Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Svinīgā ceremonijā Singapūrā pieciem laureātiem pasniegtas "Earthshot" vides balvas un prēmijas. Pasākumu apmeklēja arī viens no balvas dibinātājiem – britu kroņprincis Viljams un citas slavenības.
Ja suns regulāri no mājas teritorijas dodas brīvsolī, kā variantu, kas būs pa prātam gan sunim, gan saimniekam, var izskatīt gaisa trosi, kas tik ļoti neierobežos dzīvnieka brīvību, taču vienlaikus neļaus doties visur, kur vien acis rāda. Taču arī pie gaisa troses mīlulis jāpieradina mierīgi un pakāpeniski. Kad tas noticis, suni tā var atstāt uz vairākām stundām, Latvijas Televīzijas raidījumā "Ķepa uz sirds" skaidroja kinologs Ivo Svenne.
Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā noticis apjomīgs pētījums, kurā tiek noskaidrotas, cik ekonomiski pamatotas un efektīvas ir trīs videi draudzīgākas lauksaimniecības metodes – bioogles, kontrolētā drenāža un tiešā sēja. Visas šīs metodes ir vērstas arī uz oglekļa piesaisti. Tiešā sēja uzrāda ļoti labus rezultātus, kas ļauj lauksaimniekam ievērojami samazināt darba apjomu, degvielas patēriņu un mēslojuma daudzumu, nezaudējot ražu. Vienlaikus šī metode modernam lauksaimniekam paver jaunas peļņas iespējas, tirgojot citiem ietaupītās emisiju kvotas, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti".
Lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc gaļas, Ķīnas Tautas Republikā izveidotas milzīgas daudzstāvu cūku fermas. Šādā veidā arī izdodas ietaupīt lielas zemes platības.
Vēsajā rudenī nārsto lašveidīgās zivis, tādēļ no oktobra Latvijas ūdeņos sācies lašu un taimiņu ieguves lieguma periods. Tās dodas dziļāk Latvijas iekšējos ūdeņos, un tas savukārt nozīmē, ka tās kļūst neaizsargātākas un vieglāk pieejamas laša gaļas un ikru tīkotājiem. Laši, taimiņi, sīgas un citas lašveidīgās zivis ir aizsargājamas sugas, ko šajā laikā ir aizliegts ķert. Apsekojot upes, eksperti secinājuši – lielākajā daļā mūsu lašupju šo zivju populācija un kvalitāte ir samazinājusies.
Nav noslēpums, ka cilvēks ar savu dzīvesveidu un darbību ir ienācējs dabas pasaulē. Ēkas un būves, kas top gadsimtu gaitā, spēj kalpot par mājvietu kā cilvēkiem, tā arī floras un faunas pārstāvjiem, veidojot sev vien zināmu un noteiktu ekosistēmu. Latvijas kultūrvēsturiskajā mantojumā, kurā ietilpst baznīcas, pilis un muižas, dzīvojamās ēkas un etnogrāfiskās celtnes, vērojama sabalansēta sinerģija starp dabā mākslīgi ielikto, cilvēku būvēto materiālu un dzīvniekiem un augiem.
Kopš 2021. gada klimata pārmaiņu svarīgums sabiedrības ikdienā krietni samazinājies, un tas ir saprotams, taču par klimata pārmaiņām un zaļo kursu joprojām izplatās arī mīti un dezinformācija, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" pauda Latvijas Dabas fonda valdes locekle, Latvijas Universitātes pasniedzēja Liene Brizga-Kalniņa un organizācijas "Zaļā brīvība" pārstāvis, sociālantropologs Kārlis Lakševics.
Šogad lietotnē "Vides SOS" saņemti jau vairāk nekā 300 ziņojumu par dažādiem pārkāpumiem pret vidi – tas, salīdzinot ar trešo ceturksni pērn, ir par 26% vairāk. Visaktīvāk ziņojuši Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, vēstot par mežā izmestiem atkritumiem, informēja Valsts vides dienestā (VVD).
Esot piekrastē un veroties tālu līdz horizontam Baltijas jūrā, cilvēkam var šķist, ka viņš raugās tuksnesī – viss "pliks" un vienveidīgs. Bet, palūkojoties lejup zem kājām vai pavēršoties ūdenim pretējā virzienā uz krastu, lai gan atklājas daudzum daudz smilšu, tuksnesīguma sajūta zūd, jo jūras piekraste nav tik "plika" kā jūras virsma.
Katru gadu Eiropas Savienībā tiek izmesti apmēram 5,8 miljoni tonnu apģērba, tāpēc tiek gatavoti jauni noteikumi, lai tekstila industriju padarītu ilgtspējīgāku. Zviedrijā veiksmīgi sākusi darboties šo atkritumu šķirošanas iekārta "Siptex".
