Dzīve & stils / Vide un dzīvnieki
Ko un kā mēs stāstām par klimata pārmaiņām? Ko un kā citi – politiķi, dabas draugi, uzņēmēji un lauksaimnieki – stāsta mums? Rīgas Stradiņa universitātes zinātnieku pētījumā "No vienaldzības līdz pārmaiņām klimata politikā: politiskā naratīva un sabiedrības uztveres mijiedarbības uzlabošana Latvijā" atklājies, ka tas, ko stāsta politiķi, sabiedrībai nav ne saprotams, ne svarīgs, un otrādi – politiskajā komunikācijā maz parādās sabiedrību interesējoši klimata pārmaiņu aspekti, piemēram, fakts, ka 45% Latvijas sabiedrības rūp vides un dabas saglabāšana.
Šajā gadā ne tikai gaisa temperatūra vairākkārt bijusi tik augsta, ka daudzviet pasaulē ir laboti karstuma rekordi. Izņēmums nav arī ūdens temperatūra, kas jūrās un okeānos arvien pieaug. Piemēram, šī gada augustā pasaules okeānā reģistrēta līdz šim augstākā vidējā ūdens temperatūra. Arī Baltijas jūra šajā ziņā nav izņēmums. Tā silst, un līdzīgi kā citviet arī pie mums zemūdens pasaulē ienāk arvien jauni iemītnieki.
Jaunieši no Liepājas Skolēnu domes pirmajā adventes nedēļā vienojās labdarības akcijā, dzīvnieku patversmē mītošajiem mājdzīvniekiem nogādājot pašu rokām gatavotas rotaļlietas. Pusaudži iemūžināja dzīvniekus fotogrāfijās, kuras kopā iecerēts publicēt sociālajos medijos ar mērķi popularizēt adopcijas iespējas.
Četras egles par 2300 eiro un 140 stundas piespiedu darba – diezgan augsta cena par Ziemassvētku rotu! Tieši šādi pirms vairākiem gadiem kādam vīrietim beidzās patvaļīga koku ciršana Viļakas novada dabas parkā "Vecumu meži". Iespējams, viņš dabas parku uzskatīja par valstij piederošu mežu. Un tajos taču drīkst cirst eglītes svētkiem... Jā, drīkst, taču ne dabas parkos. Ejot pēc savas eglītes, jāatceras par noteikumiem.
Pasaulē valda daudz un dažādu mītu par elektroauto nedraudzīgumu videi un par bateriju nolietojumu, tomēr eksperti aicina elektromobiļu baterijas mūžu nesalīdzināt ar telefonu un klēpjdatoru baterijām. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Vides fakti" pētīja, ko par elektroauto bateriju ilgmūžību saka zinātne, devās pie cilvēka, kurš pirms gada iegādājies desmitgadīgu elektromobili, un skaidroja, kāds valsts atbalsts pieejams lietotu elektroauto iegādei.
Baltijas jūras tumšajos ūdeņos dreifē tūkstošiem un tūkstošiem pamestu un noklīdušo zvejas rīku. Tie ir kā spoki un nāvējošas lamatas, kas gadiem turpina ķert dzīvās radības un piesārņo jūru ar mikroplastmasu. Pirmo reizi no Latvijas piekrastes ūdeņiem šogad izcēla pirmos šādus tīklus, ko dēvē par "spoku tīkliem".
Bezaršanas tehnoloģija lauku apstrādē un tiešā sēja nozīmē, ka zeme uz lauka pirms sēšanas praktiski netiek apstrādāta. Tā ir videi draudzīgāka lauksaimniecības metode, kas ļauj ietaupīt arī finansiālos resursus, nezaudējot ražas apjomus, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" skaidroja Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) Inženiertehniskās nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks.
No šodienas Latvijas Nacionālajā dabas muzejā ir apskatāma interaktīva izstāde "SKUDRA", kurā ikviens var tuvāk iepazīt šo mazo, rosīgo kukainīti un tā dzīvi Latvijā un citviet pasaulē. Izstāde mudina pievērst uzmanību skudru attiecībām gan savā starpā, gan ar citiem dzīvniekiem un mums, cilvēkiem, informēja Dabas muzejā.
Tas ir gadu gados jau pierādījies, ka vislabākais draugs ir mājdzīvnieks, sacīja Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra speciālisti, kuri uzsver, ka mājdzīvniekiem – vienalga, vai tas ir suns, kaķis, jūrascūciņas vai pat zivtiņas akvārijā, – ir liela nozīme cilvēka psihoemocionālās veselības saglabāšanā un uzlabošanā. Mūsu mīluļi var gan pozitīvi ietekmēt garastāvokli, gan palielināt fizisko aktivitāšu apjomu, gan liek sakārtot ikdienas režīmu.
Ērti ieritināties dīvānā, paņemt rokās siltu tējas vai kafijas krūzi un vērot to, kas notiek dabā, – šādu iespēju šobrīd piedāvā Bērzenes upē izvietotās kameras, kuras ļauj ikvienam interesentam vērot foreļu nārstu. Varēs redzēt, gan kā mātītes rušinās oļos, gan kā tēviņi viņas aplido. Vienvārdsakot, īstas mīlas scēnas.
Jau mēnesi Stopiņu pagastā darbojas apmaiņas punkts, kur ikviens bez maksas var nodot būvgružus, kā arī nodot, paņemt vai apmainīt pēc remonta pāri palikušos celtniecības un apdares materiālus un remonta lietas. Kā videi draudzīgi atbrīvoties no būvgružiem, vairs nevajadzīgiem celtniecības materiāliem un dažādām lietām?