" panākumus Jaunajā Rīgas teātrī pirms kādiem gadiem desmit. Atgādināšu, ka lugas sižets bija par divu izcilu 20. gadsimta fiziķu Nila Bora un Vernera Heizenberga attiecību samezglošanos Otrā pasaules kara laikā. Bet tagad par citu fiziķi – Robertu Openheimeru. Tikko, jūlija vidū, Rīgas kinoteātros, praktiski vienlaicīgi ar Parīzi, Londonu un Ņujorku, pirmizrādi piedzīvoja Kristofera Nolana filma "Openheimers". Jāatzīstas, ka filmu noskatīties vēl tikai gatavojos, tādēļ šis raksts nebūs vis pārdomas par filmu, bet gan dažas atmiņu epizodes, ko manī uzvilnījusi filmas parādīšanās.
Lai arī pagaidām Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu izstrādātais zemūdens drons, kas piemērots Latvijas apstākļiem, tirgū nav pieejams, jo notiek pilnveides darbi, taču interese par projektu ir liela.
Atceros, pirms diezgan daudziem gadiem manās rokās ne gluži nejauši, bet nonāca norvēģu rakstnieka Justeina Gordera, kurš latviešu lasītājam vairāk pazīstams ar savu grāmatu "Sofijas pasaule", vēl viens sacerējums, šoreiz angļu valodā – "Vita Brevis: A Letter to St Augustine" ("Vita Brevis: Vēstule Svētajam Augustīnam"). Atļaušos visai brīvi un pavisam īsi ieskicēt grāmatas iesākumu.
ASV uzņēmums "Not Impossible Labs" ir radījis tehnoloģiju, kas ļaus izbaudīt mūziku arī vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem cilvēkiem. Ar haptiskām vestēm, kuras papildina roku un kāju aksesuāri, mūzikas skaņas iespējams pārveidot vibrācijās. Izgudrojumu koncertos paspējuši izmēģināt gan klasiskās mūzikas cienītāji, gan arī ASV popdīvas "Lady Gaga" fani.
Eiropas Savienībā (ES) pirmoreiz gaisā pacēlies medicīnas vajadzībām paredzēts bezpilota lidaparāts jeb drons. Transportlīdzeklis ir paredzēts divām personām un sākotnēji varētu pārvadāt donoru asinis un orgānus.
Neskatoties uz straujo tehnoloģiju attīstību, ir jomas, kur elektroniskie detektori jūtami atpaliek no bioloģiskajiem, – suņu deguni aizvien ātrāk un precīzāk spēj atrast meklētās smaržas. Turklāt pat tās, kas glabājas vairākus gadus. Latvijā suņus-biodetektorus, kā tā tos oficiāli dēvē, apmāca Valsts policijas Kinoloģijas centrā. Kā tas notiek?
Pirmie superdatori pasaulē parādījās jau 20. gadsimta 60. gados. Līdz mūsdienām tie attīstījušies tik ļoti, ka jaudīgākais superdators Eiropā spēj aizstāt pat pusotru miljonu parasto datoru. Arī Latvijā ir superdators, kuru izmanto gan dabas un tehnisku procesu, gan cilvēku gēnu pētniecībā, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Rīgas Tehniskās universitātes Augstas veiktspējas skaitļošanas centra vadošais pētnieks un "EuroCC 2" projekta jeb Latvijas Superskaitļošanas kompetences centra vadītājs Ilmārs Slaidiņš.
Lai dotu iespēju iedzīvotājiem uzlabot savas digitālās prasmes un, iespējams, ieinteresēties par kādu no informācijas tehnoloģiju (IT) profesijām, kustība "Riga TechGirls" rīko bezmaksas tiešsaistes kursu "Iepazīsti tehnoloģijas", kas pieejami ikvienam, un laika posmā no 15. augusta līdz 2. novembrim sniegs ieskatu tajā, no kā sastāv IT joma un ko šie divi burti nozīmē, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja kustības pārstāve Laura Kiseļova.
No idejas palīdzēt Ukrainas cietušajiem līdz tās praktiskai realizācijai un sūtījumam – šādu ceļu izgājis kāds Rīgas skolēns, kurš vasarā vēlējies veltīt savus pūliņus brīvprātīgajam darbam. Un to arī darījis, ar sava 3D printera palīdzību izgatavojot dažus desmitus acu aizsargu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