Kāds Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma "4. studijas" skatītājs Daugavas peldvietā, Lucavsalas līcī, novērojis ko neparastu – Daugavas krastus klāj nevis dzeltenas lapas vai balts sniegs, bet gan koši zaļi zilaļģu izskalojumi. Valsts vides dienestā (VVD) skaidroja – šajā gadā vasara bija diezgan silta un gara, tāpēc zilaļģes ūdenstilpju krastos ir redzamas tikai tagad.
Lietuvā no 1. novembra stājies spēkā aizliegums savvaļas dzīvniekus izrādīt komerciālos nolūkos.
Baltijas jūrā pie Somijas krastiem sākta parastās jūraszāles jeb tā dēvētās zušuzāles pļavu atjaunošana. Tas ir vērtīgs zemūdens biotops, kurā sastopamas daudzas jūras dzīvnieku sugas, un tās arī absorbē globālo sasilšanu veicinošo oglekli.
Šoruden Ventā ir augsts ūdens līmenis, kas nodrošina labvēlīgus apstākļus lašu nārstam. Kuldīgā pie rumbas maluzvejniecība ir gandrīz izskausta, jo uzstādītas novērošanas kameras, kas pašvaldības policijai palīdz kontrolēt situāciju uz upes, turklāt kameru skaitu plāno papildināt. Savukārt vides inspektori uzsver, ka problēmas ārpus pilsētas joprojām ir aktuālas un maluzvejnieki nesnauž, – viņi ir aprīkoti ar termokamerām, droniem, kas viņiem ļauj fiksēt inspektoru tuvošanos.
Atkritumu šķirošana kara laikā? Latvijas Radio podkāsts "Drošinātājs" uz sarunu aicināja Natāliju Gajecku, kurai šis nebūt nešķiet dīvains jautājums. Līdz 24. februārim Natālija vadīja "Zero waste" kustību Mariupolē, kas pilsētā pirmo reizi ieviesa atkritumu šķirošanu. Nu, kad viņa bijusi spiesta pamest savas mājas un viņas dzīvoklī ievākušies Krievijas atvesti uzbeku celtnieki, viņa atzina ka eko projektiem ir vēl lielāka nozīme, nekā līdz lielā kara sākumam.
Čivava Dudū ienāca Latvijas hokeja izlases galvenā trenera Harija Vītoliņa ģimenē pirms deviņiem gadiem, pateicoties meitai Laurai. Tieši viņa pierunājusi tēti nopirkt sunīti. Atbildību par mazo draugu gan dala visi ģimenes locekļi, viņš stāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Ķepa uz sirds", norādot, ka no Dudū smeļas mieru.
Lai arī truši daudziem šķiet mierīgi un rāmi dzīvnieki, sasniedzot dzimumbriedumu, tie var kļūt hiperaktīvi, tāpēc nereti talkā var nākt sterilizācija, kas, kā skaidroja veterinārārste Zane Briģe, var arī paildzināt mīluļa mūžu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Ķepa uz sirds".
Priežu sili, ēnainas gravas, upes un strauti. Klintis un alas, kuru vēsture skaitāma miljonos gadu. Unikāla vide, kur vērtība ir ainava, kur daba pati veido dabu. Šoruden aprit 50 gadu, kopš izveidots Gaujas Nacionālais parks. Viens no cilvēkiem, kurš zina ikkatru Gaujas Nacionālā parka stūrīti, ir Māris Mitrevics, no kura malu mednieki un citi dabas postītāji reiz baidījās kā velns no krusta.
Daudzi šoruden un arī citus gadus noteikti ir pamanījuši nobrūnējušās zirgkastaņu lapas. Šoreiz tas nav tikai gadalaiku maiņas dēļ, proti, jau pēdējos divus gadu desmitus Latvijā novērota brūnkode, kuras kāpuri iecienījuši zirgkastaņu lapas. Šis kukainis pie mums nonācis gan klimata pārmaiņu dēļ, gan arī cilvēka darbības rezultātā, proti, ievedot slimības un kaitēkļus kopā ar stādmateriāliem, Latvijas Televīzijas raidījumā "4. studija" skaidroja speciālists.
Pie Horvātijas pilsētas Postiras noticis jau sestais olīvu vākšanas pasaules čempionāts. Uzvarēja mājinieki, bet cienījamo 5. vietu 12 komandu konkurencē izcīnīja pārstāvji no Īrijas, kur šis dienvidu augs neaug.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
