Dzīve & stils / Vēsture
Savs Brīvības piemineklis – tādu ieceri 20. gadsimta 30. gados loloja trikātieši, kuri par šīs idejas īstenotāju uzrunājot nevienu citu kā Brīvības pieminekļa Rīgā autoru Kārli Zāli. Tomēr tas palika kā neīstenots sapnis. Kā radās šī iecere un kāda bija realitāte, aplūkoja Latvijas Televīzijas vēstures detektīvs "Tas notika šeit".
Mūsu ēras 321. gada 7. martā Romas imperators Konstantīns Lielais ar savu dekrētu noteica nedēļas septīto dienu kā Neuzvaramās Saules dievībai veltītu, kurā impērijas pilsoņiem pienākas atpūsties no nedēļas darbiem. Šo tradīciju no Romas mantojusi arī mūsdienu pasaule.
1899. gada 6. martā Baijera farmācijas uzņēmums Vācijā reģistrēja jaunu preču zīmi – medikamentu ar nosaukumu "aspirīns". Salicilskābe – viela, kuras dziednieciskā iedarbību dažādu augu sastāvā cilvēce bija novērojusi jau pirms gadu tūkstošiem – tagad bija pārtapusi moderna medikamenta formā.
1950. gada 24. februārī Saldū norisinājās vairāku stundu ilga kauja, kad Striķu (tobrīd – 5. augusta) ielā 33 un 35a patvērumu radušie nacionālie partizāni Visvaldis Žanis Brizga (segvārds "Kārlis Krauja"), Juris Krusts ("Arvīds") un viņu atbalstītāji Līze Bergmane, Voldemārs Kuršinskis, Vilis Kuršinskis un Leontīne Ezerkalne vairāku stundu garumā izrādīja bruņotu pretošanos vai bija liecinieki cīņai pret 34 cilvēku lielu LPSR Valsts drošības ministrijas (VDM, čekas) karaspēka vienību ar vecāko leitnantu Lukjaņenko priekšgalā. Šī kauja, kas bija viena no retajām, ko nacionālie partizāni izcīnīja, nevis atrodoties sev vairāk ierastākā meža vidē, bet gan pilsētā, ieņem nozīmīgu vietu Latvijas bruņotās pretošanās kustības vēsturē un vēl mūsdienās ir atstājusi virkni pretrunīgu un ne līdz galam atbildētu jautājumu.
Pastāv leģenda, ka Popē kuršu pilskalnā savulaik bija uzcelts klosteris, uz kuru no muižas vedusi eja. Lai arī šī klostera eksistence pašlaik nav pierādāma, tomēr Latvijas Televīzijas vēstures detektīvā "Tas notika šeit", šķetinot leģendu, varēja secināt, ka vairāki fakti norāda par labu tā pastāvēšanai.
Domājams, 44. gadā pirms mūsu ēras romiešu kalendārā ir pirmais garais gads ar 366 dienām un 29 dienām februārī, savukārt 1584. gads katoļticīgajā Eiropā uzskatāms par pirmo noteikti zināmo garo gadu modernā izpratnē.
Dienvidamerikas valsts Kolumbijas varasiestādes un zinātnieki plāno izpētīt vairākus nogrimušus kuģus, tai skaitā spāņu galeonas ar dārgumu kravu. Uzdevums ir sarežģīts un prasa nopietnu teorētisku un tehnisku sagatavošanos.
1455. gada 23. februāri tradicionāli min kā datumu, kad grāmatu iespiešanas izgudrotājs Johans Gūtenbergs Maincā pabeidzis Bībeles drukāšanu. Gūtenberga izgudrojums reizēm tiek dēvēts par nozīmīgāko Eiropas civilizācijas vēsturē, jo radījis eksplozīvu rakstītās informācijas aprites pieaugumu.
1945. gada martā Kurmenes pagastā pie Lietuvas robežas ieradās viens no Latvijā publiski pazīstamākajiem un vislabāk izglītotajiem garīdzniekiem – 37 gadus vecais Heinrihs Trūps-Trops (1908–1994), lai stātos nelielās Kurmenes Sv. Pētera Romas katoļu draudzes prāvesta amatā. Kāpēc tieši Kurmene? Latvijas Televīzijas vēstures detektīvā "Tas notika šeit" meklēja Heinriha Trūpa-Tropa "pēdas" šai pusē 20. gadsimta 40. gadu otrajā pusē.
Vismaz 12 000 Latvijas ģimeņu pavērusies iespēja ne vien uzzināt savu priekšteču vārdus un slimības, ar ko viņi slimojuši, bet pat ieskatīties saviem senčiem acīs. Digitalizēti 12 000 unikālu pagājušā gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados tapušu anketu un fotofilmu, kad ekspedīcijās Kurzemes piekrastē, Vidzemē un pat Rīgas ģimnāzijās tika veikti antropoloģiski pētījumi. Vienu no tiem šovasar atkārtos Piebalgas pusē.
Kādreiz lasot rakstnieka Jāņa Poruka (1871–1911) garadarbus, nekad nebiju iedomājusies, ka reiz došos meklēt viņa stāsta "Gulētāja" galveno varoni – kādu gaišreģi. [1] Daudzi rakstnieki izmantojuši īstas personas kā prototipus savu stāstu varoņiem, taču nekas daudz nav zināms par Poruka gulētājas personību. Šis Latvijas Televīzijas vēstures detektīva "Tas notika šeit" stāsts būs mēģinājums atklāt gaišreģes īsto vārdu un uzzināt vairāk par viņas dzīvi.
Daudzi vecāki piekritīs – tik labs ir mūsdienu pasaules "izgudrojums" bērnudārzs! Paradums mazus bērnus atstāt bērnudārza audzinātāju uzraudzībā, kamēr vecāki dodas darba gaitās, radies tikai 20. gadsimtā, taču ne tikai pieskatīšana vecāku prombūtnē bija priekšnoteikums pirmsskolas izglītības iestāžu radīšanai – arī vajadzība celt bērnu izglītības līmeni, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja un arī pirmsskolas izglītības vēstures pētniece Vineta Jonīte.
1994. gada 12. februāra – Lillehammeres ziemas olimpiādes atklāšanas dienā – no Norvēģijas Nacionālā mākslas muzeja tika izzagts viens no tā lielākajiem dārgumiem – Edvarda Munka glezna "Kliedziens". Pēc dažiem mēnešiem šedevru izdevās atgūt – gluži neskartu.
Vaboles kūdras purva vēsture ir ne tikai cilvēku, bet arī purva kā ģeogrāfiskas vietas vēsture, kuru var apskatīt dažādi, tostarp varas, vides un cilvēku attiecībās un to mijiedarbībā. Vēl dzīvi ir cilvēki, kas te ir strādājuši, dzīvojuši vai apmeklējuši purvu citu iemeslu dēļ. Viņu atmiņām ir liela nozīme šīs vietas pagātnes apzināšanā, jo tās līdzās arhīvu dokumentu un agrāko gadu preses izdevumu sniegtajām diezgan skopajām ziņām veido daudzslāņainu šī purva vēsturi. To var aplūkot kā mikrovēstures gadījumu, cenšoties labāk saprast, kas tad īsti dažādos laikos šeit ir noticis, vai un kā tas iekļaujas Latvijas sabiedrībā dominējošos lielajos vēstures stāstos. Vaboles kūdras purvu, tā tapšanu, uzplaukumu un norietu laiku lokos vētīja Latvijas Televīzijas vēstures detektīvs "Tas notika šeit".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
