Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Par 2024. gada gliemeža sugu nosaukts zaļganais kailgliemezis Limacus maculatus, informēja Latvijas Malakologu biedrības pārstāvis Edgars Dreijers. Šis gliemezis Latvijā ir ienācējs, un pirmo reizi pie mums atrasts 2010. gadā. Latvijā līdz šim konstatēts Rīgā, Ogrē, Liepājā. Dabiskais izplatības apgabals ietver Krimu, Kaukāzu, Turciju, Bulgāriju un Rumāniju. Ir arī ievazāts citās valstīs.
Jūrmalas piekrastes ūdenī konstatēts sarkanas krāsas pigments – izskalotas sārtaļģes, informēja Valsts vides dienestā (VVD).
Latvijas Dendrologu biedrība (LDB) par 2024. gada koku izraudzījusies zemo bērzu (Betula humilis Schrank), uzsverot mitrāju saglabāšanas nozīmi, teikts biedrības mājaslapā.
Katram sava konkrētā vieta pajūgā un pēc tam arī prieks par padarītu darbu, ko atalgo gardumiem. Un reizēm sportists startā nolemj – nē, šodien nebūs un griežas atpakaļ.
Baltijas jūrā sācies rets process – liela apjoma sāļa ūdens pieplūdums no Ziemeļjūras. Baltijas jūra ir noslēgta – kā liels ezers –, un spēcīgas sāļa ūdens ieplūdes notiek reti. Pēdējo reizi tas notika pirms 10 gadiem. Tās nāk par labu jūras videi, jo sāļais ūdens līdzi atnes arī skābekli, kura Baltijas jūrā trūkst.
Ģeologi un tās interesenti par 2024. gada ģeovietu izvēlējušies Gūdu klintis (Gaviļu iezis) Gaujas krastā, informēja Latvijas Universitātē (LU).
Latvija ir tik krāšņa, cik krāšņa ir tās daba! Tāpēc labākais veids, kā iepazīt pašmāju dabu un izkustēties, ir... doties dabā. Varbūt arī izdosies sastapt 2024. gada dzīvnieku, par kuru Dabas muzejs šogad izvēlējies stirnu, vai arī 2024. gada putnu, par kuru Latvijas Ornitoloģijas biedrība izsludinājusi mazo zīriņu. Taču, stāstot par šo satikšanos, ir svarīgi nesajaukt, kāda kuram bijusi spalva vai kažoks, proti, kurš no viņiem ir spalvains un kurš matains?
Par 2024. gada dzīvotni Latvijas Dabas fonds (LDF) ir izraudzījis mitrājus, informēja LDF.
Dabas muzejs par 2024. gada dzīvnieku izvēlējies stirnu – mazāko un visbiežāk sastopamo briežu dzimtas dzīvnieku Latvijā, informēja Latvijas Nacionālajā dabas muzejā, kas gada dzīvnieku izvēlas jau 25 gadus.
ASV Kolumbijas Universitātes zinātnieki konstatējuši, ka ar ūdeni pildītās plastmasas pudelēs ir apmēram ceturtdaļmiljons plastikāta nanodaļiņu. Pagaidām nav pierādīta to negatīva ietekme uz cilvēka veselību, taču ir pamats bažām.
Spītējot tumsai un salam, Latvijas siltumnīcās arī ziemas laikā bez apstājas ienākas gurķu, tomātu un salātu raža. Kā mūsu platuma grādos to visu iespējams izaudzēt, un kā siltumnīcās tiek nodrošināts siltums, vienlaikus mēģinot samazināt apkures izmaksas?
Par 2024. gada kukaini izvēlēta aizsargājama kameņu suga lielacu kamene (Bombus confusus; Schenk 1861), liecina Latvijas Entomoloģijas biedrības (LEB) paziņojums vietnē "dabasdati.lv".
Uz Ventas rumbu pavērstā tiešsaistes kamera ne vienam vien šodien likusi pabrīnīties – kur tad palicis Eiropā platākais ūdenskritums? Un patiesi, augstā ūdenslīmeņa un ledus vižņu sablīvējuma dēļ rumbu ir pārklājis ūdens. Kāds šādu skatu redzēja pirmo reizi, kāds atceras pavisam lielus ledus kalnus Ventā, bet visi steidza baudīt šo dabas radīto skatu.
Turpinot pērn iesākto tradīciju izvirzīt gada simbola statusā arī gļotsēnes, 2024. gadā par gada gļotsēni tiek iecelta trauslā lāsenīte (leocarpus fragilis), informēja Latvijas Mikologu biedrība.
Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par šī gada bezmugurkaulnieku ir izraudzījusies ūdens ēzelīti (asellus aquaticus), informēja biedrības vadītājs Voldemārs Spuņģis.
Termometra stabiņam noslīdot zemāk par -20 grādiem, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina dzīvnieku īpašniekus būt vērīgiem un atbildīgiem, rūpējoties par saviem dzīvniekiem. Ja sunim vai kaķim lielākā spelgonī var ļaut nakšņot iekštelpās, tad kamieli vai briedi istabā neievedīsi. Kā savus dzīvniekus no aukstuma pasargā briežu dārzi un mini zoodārzi?
Latvijas Botāniķu biedrība (LBB) par 2024. gada augu izvēlējusies mežu iemītnieci, mūžzaļo sporaugu apdziru (Huperzia selago), liecina biedrības mājaslapā pieejamā informācija.
Latvijas Mikologu biedrības balsojumā 2024. gada sēnes godu iegūst zilzaļā hlorociborija (Chlorociboria aeruginascens). Maza, krāšņa un noderīga, Latvijā bieži sastopama, tomēr maz ievērota un maz pētīta, informēja Latvijas Mikologu biedrības valdes priekšsēdētāja Diāna Meiere.
Līdz ar Jaunā gada sagaidīšanu sācies arī ikgadējais dabai draudzīgas ēšanas izaicinājums "Neapēd zemeslodi!", kuram pieteikušies jau vairāk nekā 9000 cilvēku, un dalībnieku skaits turpina pieaugt, informēja "Neapēd zemeslodi!" organizatore Lilita Kenta.
Austrālijas ziemeļu daļā negatīvu ietekmi uz vietējo ekosistēmu rada savvaļas ūdens bifeļu bari. Šos dzīvniekus plāno pētīt un kontrolēt ar satelītnavigācijas sistēmu palīdzību.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
